Sports
Hokejs

Vācija ķelniešu gaumē. Arēnā atstātas daudz emociju 16


Daži no vairākiem tūkstošiem Latvijas izlases fanu Ķelnē pie arēnas “Lanxess”, kurā atstājuši tik daudz dažādu emociju.
Daži no vairākiem tūkstošiem Latvijas izlases fanu Ķelnē pie arēnas “Lanxess”, kurā atstājuši tik daudz dažādu emociju.
Foto – Edijs Pālens/LETA

Varena ekonomika, lielisks futbols un bēgļi – tā es pirms pāris nedēļām sacītu, jautāts, ar ko man asociējas Vācija. Pasaules hokeja čempionāts radīja arī papildu emociju buķeti.

Maskavas piegarša

Jau pirmajā reportāžā no Ķelnes rakstīju par pieticīgajām drošības pārbaudēm arēnā “Lanxess”. Zinot starptautisko situāciju pasaulē, šķita stulbi spēlēties ar cilvēku dzīvību. Turnīra laikā vācieši mazliet sapurinājās, līdzjutējiem pie ieejas lika atvērt somas, tomēr joprojām ļoti demokrātiski. Žurnālisti staigāja brīvi kā putni debesīs, kāds krievu kolēģis pat ticis cauri ar pērn pasaules čempionātā Maskavā viņam izsniegto akreditācijas karti.

Daļēji jau sajūta bija kā Maskavā. Krievijas izlases spēlēs informators arēnā runāja krieviski. Radās iespaids, ka viss tiek darīts, lai kaimiņi justos kā mājās. Latvijas un Krievijas hokejistu spēlē latviešu līdzjutēji uz lielā tablo parādījās vienu vai divas reizes. Mūsu cīņā pret mājiniekiem vāciešiem – biežāk jau pirmajās piecās minūtēs. Nav jābrīnās, ka daudziem Krievija ir kā skabarga pēcpusē. Elvis Merzļikins savas domas žurnālistiem izteica diezgan atklāti, vēlāk gan atvainojās – nekas pret krieviem viņam neesot. Krievijas izlases ģērbtuvē esot iezīmējusies arī kara tematika, piemēram, uzraksts, ka viņu vectēvi esot uzvarējuši ne tāpēc, lai viņi tagad zaudētu. Putina propaganda sasniegusi augstu vilni.

Ķelne ir neliela, bet skaista pilsēta, katedrāle – viena no lielākajām pasaulē. Centrs, Reina, sakopti mazdārziņi pāris metro pieturu attālumā no centra. Ielu muzikanti, gandrīz visi Tuvo Austrumu izcelsmes, ar dažādiem instrumentiem atskaņo pasaules grāvējus. Arī pie āra kafejnīcām, kur likumsargi viņus ik pa laikam izdzenā.

Fani apmierināti

Versijas par to, cik daudz mūsu līdzjutēju bija Ķelnē, ir dažādas. Uzticēsimies tūrisma aģentūras “TravelArt” pārstāvei Ludmilai Glazunovai, kura lēš, ka septiņi astoņi tūkstoši pavisam noteikti. Viens no viņiem bija mūziķis Normunds Jakušonoks: “Esam ļoti apmierināti ar Latvijas hokejistiem, tik laba izlase mums sen nav bijusi. Ja treneris paliks arī nākamgad, būs ļoti labi. Mums Ķelnē bija koncerti “Četros baltos kreklos”, kur priecājās daudz latviešu. Pērn Maskavā bija diezgan maz fanu, taču hokeja atmosfēra kopumā labāka. Krievijā hokejs ir populārāks nekā Vācijā, kur daudzi vietējie nemaz nezina, ka notiek pasaules čempionāts. Ķelnē absolūti nav tādas sajūtas kā Maskavā vai Minskā, kur tie bija visas valsts svētki. Vācija ir liela valsts, hokeju nemaz nerāda televīzijā. Bet mēs arī Latvijā viesnīcā nevarētu prasīt, lai parāda badmintona čempionātu. Vācijā futbols ir viss.”

“Ķelne ir forša pilsēta, biju te arī 2001. gada pasaules čempionātā. Vācija ir viesmīlīga zeme, ļoti patīk,” apmierināts bija arī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs, ar kuru aprunājos Latvijas un Krievijas izlašu spēles laikā. “Esmu hokeja līdzjutējs ar stāžu, pirmais čempionāts man bija 2000. gadā Sanktpēterburgā, pēc tam tikai pāris turnīru izlaidu. No Sanktpēterburgas arī ir visspilgtākie iespaidi – pēc uzvaras pret Krievijas izlasi skanēja himna un bira asaras, tas paliks atmiņā uz visu mūžu. Gribētos arī šodien piedzīvot kaut ko līdzīgu, bet svarīgākais mačs mums būs pret vāciešiem. Pret mājiniekiem grūti cīnīties, bet mūsējiem mainījies spēles stils, spēlējam agresīvāk.”

Alus tradīcijas

Latvieši lielus podus Ķelnē neesot gāzuši, vien dažiem iznākuši nepatīkami starpgadījumi viesnīcā – par uz paklāja izlietu alus kausu izsniegts rēķins 160 eiro. Ķelnē glaunākajos krogos alu pasniedz 0,2 litru glāzēs – skaidrojums tāds, ka viņi grib atšķirties no bavāriešiem, kuriem cieņā lielie kausi. Bet te uz galda vienmēr vēss putojošais, tiklīdz glāze tukša, viesmīlis nes jaunu bez aicinājuma.

Latvijā aizliegtas divlitru alus pudeles, bet Vācijā plastmasas pudelēs alus ir plaši pieejams, tiesa, četras reizes mazākā tilpumā. Sešpaka par 1,69 eiro. Kvalitātes tur pamaz, taču arī Vāczemē ir sabiedrības kategorija, kam tas nav tik svarīgi. Pilnīgi iespējams, ka drīz līdzīga produkcija saguls arī mūsu veikalu plauktos.

Vācijā visām plastmasas pudelēm vēl jāpiepluso nodoklis – 0,25 centi, ko pēc tam, tukšās pudeles ievietojot speciālos aparātos, saņem atpakaļ. Jau pirms septiņiem gadiem Vācijā ar skaudību novērtēju šo sistēmu, kas nu jau ieviesta arī Igaunijā un Lietuvā, bet Latvija nav izkustējusies pat no nulles punkta. Žēl. Ja tā būtu, neviena plastmasas pudele uz ielas nemētātos.

Plaši izslavēts vāciešu pedantisms un sakārtotā sadzīve. Daudz kas tiešām šķiet ļoti simpātiski, tomēr ir arī savas utis. 2017. gadā Ķelnē daudzviet kafejnīcās un kioskos var norēķināties tikai skaidrā naudā. Kāds viesmīlis pat izteicās – te ir Ķelne, ne Vācija. Bet vairāk ar lepnuma, ne noniecināšanas pieskaņu.

Kopā ar kolēģiem bijām noīrējuši dzīvokli, rēķinā iekļauta arī uzkopšana reizi nedēļā par 60 eiro. Izrādās, ka ar to tiek saprasta gultas veļas un dvieļu nomaiņa, par birsti un grīdas lupatu, vannas istabu, virtuvi un atkritumu maisu neliekoties ne zinis. Mūsu kaimiņš bija pikts, kad pēc vēlās spēles dzīvīgāk pārspriedām iespaidus. Ja tas atkārtosies, saukšot policiju. Nākamajā vakarā pēc pusnakts kāds cits vācietis no otrā stāva ripināja lejā virtuves iekārtu, lai atstātu to uz ielas. No trokšņa pamodās arī pretējās mājas iedzīvotāji, lai gan tāda kārtība te esot normāla. Netikām arī gudri, kā radiatorā atslēgt siltumu. Ārā plus 20, bet mūsu miteklīti apkurināja kā ziemā.

Lielais hokejs Ķelnē turpināsies līdz šīs nedēļas beigām.

LA.lv