Feļetoni

Egils Līcītis: Valdība aizdurvē 16

Foto – LETA

Kaķu koncerts iet no latviešu sētas uz sētu, muzicē iekšpagalmos. Tur manīsiet Elksniņa novalkātas demagoģijas ermoņiku, Cileviča žēlo vijoli, Kabanova atvainošanās balalaiku. Sēri smeldzīgās melodijas par pasaules netaisnībām un apspiestību, par cilvēka tiesībām, ar ko palēnām iekaro vēlētāju pacietību, liek atvērties vienam otram logam, no kura iekrīt pa kādam grasim vai rublim cepurē. Citi sakomponējuši tādu ik pa laikam uzvelkamu raimtairīdi dziesmiņu – tev, latvieti, vajadzētu slēpt un bēdzināt savu tautību, pidrallā, pidrallā. Cik tad mūsu ir tīrasiņu? Šais laikos derīgāk mācīties būt par kosmopolītiem, lai nepaliktu moderniem strāvojumiem un vējojumiem iekavās. Un valstsnācija. Kas tā tāda ir un vai maz eksistē Latvijā? Kā pierādīsiet, ka tāda pastāv, un kurš tai īstenpiederīgais? Un vispār – Latvijas tautai ir vairāk jādomā par siltām Ēģiptēm, pilnām bļodām un par to, ka skumīgums pāries un vairs nebūs aiz kalniem tie laiki, kad barankas krīt no debesīm.

Noklausījies pamācošā koncertiestudējumā, katrs savā darbavietā pašaizliedzīgais latvis vērš skatu augšup, uz savu nacionālo valdību – tak turēdams to gudrāku esam. Pilsoņi jau bija teikuši – ieviesiet latvisku skolu Latvijā, nacionālpatriotisku audzināšanu. Tas taču būtu liels un skaists pienākums, lai vairāk taptu jaunu pilsoņu un patriotu, kas paceltu Latvijas slavu un pašapziņu.

Politiskā valdība nereaģē.

Pat tad kad nesaudzīgas rokas tiecās pēc mūsu dārgās valodas, kad ķetnas grib grābt pēc varas Latvijā, – līdz šim tikai tauta viena pati saviem spēkiem spējusi glābt situāciju. Taču nonācis tiktāl, ka izļodzītie valsts pamati ir jānostiprina, un arī te smagākos mūrēšanas darbus veic brīvprātīgi pieteicies tiesībnieks Levits – es nemaz nezinu, no kādiem noglabājumiem “neparedzētiem gadījumiem” valdība kasē spēs atlicināt līdzekļus un izpalīgam samaksāt! Bet kur ir tas stiprais, itin kā solītais politiskais atbalsts Satversmes preambulas autoriem un idejas uzturētājiem: Levitam, Čepānei, Zālītei, Īvānam, Kūlei un tūkstošiem latviešu?

Valdība aizdurvē.

Cik gatavi Saeimā nodot balsis par priekšvārdu – mūžam būt Latvijai? Tukšpadsmit? Kur esat noslēpušās latviskās partijas? Ausāties kaķu koncertā? Kāds gudrs vīrs jau brīdinājis. Brīvībai ir liels trūkums – visas savas problēmas jārisina pašrocīgi. Nu – politiski to varēsim nokārtot vēlēšanās.

Bet, 18. novembri sagaidot, valdībai vēlēsim neizkurtēt aizdurvju labvēlīgā tumsiņā. Es saprotu – ir ikdienas grūtumi, ir budžets, vietām aizsvilstas ugunsgrēki, kam jāstāda evakuāciju plāni, tomēr valsts ir valsts. Vērtība pati par sevi, kuru sargājot nedrīkst katrreiz nokrist pie nedrošības un nenoteiktības.

Tiem ļaudīm, kuri ar mūsu balsīm nokļuvuši valsts priekšgalā, vajag drošāk valdīt Latviju, kad nav mazums to, kas grib viņu samīt. Būsim lepnāki, ka esam latvieši.

LA.lv