Foto – LETA

Valodas neprasmē vainojami audzinātāji 2

Cienījamā redakcija! Izlasot interviju  ar Aināru Šleseru (“LA”, 21.01.2014.), nevaru nepiekrist viņa priekšlikumiem par valodas mācīšanu skolās. Nevar piespiedu kārtā  pāriet visās valsts skolās uz mācībām tikai latviešu valodā. Viens no valodas  apgūšanas veidiem, manuprāt, ir atjaunot  jauktos bērnudārzus, kā tas bija  padomju laikā. Visi krievu bērni bez  pūlēm apguva latviešu valodu un latviešu bērni – krievu valodu.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

Pazīstu vairākus krievus, kuru bērni ir iemācījušies latviešu valodu bērnudārzā, runā bez akcenta un turpina mācīties latviešu skolās. Ir novērojama krievu valodas nezināšana mūsdienu latviešu jauniešiem. Viņi nevar atrast darbu krievu firmās. Tas ir arī viens no bezdarba veicināšanas iemesliem. Bez šaubām, valodas mācīšana bērnudārzos paaugstinās prasības valodas prasmē audzinātājām, taču šie izdevumi būs daudz mazāki nekā obligāta latviešu valodas ieviešana, sākot no 2015. gada visās krievu skolās.

Tas pats sakāms par skolotājiem. Ja skolotāji nav lojāli Latvijai un bērnus noskaņo pret latviskumu, tad arī bērns saprot, ka “sobačij jazik” nav jāmācās. Arī vecāki un vecvecāki lielākoties ir vecās paaudzes interfrontisti, kas tādā garā ietekmē mazbērnus. Šlesers atzīmē, ka bērni nav vainīgi, bet gan viņu audzinātāji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šajā intervijā Šlesers ir parādījis sevi kā politiķi, kurš pelnījis vismaz zinātnes un izglītības ministra posteni titulēto zinātnieku vietā. Varbūt valsts tā tiktu galā vismaz ar zinātnes un izglītības pro­blēmām?

Gribētos teikt dažus vārdus par Šlesera “Nācijas izlīgumu”. Vai tas vajadzīgs? Tas var tikai uzturēt un kurināt naidu starp nācijām. Tas izdevīgs tikai radikāli noskaņotiem politiķiem. Bija taču mēģinājums samierināt latviešu leģionārus ar interfrontistiem un kopīgi atzīmēt 16. martu un 9. maiju. Taču nekas no tā nesanāca.

Nāciju izlīgums nav deklarējams jautājums, tas ir vēsturisks fakts, ar kuru jāsamierinās, bet kuru nevar aizmirst gadu simtiem. Jāatceras, ka arī neatkarīga Latvijas valsts ir negrozāms vēsturisks fakts, kuru nedrīkst aizmirst neviens!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.