Raunas ielas 45/5. nama iedzīvotājas (no kreisās) Ludmila Žeglova, Brigita Brizga, Velga Vītoliņa saka, ka par zemi nemaksājot, jo, viņuprāt, šajos apstākļos to no viņām nevarot prasīt.
Raunas ielas 45/5. nama iedzīvotājas (no kreisās) Ludmila Žeglova, Brigita Brizga, Velga Vītoliņa saka, ka par zemi nemaksājot, jo, viņuprāt, šajos apstākļos to no viņām nevarot prasīt.
Foto – Valdis Semjonovs

Zemes likstām sena vēsture 36

Raunas ielas namu iedzīvotāju likstām ar zemi ir sena vēsture, kas tikai vēlreiz apliecina, pie kā Latvijā noved ar likumu iedibinātās kroplīgās piespiedu zemes nomas attiecības.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
TV24
“Neaiciniet atpakaļ, ja jūs nezināt, vai šeit būs darbs!” Jaunietis pabeidzis augstskolu Anglijā, bet Latvijā nevar atrast darbu
Lasīt citas ziņas

Raunas ielas iedzīvotājiem tās sākušās 1994. gadā ar Rīgas pašvaldības lēmumu, kas īpašuma tiesības uz šo zemes gabalu Raunas, Burtnieku, Laimdotas, Ieriķu ielas rajonā aptuveni 3,9 hektāru platībā atjaunoja Intam Danielsonam.

Velga Vītoliņa uzskata, ka pašvaldība šo zemi atdevusi viņam nelikumīgi. No Latvijas valsts vēstures arhīva iedzīvotāju pieprasītā izziņa liecina, ka līdz 1940. gadam šis zemes gabals, uz kura padomju varas laikā tika uzcelti pieci daudzstāvu nami un citas ēkas, piederējis nevis Danielsona dzimtas piederīgajiem, bet gan pašvaldībai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet 1994. gadā, ar Rīgas domes toreizējā priekšsēdētāja M. Purgaiļa parakstu Intam Danielsonam atjaunojot īpašuma tiesības uz vairākiem citiem šo ielu rajonā esošajiem zemes gabaliem, dīvainā kārtā šie 3,9 hektāri tika pieķerti klāt.

Ingūna Riževa domā, ka tas nav noticis nejauši vai tāpēc, ka pašvaldībā nebūtu redzējuši, kam un uz kādu zemi atjauno īpašuma tiesības. Viņasprāt, lēmums ticis pieņemts dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Zinātne” pārstāvju ietekmē, ar kuriem zemes atguvējs bijis uz vienu roku.

Kurš kuram pirms 23 gadiem bijis sabiedrotais un kādas bijušas vienošanās, to pašlaik noskaidrot gan vairs nav iespējams.

Bet zemesgrāmatā redzams, ka kopš īpašuma tiesību atjaunošanas šis aptuveni 3,9 hektārus lielais zemes īpašums ticis gan šķērēts mazākos gabalos, līdz sarucis uz pusi, gan pārdots domājamās daļās namu iedzīvotājiem. Savukārt iedzīvotāju neizpirktās zemes domājamās daļas no rokas rokā aizgājušas firmām, kuras tāpat gribējušas saņemt naudu par zemes nomu.

Namu iedzīvotāju stāvokli vēl vairāk pasliktinājis tas, ka Danielsona bizness ar šo zemi nav lāgā gājis no rokas. Iekrāto nekustamā īpašuma nodokļa parādu dēļ viņam piederošā iedzīvotāju vēl neizpirktā zeme pirms trim gadiem galu galā tikusi pārdota izsolē, kur to nopirkusi SIA “MP Fondi”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.