Kultūra
Māksla

Uzzini, kur izpriecāties Metenī un Masļeņicā 0

Foto: Turaidas muzejrezervāts

Trīs dienas – Starptautiskais Masku tradīciju festivāls
XVIII Starptautiskajā masku tradīciju festivālā, kurš risināsies Rīgā, Katlakalnā un Vecumniekos, būs iespēja satikt dažādus maskotos tēlus – viedos vecīšus, līksmos un asprātīgos čigānus, mistiskos miežvilkus, nevaldāmos pavasara dabas garus ķekatas un budēļus. Festivālā piedalīsies arī masku grupas no Lietuvas, Čehijas un Sjerraleones.

Lietuvu festivālā pārstāvēs divas folkloras kopas. “Knituva” no Žemaitijas novada Kelmes rādīs visā Lietuvā populāro Užgavēņa (Meteņa) maskošanās tradīciju. Otra lietuviešu kopa nāk no Suvalkijas novada un rādīs senu, no prūšiem mantotu Ziemassvētku laika masku tradīciju “Baltā zirga dancotāji”. Baltais zirgs tradicionālajā kultūrā bieži simbolizē saules ratus un tam ir īpaša nozīme daudzu tautu mitoloģijā visā pasaulē.

Čehijas valahiešu kopa “RADHOŠŤ” rādīs vietējo, Meteņiem raksturīgu maskošanās tradīciju Fašank – masopust, kad ciemata vīrieši un zēni, ģērbti tradicionālās maskās (sarkanas krāsas maskas zēniem un melnas krāsas maskas precētiem vīriešiem) kopā ar pūtēju orķestri iet cauri ciemam. Finālā notiek simbolisks “ķēves nogalināšanas” un pēc tās arī viņas atdzīvināšanas rituāls. Ar rituālajām dejām un citām izdarībām tiek nodrošināta bagātīga raža un labklājība.

Tālo un karsto Rietumāfriku pārstāvēs skatuves mākslas kompānija no Sjerraleones Frītaunas. Viņu masku tēlu klāstā ir dažādas maskas, kam ir svarīga loma kāzu un bēru ritos, krustabās, vadoņu kronēšanas ceremonijās, kā arī valsts ierēdņu apciemojumu laikā.

Festivāla pasākumi būs vērojami ne tikai pilsētas ielās un laukumos. Īpašus maskoto tēlu priekšnesumus būs iespējams vērot arī uz Rīgas Kongresu nama skatuves.

Piektdien, 24. februārī, plkst. 17 – 18.30 atklās konferenci Rīgas Kongresu namā, bet plkst. 19 – 21 turpat skanēs Latvijas un ārvalstu masku grupu dižkoncerts.

Sestdien, 25. februārī plkst. 10 – 14 notiks masku gājieni Katlakalnā, Vecumniekos, Mālpilī, plkst. 15 – 17 turpināsies konference Ziemeļblāzmas Kultūras pilī, bet plkst. 18 – 23 gaidāms Masku saiets un grupu izrādīšanās Ziemeļblāzmas Kultūras pilī un parkā

Svētdien, 26. februārī plkst. 10 – 12 KTMC “Ritums” noslēgsies konference, plkst. 12 – 12.30 notiks Lielais masku gājiens Rīgā no Rātslaukuma gar Brīvības pieminekli uz Vērmanes dārzu, bet plkst. 12 – 15 gaidāma Meteņa svinēšana un Festivāla noslēgums Vērmanes dārzā.

Karnevāla noskaņas Kalnciema kvartālā
Sestdien, 25. februārī, no plkst. 10 līdz 16 Kalnciema kvartāls aicina uz Meteņu karnevālu – tradicionālo Meteņu svinībām Venēcijas karnevāla noskaņās.

Kalnciema kvartāls sestdien posīsies un gaidīs arī apmeklētājus košās drānās un maskās uz Meteņu tirgu. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki jautrās noskaņās. Lai to sagaidītu, notiek masku gājieni, jautras dziesmas, dejas un joki. Tā kā Meteņiem sekoja lielais gavēnis – atsacīšanās laiks, meteņu svinībās ir brangi jāēd un jādzer tradicionālie ēdieni – cūkas gaļa un nogrūsti mieži jeb kūķis. Eiropā Meteņu laiks sakrīt ar karnevālu laiku, kad pilsētas iedzīvotāji uzvelkot masku varēja iejukt pūlī un iegūt pavisam citu identitāti. Karnevāls norisinās pirms lielā gavēņa, kad vairs nebija svinības un nebija atļautas gaļas un olu ēšana.

No plkst. 10 līdz 16 Vīnu veikala zālē būs apskatāmas krāšņas un daudzveidīgas Latvijas mežos un mājās mītošo populārāko dzīvnieku maskas, kuras pirmklasīgi un profesionāli veido autentiskā gadsimtiem senajā un klasiski skaistajā papjēmašē tehnikā rēzekniete Jevgeņija Kiļupe. Ikkatram no dabas noskatītajiem un vērīgi pētītajiem tik dažādo dzīvnieku atveidiem Jevgeņija piešķīrusi spilgtu tēlu, apliecinot savu talantu un izredzētību, nebūdama profesionāle.

Plkst. 13 Meteņus ieskandinās folkloras draugu kopa “Skandinieki”, savukārt par Venēcijas karnevāla tradīciju nodošanu rūpēsies itāļu kultūras klubs “L’Italii”.

Tradīcijām mijoties, svinību ietvaros tirdziņā notiks “maskošanās”, iets rotaļās kopā ar folkloras draugu kopu “Skandinieki”, savukārt itāļu kultūras centrs aicinās lielus un mazus uz radošo darbnīcu, kur varēs sev izgatavot krāšņu Venēcijas stila masku. Pie zemniekiem un amatniekiem varēs iegādāties kāroto svētku mielastam vai ciema kukulim – pīrāgus, raušus, speķi, cūkas ausis, austus lakatus un daudz ko citu.

Folkloras draugu kopas “Skandinieki” jautrās dziesmas un rotaļas notiks plkst. 13-14, savukārt Venēcijas masku darbnīca gaidīs plkst. 11-14 (Vīnu veikala zālē). Meteņu tirgus un Jevgeņijas Kiļupes autentiskās maskas – visas dienas garumā.

Pedvālē kurs Meteņu ugunskuru
Arī Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs aicina sestdien, 25. februārī plkst. 13 kopīgi svinēt Meteņus. Ķekatnieki ies gan tradicionālās Meteņu rotaļas, gan arī notiks dažādas radošas aktivitātes ar Pedvāles laukakmeņiem. Pasākuma viesi aicināti līdzi ņemt cienastu un nevajadzīgas kļuvušas mantas Meteņu ugunskuram.

Līdz ar pavasara iestāšanos Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs uzsāk gatavošanos 2017. gada radošajai sezonai, kuras centrā šogad muzeja dibinātāja, tēlnieka Ojāra Feldberga 70. dzimšanas diena un tai veltītā mākslinieka personālizstāde “Spēles ar akmeni II”, kas būs skatāma muzeja parkā no 3. jūnija līdz 14. oktobrim.

Jūrmalā satiksies Meteņi un Masļeņica
25. un 26. februārī, atceroties senas tradīcijas un pavadot ziemu un sagaidot pavasari, Jūrmalā tiks svinēti latviešu tradicionālie svētki Meteņi un slāvu tautas svētki Masļeņica.

Dziesmas, dejas un pankūkas varēs baudīt pie Kauguru kultūras nama 25. februārī no plkst. 11 līdz plkst. 16, bet Kaugura kultūras nama pagalmā apmeklētājiem būs iespēja baudīt krāšņu svētku programmu un doties rotaļās un dančos. Uzstāsies Latvijas postfolkloras grupa “Iļģi”, tautas deju kolektīvi “Rīgas danču klubs”, “Tapa”, “Ābelīte”, “Uguntiņa”, “Skance”, kā arī krievu folkloras ansamblis “Harmonija” no Rēzeknes, krievu tautas dziesmu un deju ansamblis “Kriviči”. Būs plāno pankūku mešanas skola, putnubūru izgatavošanas un aušanas darbnīcas, darbosies gardumu un amatniecības tirgus un būs arī tradicionālā tirgus atrakcija umurkumurs. Pasākuma apmeklētāji bez maksas varēs nobaudīt tradicionālo cienastu – pankūkas.

Augstākā pankūku torņa celšana, salmu lelles dedzināšana gaidāma sanatorijā “Jantarnij bereg” 26. februārī no plkst. 12. Svētku apmeklētājus sagaidīs krievu folkloras ansamblis “Berendejka”, dziedātāja Vasilia, krievu tautas dziesmu un romanču izpildītājs Viktors Kozļitins, čigānu ansamblis “Ame Roma” un cirka mākslinieki. Svētku apmeklētāji varēs iet rotaļās, piedalīties konkursos, tostarp izmēģināt savus spēkus, rāpjoties sešus metrus augstā stabā, kā arī mieloties ar gardām pankūkām un tēju. Svētku noslēgumā tiks sadedzināta salmu lelle, kas simbolizē atbrīvošanos no aizvadītā gada likstām, un līdz ar to tiek pavadīta ziema, lai ļautu atnākt pavasarim. Pasākuma laikā plkst. 13.30 iecerēts sasniegt jaunu Ginesa rekordu, izveidojot augstāko pankūku torni pasaulē, pārspējot 101,8 cm augstumu.

Brīvdabas muzejā – kopā ar folkloras kopu “Rija”
Meteņdienas programmu lieliem un maziem sarūpējis arī Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs – tur svētkus svinēs 26. februārī no plkst.12 līdz plkst.16, piedāvājot gan lieliem, gan maziem apmeklētājiem tērpties maskās.

Visu dienu notiks maskošanās Priedes kroga stadulā, sveču liešana Nidas dūmistabā Daugmales Jāņa vadībā un uzraudzībā, kKalējs Artūrs smēdē rādīs aroda trikus un stiķus, bet Kurzemes zemnieka sētā kopā ar rotaļnieku Aldoni Baldiņu – izspēlēt senās lauka spēles.

Kurzemes dzīvojamā mājā varēs sasildīties un piedalīties radošajā darbnīcā “Izkrāso savas vecās kamanas”.

Bezmaksas ekskursijas plkst.12.30 un 14.30 kopā ar muzejpedagoģi Baibu Magonu no muzeja galvenajiem vārtiem.

Folkloras kopa “Rija” plkst.13, skaļi dziedot un dejojot, dosies no Galvenajiem vārtiem uz Kurzemes zemnieka sētu, kur ies rotaļās, dejos un dziedās kopā ar muzeja apmeklētājiem. Savukārt plkst.14.15 ar skaļām Meteņa dziesmām un maskotiem ļaudīm – folkloras kopa “Teikas muzikanti” turpinās iesākto, lai plkst. 15 pie Pūnītes baudītu gardās Meteņa pankūkas.

Meteņi ir gada priecīgākie svētki un lielākais, kā arī pēdējais, ķekatu laiks. Tradīcijas vēsta, ka šajā dienā jāstaigā no sētas uz sētu, lai lini garāki augtu un jāmet bērni pāri žogam, lai tie nenoguļ skolā iešanu. Jāmānās, jālielās, jāmaskojas un jābučo mironis.

Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja muzejā bez maksas, skolēniem 0.70 eiro, studentiem 1.40 eiro, pensionāriem 1.40 eiro, pieaugušajiem 2 eiro, ģimenes biļete (2 pieaugušie un 1-4 bērni līdz 18 gadu vecumam vai viena daudzbērnu ģimene) – 4 eiro.

Rēzeknē baudīs ievārījumus
Svētdien, 26. februārī plkst. 10 Rēzeknes Kultūras un atpūtas parkā sāksies tradicionālie slāvu svētki Masļeņica, ko šogad kuplinās viesmākslinieku kolektīvi no pilsētas Veļikije Luki (Krievija).

Ik gadu, pavadot ziemu un sagaidot pavasari, Rēzeknē lielus un mazus aicinām piedalīties Masļeņicas svētkos. Tuvojoties Masļeņicai, Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams rīko konkursu “Mans ievārījums ir visgaršīgākais” un aicina konkursā piedalīties saldummīļus.

Koncertā 26. februārī no plkst. 11 uzstāsies pieci viesmākslinieku kolektīvi no pilsētas Veļikije Luki (Krievija): horeogrāfiskais ansamblis “Белые росы”, vokālais ansamblis “Tradīcija”, ielas teātris “Balaguri” un deju kolektīvs “Majorettes”, solot krāšņu un enerģisku svētku noskaņu.

Masļeņicas programmā būs arī spēles un rotaļas bērniem, konkursi un izlozes, nacionālo virtuvju ēdienu degustācija, darbosies tirgus un svētku noslēgumā plkst. 14 – Masļeņicas salmu lelles sadedzināšana.

Pēc senām tradīcijām, piedošanas svētdienā visi viens otram lūdz piedošanu un kā vispārējas piedošanas zīmi sirsnīgi apskaujas un skūpsta trīs reizes cits citu, lai pavasari varētu sagaidīt ar tīru dvēseli un atvērtu sirdi.

Ieeja Masļeņicas svētkos bez maksas, pasākumus notiks krievu valodā.

Pededzē Masļeņicā ēdīs pankūkas
Svētdien, 26. februārī, no plkst. 11 Masļeņicas sarīkojumi notiks Pededzē. Šī būs jau 51. reize, kad Pededzes pagastā šajos tradicionālajos slāvu svētkos svinēs pavasara tuvošanos.

Teatralizētā uzvedumā “Masļeņica ar mums, pavasaris nav aiz kalniem” gan Pededzes tautas nama telpās, gan laukā pie ēkas notiks dažādas norises, kurās apmeklētājus ar priekšnesumiem priecēs amatiermākslas kolektīvi.

Pasākuma apmeklētāji varēs iesaistīties dažādās spēlēs, izpriecās, konkursos un atrakcijās. Par dejām un dziesmām rūpēsies mājinieki – bērnu ansamblis “Pededzieši”, Pededzes jauniešu deju kolektīvs, sieviešu deju kopa “Tikai tā” un folkloras kopa “Labā oma”, viesi – ansamblis “Lavrovskije devčata” (Lauri, Krievija), romu ansamblis “Brīvais vējš” (Viļaka), ansamblis “Iļjinskaja pjatnica” (Rīga) un kaimiņi – deju kolektīvs “Liepna”.

Kā jau Masļeņicā ierasts, būs tradicionālais šo svētku ēdiens – pankūkas, amatniecības izstrādājumu tirdziņš, vizināšanās zirgu pajūgos. Mazākajiem pasākuma apmeklētājiem būs iespēja pavadīt laiku rotaļu laukumā.

Pasākuma noslēgumā – arī Pededzes tautas nama amatiermākslas kolektīvu koncerts un balle. Ieeja uz visu pasākumu 1,50 eiro, bērniem līdz 12 gadu vecumam – 1 eiro.

Turaida Meteni gaidīs marta sākumā
Turaidas muzejrezervāts lielus un mazus uz Meteņdienas svinībām aicina 4. martā plkst. 14.30, izdzīvojot senās latviskās tradīcijas kopā ar Siguldas folkloras kopas “Senleja” maskotajiem čigāniem un citiem Meteņbērniem.

Saistītie raksti

Šogad Turaidā Meteņus svinēs vēlu, marta sākumā, jo pēc vidzemnieku tradīcijām Meteņi svinēti dienu pirms Pelnu dienas, kad sākas gavēnis. Meteņos ļaudis pēdējo reizi pirms pavasara dodas maskotos gājienos no sētas uz sētu ar mērķi vairot auglību, atbrīvoties no ļaunā un nelaimēm, nest svētību un vēlēt cits citam labu.

Meteņdienā Turaidā čigāni izrādīs Laimes lāci, stāstīs stāstus un meklēs noklīdušo zirgu, aicinās visus lielīt savus pagastus un pilsētas, mācīs Meteņu dziesmas un latviešu dančus, kā arī aicinās meklēt Laimes pogu un dzīt kurmjus. Turaidas saimnieces vārīs gardo Meteņu miežu putru, sievas cienās ar slokatņiem un tiks spēlētas dažādas tautas spēles, kas veicinās vingrumu, možumu un dzīvesprieku. Meteņu svinēšanas tradīcijas Latvijā pēdējo gadu laikā gājušas plašumā, un Meteņi tiek svinēti no februāra pirmajām dienām līdz pat marta sākumam. Meteņi ir laika meti, kad iezīmējas jauna zemnieku gada sākums. Zeme mostas un ļaudis sāk domāt par jauno zemes auglības gadu. Pirms pavasara darbiem pa ziemas ceļu tiek steigts apciemot arī tālus radus, jo pastāv ticējums, ka tad augs gari lini un visa raža labi padosies. Meteņos, tāpat kā citos gadskārtu svētkos, tiek degts ugunskurs un veikti rituāli, lai atbrīvotos no ļaunuma. Dažviet no salmiem darināti tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, tādējādi raidot projām ziemu.

LA.lv