×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.1°C
Zelma, Zemgus, Virma
Otrdiena, 14. augusts, 2018
14. maijs, 2018
Drukāt

Vai uz Latvijas ceļiem būs dzīve pēc 2020. gada? (3)

rolands_petersons

Rolands Pētersons. Publicitātes foto

Autors – “CPM Trading” valdes loceklis Rolands Pētersons

Transporta attīstība ir radījusi objektīvas satiksmes problēmas pilsētās visā pasaulē, arī Latvijā, un to rašanās iemesls ir straujais transporta līdzekļu skaita pieaugums. Ceļu pārslogotība ir visaktuālākā problēma, plānojot brauciena laiku, jo tā ietekmē kopējo pārvadājuma laiku un līdz ar to izmaksas, kas loģistikas nozares uzņēmumiem ir īpaši būtiski. Pārvadājuma laiku būtiski ietekmē arī ceļu kvalitāte, kas Latvijā izsenis bijis sāpīgs temats. Bez kvalitatīviem ceļiem nav iespējama pārvadājumu efektivitātes kāpināšana, kas ekonomikas globalizācijas apstākļos ir viens no galvenajiem loģistikas attīstības virzieniem.

Solījumi pret statistiku

Ja 2017. gada nogalē saskaņā ar “Global Competitiveness Index” ziņojumu, kuru ik gadus sastāda Pasaules ekonomikas foruma eksperti, Latvija nebija iekļuvusi pat pirmajā simtniekā pasaules autoceļu reitingā (no 137 valstīm, kuras piedalījās reitingā, Latvija atrodas 107. vietā, bet Lietuva un Igaunija ieņēmušas 37. un 38. vietu), tad jau šī gada janvārī VAS “Latvijas Valsts ceļi” nāca klajā ar paziņojumu, ka, neraugoties uz satiksmes intensitātes palielināšanos uz Latvijas autoceļiem, to kvalitāte beidzamo gadu laikā ir uzlabojusies.

ES vērtējumā stabils trijnieks

2017. gadā valsts autoceļu uzturēšanai kopumā izlietots 65,1 miljons eiro, tajā skaitā 32,3 miljoni par vasarā veiktajiem darbiem, bet 32,8 miljoni – par ziemas mēnešos padarīto, savukārt šogad autoceļiem plāno izmantot par 37 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Tomēr pat ar šīm investīcijām mēs neesam sasnieguši vidējo Eiropas Savienības (ES) ceļu kvalitātes līmeni. Ja vidējais līmenis ES tiek vērtēts ar 4.76 punktiem, tad salīdzinājumam jāpiebilst, ka Latvijai ir 3.05 punkti.*

Ceļu stāvoklis ne tikai bremzē loģistikas nozares attīstību, bet arī sekmē disproporcionālu līmeni un tempu reģionu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Attālākie Latvijas reģioni var attīstīt tūrisma objektus, piedāvāt ražošanas telpas uzņēmējiem u.tml., bet, ja nav sakārtotas ceļu sistēmas, kā nokļūt līdz šiem objektiem, rezultāta nebūs.

Finansējums 8 reizes mazāks, nekā nepieciešams

“Pieprasa sakārtot ceļus”, “Ceļu kvalitāte ir katastrofāla” – šādi virsraksti medijos parādās bieži, savukārt ceļu uzturētāji ar pieejamiem līdzekļiem cenšas novērst esošos bojājumus, lai gan ar finansējumu, kas ir astoņas reizes mazāks, nekā nepieciešams, būtiski uzlabojumi nav iespējami. Ceļu problēmu risināšanā mēs, velkot paralēles ar saslimšanu, cīnāmies tikai ar slimības sekām, tā vietā nepieciešams identificēt cēloņus un darboties profilakses uzlabošanā.

Viens no cēloņiem ir klimatiskie apstākļi, kas Latvijā nākotnē būtiski nemainīsies, attiecīgi viens nemainīgais lielums ir skaidrs. Pieaugs arī transporta līdzekļu skaits, tāpēc jārod atbilde uz jautājumu – kā palielināt finansējumu, kas ir pats būtiskākais saskaitāmais šajā formulā. Ik gadu tikai vietējo un grants ceļu uzturēšanai un remontiem būtu nepieciešami 130 miljoni eiro, un tikai ar ES fondu līdzekļiem šo summu nav iespējams nodrošināt, turklāt nav skaidrs, kas notiks 2020. gadā, beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam. Prognozēts, ka paliks tikai valsts budžeta finansējums 150 miljonu eiro apmērā.

Bez degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem neiztikt

Tas, ka 2020. gadā gaidāmas ievērojamas pārmaiņas, bija zināms jau iepriekš, tāpēc 2018. gada pavasaris kā brīdis risinājuma meklēšanai, protams, vērtējams kā novēlots, bet, iespējams, ka situācijas bezcerība mudinās uz rīcību – mainīt esošo kārtību, kad tikai trešdaļa autoceļu lietotāju samaksāto nodokļu tiek novirzīta ceļiem. Nenoliedzami arī Valsts autoceļu fonda atjaunošana, kurā jānonāk visiem degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem pilnā apmērā. Tas laiks, kad varējām koķetēt par daļu no ieņēmumiem, ir nokavēts. Bez tam jācenšas īstenot aizvien vairāk publiskās un privātās partnerības īstenotie projekti ceļu būvē, lai arī tie prasa ilgstošu sagatavošanās posmu.

Papildus finansējumam nepieciešams veikt citus būtiskus atbalsta pasākumus: ūdens novadīšanu no ceļiem atsevišķos posmos, savlaicīgu greiderēšanas darbu plānošanu, masas ierobežojumu stingrāku kontroli uz ceļiem u.tml.

*https://ec.europa.eu/transport/facts-fundings/scoreboard/countries/latvia/investments-infrastructure_en

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nodoklis droši vien būs dubultīgs , bet lauku ceļi – vēl sliktāki nakā pašlaik….. bļ…

  2. iegaumē, izlepušais vietējais bauri ! Atbildēt

    Ar skatu nākotnē – labi nosauļotie lieliski prot pārvietoties arī bez ceļiem !

  3. Ceļeim nav, veselībai nav, bet ir – Rail Baltic, militātristiem, 100 gades bezjēdzīgumam, OIK, NA adimistrātoriem, Vējoņa kantorimm,

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Griezt vai negriezt – tāds ir jautājums!

Igaunijas valdība nolēmusi atbalstīt nostāju, ka visā Eiropas Savienībā jāatsakās no pulksteņa rādītāju pagriešanas par vienu stundu divreiz gadā, kā tas tiek darīts pašlaik, pārejot no ziemas uz vasaras laiku un atpakaļ.

Igaunijas valdība uzsvēra, ka visā ES būtu nepieciešama vienota nostāja par laika joslām. Lietuvas valdība 25. jūlijā nolēma ierosināt Eiropas Komisijai atteikties no ikgadējās pārejas uz vasaras laiku un tā vietā pastāvīgi ieviest pašreizējo vasaras laiku. Arī Polija, Somija un vairākas citas valstis atbalsta nostāju, ka nepieciešams atteikties no laika maiņas divreiz gadā.

Eiropas Komisija pēc Eiropas Parlamenta lūguma ir izsludinājusi publisko apspriešanu par pašreizējo kārtību, kad katru pavasari ES notiek pāreja uz vasaras laiku, bet katru rudeni – pāreja atpakaļ uz ziemas laiku. Publiskā apspriešana ilgst no 4. jūlija līdz 16. augustam.

Vai teātra izrādēs var ņirgāties par valsti un amatpersonām?
Draugiem Facebook Twitter Google+