Mobilā versija
Brīdinājums +17.3°C
Ludmila, Laimdots, Laimiņš
Ceturtdiena, 22. jūnijs, 2017
17. aprīlis, 2017
Drukāt

Vai tiešām investīciju atdeve joprojām klibo?

Foto - LETAFoto - LETA

Jūlijs Beļavnieks

Gribot vai negribot tā jājautā, iepazīstoties ar “LA” 6. aprīlī publicēto rakstu “Lai investīcijas turētu līdzi produktivitātei” un atsaucēm tajā uz Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījumu.

Pielīdzinot visus Latvijas lauksaimniecībā ieplūdušos ES atbalsta maksājumus un valsts subsīdijas, rakstā nepamatoti tiek secināts, ka Latvijas lauksaimniecības produktivitāte ir tikai 30% no ES vidējās. Platību maksājumi (kas Latvijā joprojām ir viszemākie Eiropas Savienībā), subsīdijas un valsts papildu tiešie maksājumi nekādā gadījumā nav attiecināmi uz jēdzienu “investīciju atbalsts”.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas dalīborganizācijas 2016. gadā kā atbalsta maksājumus par realizētajiem investīciju produktiem ir saņēmušas 2821,6 tūkst. eiro, kas ir tikai 15,5% no saimniecību saņemtā kopējā valsts un ES finansiālā atbalsta. Tāpēc pilnīgi nevietā ir rakstam pievienotais 100 saimniecību – lielāko atbalsta saņēmēju saraksts 2016. gadā. (Redakcijas piezīme: tabulā “TOP 100 saimniecības pēc izmaksātajiem atbalsta maksājumiem 2016. gadā” saimniecības sakārtotas pēc dažāda veida atbalsta – gan platībmaksājumiem, gan subsīdijām, gan saņemtajām investīcijām.) Sarakstā ir arī tādas mūsu dalīborganizācijas, kas aizvadītajā gadā investīciju projektus vispār nav īstenojušas.

Asociācijai pret Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu (tagad Agroresursu un ekonomikas institūts. – Red. piez.) jau pirms dažiem gadiem bija nopietnas pretenzijas par tā kļūdainiem, tendencioziem aprēķiniem un apgalvojumiem.

Arī šoreiz jāiebilst pret 6. aprīļa rakstā minēto apgalvojumu, ka “pārāk lielu atbalstu saņem divas nozares – graudkopība un piena lopkopība, kas kavē uzņēmējdarbības dažādošanu un rada risku tirgus svārstību gadījumos”.

Lauku saimniecību vēlmi realizēt savu uzņēmumu modernizāciju ierobežo nepietiekošais pieejamais publiskais finansējums Lauku attīstības plāna pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”. Tomēr atvēlēto līdzekļu ietvaros lauksaimniecības uzņēmumi un zemnieki investīciju projektus var pieteikt vismaz 14 nozarēs. Lai apsaimniekotu Latvijas zemi, vislielākās platības aizņem graudaugi un lopbarības kultūras. To audzēšanai tiek iegādāta modernāka un ražīgāka tehnika. Lopkopības nozarē, pirmkārt piena lopkopībā, tiek būvētas jaunas un modernizētas esošās fermas. Tāpēc nevar piekrist apgalvojumam, ka, “īstenojot modernizācijas pasākumus, ir maz inovāciju”.

Atgriežoties pie apgalvojuma, ka Latvijas lauksaimniecības produktivitāte ir tikai 30% no ES vidējā, autoriem to vajadzētu pierādīt ar konkrētiem savstarpēji salīdzināmiem skaitļiem. Ja, piemēram, piena ražošanā un tā realizācijā Latvijas maksātās cenas gadiem ilgi būtiski atpaliek no ES dalībvalstīs maksātās vidējās cenas, loģiski, ka Latvijas lauksaimnieku produktivitāte – produkcijas apjoms naudas izteiksmē uz vienu nodarbināto – ir zemāka.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas darborganizācijās 2016. gadā ieņēmumi no augkopības un lopkopības produktu realizācijas, rēķinot uz vienu saimniecībā nodarbināto, bija 25 640 EUR, bet, rēķinot uz 1 ha lauksaimniecībā izmantoto zemju, – 1049 EUR.

Daudz tas vai maz, grūti spriest, ja nav objektīvu datu, ar ko šos mūsu rādītājus salīdzināt. Tāpēc nevajadzētu lozungu līmenī sludināt, ka jāveicina investīcijas un inovācijas, ka Latvija nespēs kļūt par valsti lielražotāju; ka Latvijai ir jāizvēlas cita stratēģija.

 

Jūlijs Beļavnieks, Latvijas Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+