Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. janvāris, 2016
Drukāt

Vai vēsturniekiem jākļūst asākiem? “LA” diskusija (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Iepriekšējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru laikā par Valsts prezidenta administrācijas Latvijas Vēsturnieku komisijas darbošanos dzirdēja diezgan maz. Toties jaunais Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopš stāšanās amatā pagājušā gada vasarā jau vairākkārt savās runās piesaucis Latvijas Vēsturnieku komisijas un vēsturnieku lomas pieaugšanu, ņemot vērā Latvijas valstiskuma simtgades tuvošanos un nepieciešamību izgaisināt “sabiedrībā pastāvošos vēstures pieņēmumus un mītus, kas dažkārt tiek uztverti kā nemainīga patiesība”. Ar Latvijas vēstures jautājumu izpēti komisijas ietvaros nodarbinātas piecas darba grupas. Atšķirībā no sākumiem pēdējos gados tajās nav vairs runa tikai par holokaustu, vācu okupācijas laiku un 1940./1941. gadu, bet tagad arī par Latvijas valstiskuma sākumiem un pēckara padomju okupācijas laiku. Tikmēr pašā komisijas iekšienē gruzd dažādi, droši vien arī paaudžu maiņas noteikti viedokļi par to, kādai tai būt turpmāk, kas tai būtu un kas nebūtu jādara. Tas parādījās komisijas vadītāja profesora Ineša Feldmaņa un viņa gados jaunāko kolēģu Mārtiņa Mintaura un Valtera Ščerbinska “LA” redakcijā sarīkotajā diskusijā.

– Valsts prezidents par vēsturnieku lomu ir teicis iedvesmojošus vārdus. Komisijā šobrīd tiešām tā arī jūtaties – novērtēti, svarīgi?

I. Feldmanis: – Protams, komisija jau pastāv ilgu laiku – kopš 1998. gada, taču domāju, ka līdz šim tā savus uzdevumus ir veikusi un arī turpmāk mums nevajadzētu darbību sašaurināt. Man bija patīkami, kad Vējoņa kungs ļoti pozitīvi atsaucās par mūsu darbu un ka esam tagad par prioritāti izvirzījuši gatavošanos Latvijas simtgadei. Domāju, lielākā daļa komisijas locekļu tādam virzienam piekrīt. Vienīgi jāvienojas par detaļām, par komisijas darbības virzieniem. Pēdējā komisijas sēdē, kas notika novembra otrajā pusē, vienojāmies, ka katrs pētniecības grupas vadītājs izvirzīs savas tuvākā laika prioritātes. Nākamā sēde notiks janvārī, tad arī lemsim, kādos virzienos turpināt. Un virzienu ir daudz. Zināms, mūsu “maizes devēja” ir Valsts prezidenta kanceleja un mums jāņem vērā kancelejas ieteikumi un tāpat kancelejas finansiālais stāvoklis. Budžets jau ir zināms tikai gadam, bet ne ilgākam laika periodam, kas varbūt rada mazas neērtības, jo vēlamies finansēt arī lielākus projektus, kas agrāk nav darīts. Viens no tādiem nopietniem uzdevumiem ir sagatavot komisijas pētījumu izlases krājumu angļu valodā. Iepriekšējais iznāca pirms kādiem desmit gadiem. Tādu sagatavot prasa lielus izdevumus. Jāskatās finansiālās iespējas. Ar iepriekšējo kancelejas vadītāju Bimbiruļa kungu sapratos ļoti labi. Ar jauno kancelejas vadītāju Gunti Puķīti vēl neesmu ticies.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Piemēram, migrācija! Kādā veidā Latvijā nonāca tūkstošiem migrantu no Padomju Savienības? Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kam ir ciešs sakars ar mūsdienās notiekošo, bet par to nav neviena nopietna pētījuma.
    ================================================================
    Ha,ha, ha – vēl var būt pētījumu par to, kādā virzienā no Latvijas pēdējo 20 gadu laikā devās 300 000 Latvijas iedzīvotāju ?

  2. Piekrītu Ščerbinska viedoklim, ka komisijas pamatuzdevumam būtu jābūt profesionāla vēstures skaidrošana , pat mācīšana sabiedrībai.

    Un tieši tāpēc, ka prof. Feldmanis stāsta par vēsturi tik profesionāli un harismātiski ,ka man grūti
    iedomāties, ka kāds to varētu izdarīt labāk.

    Jautājums – piemēram, delfos Prof. Feldmanis izcili labi izstāstīja par 23.augustu, bet – tas video bija pieejams vien kādu pusdienu. Tas nav normāli.
    Tāpēc – es novēlētu,ka komisija kārtīgi izrunātos , ko un kā darīt, lai primārais būtu sabiedrības izglītošana. Savukārt, kanceleja varētu līdzdarboties finanšu piesaistē – pētījumiem.

  3. Vai tik tas Ščerbinskis nemocās ar mazvērtības kompleksu klīniskā izpausmē?

  4. Šī diskusija ir tik “asa” kā mannas biezputra…

  5. Kas tas Ščerbinskis tāds ir? Vai tad viņš ir kaut ko nopietnu uzrakstījis par Latvijas vēsturi? Publicējis kādu vērā ņemamu monogrāfiju?

    • Lai izprastu un sekmīgi vadītu vēstures zinātnes organizāciju nav jāsaraksta n-tās monogrāfijas. Un, ko tad Feldmanis pēdējos gados tādu īpašu ir publicējis, jau gadiem nozelētās Latvijas-Vācijas attiecības, vācbaltieši, un neskaitāmās pašplaģiātiskās “uzvarētāju versijas”.

  6. Projektus vajag.
    Piemēram: Latvijas vēstures izpētite. Projekts ir tekošs.
    Pieteikšanās ik gadu.
    Atskaite ir nevis monogrāfija(s) bet zinātniski raksti cetējamos žurnalos.

  7. Lai piesakās “svara vērotājos”, tad, iespējams, varēs kļūt asāki. Spriežot pēc foto (miesas apmēriem), “treknie gadi” vadošajiem propagandistiem turpinās ar jaunu “veiksmes stāstu” sacerēšanu.

  8. Piekrītu Ščerbinskim, LVK problēma, šķiet, ir tā, Feldmanis to vada vienpersoniski un ar padomju laika domāšanu. Nevis veicina akadēmisko brīvību un konkurētspēju, sekmejot jaunas idejas un pētniecības projektus, bet gaida, ko pateiks un cik naudas iedos Prezidenta kanceleja, un tad to sadala tā kā pašam izdevīgi. Rezultāts LVK neskaitāmie sējumi, kurus pārsvarā lasa tie paši cilvēki, kas tos arī raksta. Ščerbinskim jāliek par LVK vadītāju, tad arī kaut kas mainīsies.

    • “Esam ar sausu muti par to runājuši! Bet paskatieties, kas parādās sabiedrībā – parādās nostalģija, parādās “nebija jau nemaz tik slikti”.
      ================================================================
      Kamēr runās par un ap čeku, ceku, represijām – nevis par tādām personībām kā R.Pauls, V.Kalpiņš, brāļi Kokari, E.Kauliņš, O.Vācietis un daudzām citām, kuras iedvesmoja, organizēja un vadīja jauncelsmes darbu pēc postošā 2. Pasaules kara – tikmēr vēstures cunfte nīkuļos, bet vēsturnieki nekādu cieņu sabiedrības acīs nebaudīs.

  9. Kamēr so komisiju vadīs Feldmanis, nekāds kvalitatīvs pagrieziens nav sagaidāms, to taču labi redz arī šajā intervijā:
    1) Esam atkarīgi no kancelejas, 2) koncepcija nav vajadzīga, 3) komisija tas esmu es. Murgs.

Draugiem Facebook Twitter Google+