Andris Lukstiņš: Velobraucējiem pirmkārt – drošība 0
Velosipēdisti ir ļoti dažādi. Un tā neapšaubāmi bija pati galvenā problēma, cenšoties sakārtot satiksmes noteikumus tā, lai visi justos un būtu drošībā.
Atšķirībā no autovadītājiem, kuri savā sagatavotības līmenī ir daudz līdzīgāki, šeit bija jādomā par vismaz piecām dažādām riteņbraucēju grupām, kurām ideālā variantā vajadzētu katrai savus noteikumus. Bet to izdarīt nav iespējams. Tāpat kā nav iespējams radīt atšķirīgus noteikumus Rīgai un pavisam citādajām mazpilsētām. Tāpēc jaunās noteikumu redakcijas velo iedaļa uzskatāma par konspektīvu galveno principu izklāstiņu. Nevis par gatavu, konkrētu recepti rīcībai katrā no simtiem apstākļu, situācijas, katra braucēja sagatavotības kombinācijām, ar kurām ikdienā sastopamies.
Labam riteņbraucējam, protams, pēc iespējas daudz vajadzētu izmantot brauktuvi, atrasties līdzās automobilistiem, kas tomēr ir satiksmes disciplinētākā un prognozējamākā daļa. Arī ātruma atšķirības (50 motorizētajiem, 20 – 40 km/h velosipēdiem) mazākas, nekā tās ir uz ietves (tie paši 20 – 40 un kājāmgājēja 5 km/h). Tomēr – brauktuves Latvijā mēdz būt šauras, to malas nelīdzenas un peļķēm klātas, auto plūsma kravenieku (kuri slikti pārskata savu labo pusi) pieblīvēta. Un tādā bīstamā burzmā ar varu dzīt visus, arī pusaudžus, arī dāmas, arī sirmgalvjus, nebūtu prāta darbs. Tādēļ mūsu noteikumi (līdz pat velo infrastruktūras īstai pilnveidošanai, kas būs ilgstošs process) diemžēl pieļaus riteņbraucēja atrašanos uz ietves.
Liels darbs šogad ir veikts infrastruktūras veidošanas sakārtošanā. Līdz šim valsts standarta velobūvēm pilsētās nebija. Tagad tāds ir izstrādāts un drīz stāsies spēkā, tā rekomendējot pašvaldību turpmākajiem projektiem mūsdienīgus un principiāli visur vienotus risinājumus. Par pašiem riteņbraucējiem un gājējiem – CSDD noteikti turpinās viņu izglītošanu un audzināšanu, īpaši akcentējot darbu ar jauniešiem, jo tieši viņi ir paaugstināta riska grupa, viņi ir tie, kuri veidos tālākas nākotnes pilsētas satiksmes atmosfēru. Nākotnes, kurā riteņbraucēju būs vairāk un automobiļiem pilsētu centros – ļoti iespējams un daudzviet Eiropā jau noteikts ar likumu – nāksies braukt lēnāk.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
