Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. maijs, 2016
Drukāt

Vācijas kāpostu karaļi. “LA” viesojas auglīgajās Ditmaršenas saimniecībās (1)

"Mēs esam lielākie kāpostu ražotāji Eiropā, visi kopā Ditmaršenā audzējam kāpostus kādu 3000 ha platībā," lepojas kāpostu saimniecības īpašnieks Jans Henings Ufens. Foto - Cornelia Smet/EK"Mēs esam lielākie kāpostu ražotāji Eiropā, visi kopā Ditmaršenā audzējam kāpostus kādu 3000 ha platībā," lepojas kāpostu saimniecības īpašnieks Jans Henings Ufens. Foto - Cornelia Smet/EK

Ir saulaina aprīļa vidus diena pašos Vācijas ziemeļos uz Dānijas pusi pie Ziemeļjūras. Skatoties uz koku lapu austiņām, sazēlušo zāli, ziedošiem ķiršiem, paredzu, ka tā Latvijā izskatīsies maija otrajā nedēļā. Bet pēc sajūtām – agrs marts. Uz lauka ir drēgns caurvelkošs rietumu vējš. Kāpostu stādīšana rit pilnā sparā. Drebinos. Bet Jans Henings Ufens apmierināts nosaka: “Spēcīgs vējš no Ziemeļjūras, kura atrodas četru kilometru attālumā, pūš lielāko sezonas laiku, un, tieši pateicoties tam, kāpostu balteņi nevar atlidot un iemājot kāpostos.”

Ziemeļjūras audzēti

Ditmaršenas apvidus ir īpaši piemērots kāpostu audzēšanai. Visapkārt ir ūdens: no ziemeļiem šo rajonu apskalo Eideras upe, austrumos – Ziemeļjūras-Baltijas jūras kanāls, dienvidos – Elbas upe, bet rietumos – Ziemeļjūra.

Vējš un laikapstākļi kāpostu kultūrai sniedz divas lielas priekšrocības. Biežā laika maiņa atnes kāpostiem tik nepieciešamo lietu. Gar jūras krastu sanesti dūņaini un kaļķaini jūras nogulumi, veidojot kaļķainus līdzenumus, kas spēj saturēt pietiekami daudz ūdens. Nav jālaista. Otra ar laik­apstākļiem saistītā priekšrocība ir rietumu vēja virziens, jo kaitēkļi te nespēj ieviesties. Ap 270 dienu gadā vēja stiprums pārsniedz 4 balles.

Bet galvenais – regulāros jūras uzplūdos ir veidojusies viena no visauglīgākajām augsnēm pasaulē. Šais kāpostos ir vairāk dzelzs un kalcija nekā citur Vācijā audzētajiem. Tālab tie spēj saglabāties kraukšķīgi un sulīgi veselu gadu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Bija interesanti lasīt rakstu un atcerēties, ka kāpostu šķirne”Ditmara” ir aprakstīta dārzkopības speciālista Pētera Dindoņa pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados izdotajā viņa grāmatā “Ienesīga sakņkopība”. Droši vien,šo šķirni audzēja ne tikai viņa vadītajā Bulduru dārzkopības tehnikumā,bet arī visā Latvijā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+