Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. septembris, 2015
Drukāt

Valdība vēl nevienojas par bēgļu uzņemšanas plāna finansējumu un integrācijas uzraudzītājiem (4)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Valdība šodien uzklausīja rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, tomēr vēl nevienojās nedz par finansējumu plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju.

Šos jautājumus valdība vēlreiz skatīs 20.oktobrī, kad tiks iesniegts precizēts bēgļu uzņemšanas plāns.

Rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanai paredz sagatavot bēgļu integrācijas plānu, kas paredzētu saistību līguma noslēgšanu, palīdzību nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumu risināšanā. Šāds integrācijas plāns ietvertu valodas un kultūras apmācību koordinēšanu, izglītības un sociālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī citus pasākumus.

Integrācijas plāna ieviešanā katram bēglim tiktu piesaistīts individuālais konsultants jeb mentors. Darba grupa piedāvāja trīs modeļus, kas nodarbotos ar integrācijas plāna ieviešanu, proti, pirmais modelis paredz, ka tajā iesaistīta Labklājības ministrija sadarbībā ar Kultūras, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, kā arī nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.

Otrais modelis paredzēja, ka ar integrācijas plāna ieviešanu atbildīgā būtu Kultūras ministrija sadarbībā ar Labklājības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijām, kā arī nevalstiskās organizācijas un pašvaldības. Savukārt trešais modelis paredzēja, ka atbildīga būtu īpaši šim mērķim izveidota struktūrvienība vai amats Ministru prezidenta pārraudzībā.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās darba grupas sagatavotais plāns sadalīts trīs rīcības virzienos: “Personu atlase un pārvietošana”, “Patvēruma meklētāja uzņemšana, izmitināšana” un “Integrācija”. Katrā virzienā ir noteiktas institūcijas, kuras ir atbildīgas par konkrētu uzdevumu īstenošanu.

Bēgļu atlasei paredzēts organizēt ekspertu vizītes uz Itāliju un Grieķiju. Pēc pārsūtīšanas uz Latviju patvēruma meklētājus izmitinās patvēruma izmitināšanas centrā Muceniekos, kur viņus informēs par viņu tiesībām un pienākumiem. Lai nodrošinātu ārzemnieku uzturēšanos, plāns paredz centra telpu pielāgošanu lielāka patvēruma meklētāju skaita izmitināšanai.

Plāns paredz migrantu nodrošināšanu ar uztura un pirmās nepieciešamības precēm atkarībā no izmitināšanas vietas, kā arī veikt ārzemnieku veselības pārbaudes.

Integrācijas sadaļā plāns paredz pirmos trīs mēnešus patvēruma meklētājus nodrošināt ar latviešu valodas mācībām. Tāpat būs nepieciešama adaptācijas programmu satura un mācību materiālu izstrāde integrācijas nodrošināšanai izglītības iestādē.

Plāns paredz izvērtēt iespēju nodarbināt patvēruma meklētājus pagaidu darbos patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un tā teritorijā, sākot no pirmās ierašanās dienas.

Rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanai ietver integrācijas plāna sagatavošanu, kas paredzētu saistību līguma noslēgšanu, palīdzību nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumu risināšanā. Šāds integrācijas plāns ietvertu valodas un kultūras apmācību koordinēšanu, izglītības un sociālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī citus pasākumus.

Integrācijas plāna ieviešanā katram bēglim tiktu piesaistīts individuālais konsultants jeb mentors.

Pēc lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu plāns paredz veselības apdrošināšanas polises nodrošināšanu bēgļiem uz 12 mēnešiem. Tāpat plāns paredz sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu patvēruma meklētājiem, nepilngadīgo un jauniešu izglītošanos.

Sociālā atbalsta nodrošināšana plāns paredz bēgļus informēt par Latvijā pieejamajām mazcenu īres dzīvesvietām, kā arī sagatavot priekšlikumus par
atmaksājamu aizdevumu pirmajai īres iemaksai.

Pabalstu izmaksai pēc statusa saņemšanas plānots sasaistīt ar personas pienākumiem integrācijā, proti, patvēruma meklētājam būs pienākums noslēgt saistību līgumu. Plāns paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu, ka darba attiecību uzsākšanas gadījumā gadu netiek pārtraukta 256 eiro lielā pabalsta izmaksa.

Pētersone-Godmane šodien paziņoja, ka lai Latvijā izveidotu un ieviestu patvēruma meklētāju integrācijas sistēmu, provizoriski būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro. Šī ir indikatīva summa, kur lielākā daļa būs no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda. Ja būtu jāuzņem vēl citi bēgļi, uz vienu cilvēku tērējamā summa nākotnē saruktu.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Kas attiecas uz xxx komentārā pieminēto Ungāriju,tad Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns taču ir skaidri un nepārprotami pateicis: “Eiropas ideja,ka kāds atļauj savā valstī ierasties bēgļiem un tad tos izdala citām dalībvalstīm,ir ārprātīga un netaisna.” Nekas jau nav mainījies! Kā lasām šodienas ziņās:”Itālijas krasta apsardzes koordinētās 11 operācijās Vidusjūrā PIE LĪBIJAS pirmdien tika izglābts 1151 migrants,paziņoja krasta apsardze.” Skat.”Itālijas krasta apsardzes koordinētās operācijās pirmdien izglābti vairāk nekā 1100 migranti,Apollo,29.09.2015.Tā vietā,lai nogādātu šos izglābtos atpakaļ uz tuvāko Lībiju (un samazinātu līdz ar to potenciālo bēdzēju skaitu),tie atkal pāri Vidusjūrai tiek vesti uz Itāliju,no kuras tie tiks izdalīti citām dalībvalstīm!

  2. Atbilde vienkārša>xxx Atbildēt

    Bēgļu pabalstam Latvijā ir noteikti jābūt lielākam kā Zviedrijā,jo Latvija,lai arī trešā trūcīgākā ES valsts,ir (skat.finanšu ministra Andra Vilka(V) 2012.g.12.jūlija interviju Latvijas radio) ir Eiropas Savienības paraugvalsts! Un tas nekas,ka paraugvalsts uz sociālā budžeta rēķina! Tādēļ garantētais minimālais ienākums (GMI) visiem pārējiem var būt 49,8 eiro. Un vairs pat piemaksa par bērniem privātajos bērnudārzos nav vajadzīga.Arī palielināto pensiju indeksāciju pensionāri,solidaritātes vārdā,var pagaidīt!

  3. Rodas jautājums, kādēļ Latvijā bēgļu pabalsts būs lielāks kā Zviedrijā? Kādēļ tas tiks maksāts arī pēc darba atrašanas? Citur Eiropā pēc darba atrašanas pabalsts netiek maksāts. Man izskatās, ka mūsu valdība gatavo plānu, kā pēc iespējas vairāk piesaistīt bēgļu interesi Latvijai… Zemāk Godmaņa citāts no Neatkarīgās rīta avīzes.

    “Jāpiebilst, ka pabalstu lielums ES atšķiras. Vācijā pēc bēgļu statusa saņemšanas ir trīs mēneši jāgaida, līdz var sākt strādāt. Uz vienu pieaugušo vācieši maksā 374 eiro mēnesī. Zviedrijā, iegūstot bēgļu statusu, var meklēt darbu uzreiz, bez ierobežojuma un pārejas laika. Kamēr meklē darbu, saņem 226 eiro. Ungārijā ir jāgaida deviņi mēneši, lai tiktu pie darba, un saņem 86 eiro. Skaidrs, ka viņi Ungārijā palikt negrib.”

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+