Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. marts, 2013
Drukāt

Valsts pārvaldes jaunā pieeja ir pretēja padomju laika filozofijai

Foto - LETAFoto - LETA

Reaģējot uz Māras Libekas rakstu “Ierēdņi un citi” (“LA”, 26.02.2013.), jāteic, ka ne jau koncepcijas un citi sagatavoti dokumenti risinās pro-
blēmas, tas jādara cilvēkiem ar valstisku pārliecību un darbu sabiedrības labā.

 

Lai no runām pārietu pie darbiem, kas dod jūtamu rezultātu visai sabiedrībai, ir jāpārvar negatīvisms mūsos pašos, kas sēj neticību pozitīvām pārmaiņām, pašu iekšējam spēkam un gudrībai šīs pārmaiņas ieviest un jau sākotnēji noliedz jebkuru ideju par pārmaiņu iespējamību. Ir jāsaprot, ka tikai no mums pašiem – jebkurā sektorā strādājošiem – ir atkarīgs, kāda būs Latvija šodien un rīt. Lūk, ko teicis Kārlis Ulmanis: “Mēs veiksim visus darbus un savus pienākumus varēsim izpildīt un paliksim uzvarētāji kā visos iepriekšējos gados tikai tad, kad mēs visi būsim darbā strādājuši un katrs savu darbu godam veikuši un pildījuši. Tas zīmējas ne tikai uz atsevišķiem cilvēkiem, bet zīmējas uz valsts un pašvaldību iestādēm, uz kamerām un biedrībām, uz zemniekiem un lauksaimniekiem (..). Es gribu saukt vārdā visas pārējās iestādes, arī skolas un baznīcas. Lai strādā katra iestāde, lai strādā katrs cilvēks.”

Valsts kancelejas galvenais vadmotīvs vienmēr ir bijis uz jebkuru uzdevumu un procesu raudzīties no iedzīvotāja, neval
stiskās organizācijas, uzņēmēja, seniora vai jaunieša skatu punkta, izvērtējot, kādu pozitīvu pienesumu vai negatīvu slogu pašas iestādes vai jebkuras citas valsts pārvaldes ie-stādes rada.

Tieši tādēļ nopietni strādājam ar ikvienu iedzīvotāja iniciatīvu birokrātijas mazināšanā un esam pateicīgi par šiem dzīvesstāstiem, kas mums kalpo par pamatu pārmaiņu rosināšanai visos valsts pārvaldes līmeņos.

Tādēļ arī ir tapusi valsts pārvaldes cilvēkresursu koncepcija, lai panāktu to, ka ikviens valsts pārvaldē strādājošais nevis “vilktu ar pirkstu līdzi normatīvajam regulējumam”, bet gan pēc būtības iedziļinātos sabiedrības problēmās un darītu visu, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem. Tikai ar šādu pieeju un attieksmi ir jēga valsts pārvaldes darbībai. Savukārt šo jauno pieeju valsts pārvaldes darbam var nodrošināt profesionāli un pieredzējuši speciālisti. Jaunajai koncepcijai jāpanāk, lai valsts pārvaldes darbinieku darbs nebūtu bezgalīgs process, bet gan sabiedrības vajadzībām atbilstošs rezultāts.

Cilvēkresursu koncepcija ienes jaunu filozofiju valsts pārvaldē – atbilstošu gan privātā sektora, gan starptautiskajai pieredzei. Centrā tiek likts valsts pārvaldes profesionālis, kam uzticas, kam ir pilnvaras lēmumu pieņemšanā, no kā prasa rezultātus sabiedrības labā un kā darbu vērtē iedzīvotāji un mediji.

Šī jaunā pieeja ir pretēja padomju valsts pārvaldes filozofijai, kur valsts darbinieki bija atrauti no sabiedrības vajadzībām, bet cieši saistīti, subordinēti un šaura varas centra kontrolēti. Nevienai kontroles institūcijai nav tiesību šķirot, kurš ir labais un kurš ir sliktais ierēdnis. Valsts pārvaldes darbinieka vērtējums ir sabiedrības rokās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+