Ekonomika
Īpašums

Uzspiež nomu pārdotai zemei. Iedzīvotāji saņem lielus rēķinus un slīgst parādos 16


Raunas ielas 45/5. nama iedzīvotājas (no kreisās) Ludmila Žeglova, Brigita Brizga, Velga Vītoliņa saka, ka par zemi nemaksājot, jo, viņuprāt, šajos apstākļos to no viņām nevarot prasīt.
Raunas ielas 45/5. nama iedzīvotājas (no kreisās) Ludmila Žeglova, Brigita Brizga, Velga Vītoliņa saka, ka par zemi nemaksājot, jo, viņuprāt, šajos apstākļos to no viņām nevarot prasīt.
Foto – Valdis Semjonovs

Rīgā zemes kopīpašnieks spiež piecu Raunas ielas daudzstāvu namu iedzīvotājus nomāt zemi zem viņu namiem, kas daļēji jau ir pārdota, piedevām samaksāt parādu par aizvadītajiem diviem gadiem.

Iedzīvotāji slīkst parādos

Raunas ielas 45/1. nama iedzīvotāja Inese Magdalēna Lauce rāda man apsaimniekotāja piesūtīto rēķinu, kurā par pagājušo gadu parāds par zemes nomu viņai aprēķināts 427,53 eiro apmērā. Raunas ielas 45/5. nama iedzīvotājai Velgai Vītoliņai parāds vēl lielāks – 594,93 eiro. Raunas ielas 45/2. nama iedzīvotāja Ieva Jurāne atklāj, ka aprēķinātais parāds jau sasniedzis 804,16 eiro.

Raunas ielas 45/4. nama iedzīvotāja Ingūna Riževa uzskata, ka viņus mēģina apkrāpt SIA “MP Fondi”, kam visa zeme zem namiem nemaz nepieder, bet tikai zemes domājamā daļa. Atsaukdamies agrāko zemes īpašnieku piedāvājumam, kādu daļu zemes izpirkuši namu iedzīvotāji, kļūstot par tādu pašu domājamo daļu īpašniekiem kā SIA “MP Fondi”.

Ap 20 dzīvokļu īpašnieki prasījuši policijā uzsākt kriminālizmeklēšanu pret SIA “MP Fondi” valdes locekli Vitāliju Dorofejevu un namu apsaimniekotāju – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Zinātne” valdes priekšsēdētāju Juri Bērziņu – par mēģinājumu izkrāpt no iedzīvotājiem naudu. Kā lasāms 2014. gadā zemes īpašnieka un apsaimniekotāja noslēgtajā zemes nomas līgumā, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Zinātne” apņēmusies samaksāt SIA “MP Fondi” nomas maksu – tikai par četriem aizvadītajiem tā gada mēnešiem vien 5280,92 eiro, neskaitot rēķinus par turpmākajiem gadiem.

Būtisks kaitējums nav nodarīts…

Ingūna Riževa skaidro, ka iedzīvotāji neesot pilnvarojuši apsaimniekotāju noslēgt šādu līgumu viņu vārdā.

Taču kriminālizmeklēšanu policija atteikusi, uzskatot, ka strīds starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem izšķirams tiesā. Atbildot uz iedzīvotāju iesniegto sūdzību Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, prokurore A. Kleina atbildējusi, ka sākt kriminālizmeklēšanu neesot pamata. J. Bērziņš gan esot pārkāpis savas pilnvaras, noslēdzot ar zemes īpašnieku minēto zemes nomas līgumu. Bet, lai par to viņu varētu saukt pie kriminālatbildības, jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam namu iedzīvotājiem. Nomas maksa, ko grib saņemt zemes īpašnieks, noteikta 5,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, tādējādi likums nav pārkāpts un nekāds būtisks kaitējums nav radīts.

Namu iedzīvotāji gan uzskata, ka noticis tieši otrādi.

“Visus aizvadītos gadus esam dzīvojuši uztraukumā par it kā nenomaksātiem parādiem un neziņā par to, kādus rēķinus saņemsim rīt. Prokurorei, protams, šķiet, ka tas nav būtisks kaitējums,” saka Inese Magdalēna Lauce.

Zemes likstām sena vēsture

Raunas ielas namu iedzīvotāju likstām ar zemi ir sena vēsture, kas tikai vēlreiz apliecina, pie kā Latvijā noved ar likumu iedibinātās kroplīgās piespiedu zemes nomas attiecības.

Raunas ielas iedzīvotājiem tās sākušās 1994. gadā ar Rīgas pašvaldības lēmumu, kas īpašuma tiesības uz šo zemes gabalu Raunas, Burtnieku, Laimdotas, Ieriķu ielas rajonā aptuveni 3,9 hektāru platībā atjaunoja Intam Danielsonam.

Velga Vītoliņa uzskata, ka pašvaldība šo zemi atdevusi viņam nelikumīgi. No Latvijas valsts vēstures arhīva iedzīvotāju pieprasītā izziņa liecina, ka līdz 1940. gadam šis zemes gabals, uz kura padomju varas laikā tika uzcelti pieci daudzstāvu nami un citas ēkas, piederējis nevis Danielsona dzimtas piederīgajiem, bet gan pašvaldībai.

Bet 1994. gadā, ar Rīgas domes toreizējā priekšsēdētāja M. Purgaiļa parakstu Intam Danielsonam atjaunojot īpašuma tiesības uz vairākiem citiem šo ielu rajonā esošajiem zemes gabaliem, dīvainā kārtā šie 3,9 hektāri tika pieķerti klāt.

Ingūna Riževa domā, ka tas nav noticis nejauši vai tāpēc, ka pašvaldībā nebūtu redzējuši, kam un uz kādu zemi atjauno īpašuma tiesības. Viņasprāt, lēmums ticis pieņemts dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Zinātne” pārstāvju ietekmē, ar kuriem zemes atguvējs bijis uz vienu roku.

Kurš kuram pirms 23 gadiem bijis sabiedrotais un kādas bijušas vienošanās, to pašlaik noskaidrot gan vairs nav iespējams.

Bet zemesgrāmatā redzams, ka kopš īpašuma tiesību atjaunošanas šis aptuveni 3,9 hektārus lielais zemes īpašums ticis gan šķērēts mazākos gabalos, līdz sarucis uz pusi, gan pārdots domājamās daļās namu iedzīvotājiem. Savukārt iedzīvotāju neizpirktās zemes domājamās daļas no rokas rokā aizgājušas firmām, kuras tāpat gribējušas saņemt naudu par zemes nomu.

Namu iedzīvotāju stāvokli vēl vairāk pasliktinājis tas, ka Danielsona bizness ar šo zemi nav lāgā gājis no rokas. Iekrāto nekustamā īpašuma nodokļa parādu dēļ viņam piederošā iedzīvotāju vēl neizpirktā zeme pirms trim gadiem galu galā tikusi pārdota izsolē, kur to nopirkusi SIA “MP Fondi”.

Daži nemaksā, citi maksā

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Zinātne” valdes priekšsēdētājs Juris Bērziņš stāsta, ka piecos Raunas ielas namos no 275 dzīvokļu īpašniekiem 93 esot tādi, kuriem jāmaksā par zemes nomu. Lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku izpirkuši zemi domājamās daļās jau 90. gados, kad tās kadastrālā vērtība bijusi ievērojami zemāka nekā pašlaik. Arī pašlaik zemi varot nopirkt no tās pašreizējā īpašnieka SIA “MP Fondi”, tiesa, jau par lielāku maksu.

Kā Juris Bērziņš apgalvo, no tiem 93 dzīvokļu īpašniekiem, kuri zemi nav izpirkuši, daļa par nomu maksājot kārtīgi. Nemaksājot tikai daži, kuriem par aizvadītajiem trim gadiem katram iekrājies parāds vairāku simtu eiro apmērā. Viņu vietā par zemes nomu esot spiesti maksāt šo nemaksātāju kaimiņi citos dzīvokļos.

“Tā tas nevar turpināties, tāpēc pret viņiem esam iesnieguši prasības tiesā, kurā spriedums būs par labu mums. Vienā jau uzvarējām, uzvarēsim arī pārējās,” nešaubās Juris Bērziņš.

Vai notiks tā, kā domā viņš, šaubas rada agrākā zemes īpašnieka – SIA “OFI” – tiesāšanās ar vairākiem namu iedzīvotājiem, prasot noslēgt nomas līgumu un samaksāt parādu. Bet tiesa prasību noraidīja, atzīstot, ka iznomāt domājamo daļu nav iespējams, jo par nomas priekšmetu var būt tikai kādas lietas reālā daļa vai viss.

Iedzīvotāji aizstāvēsies līdz galam

Iedzīvotājiem, kuri tagad saņem lielos rēķinus par it kā nesamaksāto zemes nomu, vaicāju, kāpēc viņi nav izpirkuši zemi, ja bijis šāds piedāvājums un ja liela daļa dzīvokļu īpašnieku to izmantojuši.

Ingūna Riževa atbild, ka daļa iedzīvotāju savulaik nav atsaukušies izpirkšanas piedāvājumam tāpēc, ka nav uzmērīts, cik liela zemes platība būtu nepieciešama katram no pieciem namiem. Tādējādi nav skaidrs, kāds būtu katram dzīvoklim piesaistāmās zemes domājamās daļas lielums.

Ieva Jurāne atbild, ka nodoms izpirkt zemi viņai esot bijis. Bet, kad bijusi sagādāta nauda izpirkšanai, SIA “OFI” – toreizējā zemes īpašniece – to vairs nav pārdevusi. Turklāt viena daļa iedzīvotāju par šādu iespēju nemaz neesot zinājuši, viņiem uzreiz likts maksāt par nomu un uzskaitīti parādi. Iedzīvotāji teic, ka par tiesā pret viņiem iesniegto prasību zina. Bet apsaimniekotāja piesūtītos rēķinus par zemes nomu nemaksāšot un par savām tiesībām cīnīšoties līdz galam.

LA.lv