Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
1. oktobris, 2012
Drukāt

Vairāk nekā 700 uzņēmumu krāj savu darbinieku pensijām


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Labklājības ministrijas (LM) rīkotajā atvērto durvju dienā apmeklētāji noklausījās LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktores Janas Muižnieces un SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētājas Daces Brencēnas stāstījumu par pensiju sistēmu, kā arī saņēma atbildes uz saviem jautājumiem. 


 

Pasākuma dalībniece Anita visaktīvāk izmantoja iespēju iztaujāt speciālistes. “Man tuvojas pensijas vecums, tāpēc interesējos, cik liela varētu būt mana pensija. Vai ar šo summu spēšu atbalstīt savu bērnu studijas, vai tās pietiks vienīgi izdzīvošanai,” pēc pasākuma savu interesi par atvērto durvju dienu ministrijā pamatoja Anita. Viņa šajā dienā darbā speciāli palūgusi brīvdienu. “To, ko uzzināju, izstāstīšu arī saviem kolēģiem. Lieliski, ka ministrija piedāvāja šo iespēju tikties ar pensiju jomas speciālistiem,” viņa novērtēja.

Anita dzirdējusi, ka pensijas aprēķinā būtisks esot laika posms no 1996. gada līdz 1999. gadam ieskaitot. Viņa šajā periodā nestrādāja, mājās auklēja meitiņu. No kādām summām veidosies viņas vidējā darba alga laikā no 1996. līdz 1999. gadam?

 

LM eksperte J. Muižniece mierināja, ka līdzīgā situācijā nokļuvuši ne mazums iedzīvotāju, tāpēc valsts ir paredzējusi īpašu aizsardzības sistēmu, t. i., aprēķinot pensiju, tiek izmantota vidējā darba alga valstī. “Šie noteikumi būs spēkā līdz 2015. gadam, un esmu pārliecināta, ka to darbības laiks tiks pagarināts,” uzsver J. Muižniece.

 

Citi gribēja zināt, kāpēc par iespējamās pensijas apmēru jāsāk interesēties gada beigās. Tāpēc, ka tad ir zināms, cik liels ir tā saucamais kapitāla indekss, ar ko tiek reizināts uzkrātais pensijas kapitāls. Tad var izpētīt, kad izdevīgāk doties pensijā – gada sākumā vai beigās, jo, kā zināms, pensiju var pieprasīt arī gadu iepriekš ar atpakaļejošu datumu. Kapitāla indekss tiek paziņots oktobrī.

Savukārt Inese vēlējās ko vairāk noskaidrot par trešo pensiju līmeni. Viņas darba devējs šajā pensiju līmenī saviem darbiniekiem iemaksā noteiktas naudas summas. Sieviete tikai nesen sākusi strādāt šajā uzņēmumā, tāpēc viņai tagad jāizvēlas, kurā no piedāvātajiem pensiju fondiem uzkrāt līdzekļus savai pensijai.

“Arī iepriekšējā darba vietā uzņēmums veica iemaksas par saviem darbiniekiem. Tas bija paša uzņēmuma izveidots slēgtais pensiju fonds, no malas neviens tajā nevarēja iestāties. Šajā fondā esot jau uzkrātas ievērojamas naudas summas. Šodien uzzināju, ka Latvijā tādu uzņēmumu, kas gādā par savu darbinieku pensijām, ir vairāk nekā 700. Par to var tikai priecāties,” atzīst Inese.

Dace Brencēna papildina – iespējams, pienāks brīdis, kad darba ņēmējs, izvēloties nākamo darbavietu, priekšroku dos tiem uzņēmumiem, kuri veido pensiju uzkrājumus saviem darbiniekiem. “Mēs, veicot pētījumu, pārliecinājāmies, ka aptaujātie cilvēki visi kā viens mūža nogalē vēlas saņemt lielu pensiju, taču nebūt negrib veidot savu pensijas uzkrājumu. Bet, jo agrāk to sāk darīt, jo lielāka pensija būs vecumā.”

To, ka pensiju jautājumi sabiedrībā izpelnās arvien lielāku ievērību, apliecināja arī vairāku studentu līdzdalība. Signe un Elīna mācās Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultātē un šobrīd vāc materiālu pētījumam par pensiju sistēmu. Savukārt Dzidra pārstāv Banku augstskolu, viņa mācās maģistrantūrā un pašlaik izvēlas tematu savam maģistra darbam, iespējams, tas tiks veltīts pensiju uzkrājumu veidiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+