Latvijā
Sabiedrība

Valdība lems par eID kartes noteikšanu kā obligāto identifikācijas dokumentu 16

Foto: Edijs Pālens/LETA

Ministru kabinets otrdien skatīs grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz noteikt, ka no 2022.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

“eID karte obligāta būs visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Savukārt pase turpmāk būs izvēles dokuments un to varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu,” norāda VARAM. Likumprojekts paredz saglabāt personas tiesības izvēlēties abus personu apliecinošus dokumentus – pasi un eID karti – vienlaikus nosakot, ka no 2023.gada 1.janvāra obligātais personu apliecinošais dokuments ir eID karte.

Grozījumi pārejas periodu uz eID kā obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem paredz no 2019.gada līdz 2022.gadam.

Savukārt ilgāks, proti, līdz 2028.gadam tas būs pensionāriem, tiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri ir ziņojuši par dzīvesvietu ārpus Latvijas, kā arī iedzīvotājiem, kuri saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, iedzīvotājiem, kuri saņem sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā, politiski represētajiem, pirmās grupas invalīdiem un citiem.

Saistītie raksti
LA.lv