Venēcijas arhitektūras biennālē atklāj Latvijas ekspozīciju “Unwritten” 0
Piektdien, 6. jūnijā, Venēcijas biennāles 14. Starptautiskajā arhitektūras izstādē Venēcijas Arsenālā tiek atklāta Latvijas ekspozīcija “Unwritten”, informē kulturas ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.
Ekspozīcijas kurators un veidotājs arhitektu birojs NRJA (no rules just architecture), kurus pārstāv arhitekti Uldi Lukševics, Linda Leitāne-Šmīdberga, Zigmārs Jauja, Ivars Veinbergs, Mārtiņš Rusiņš. Projekta iniciatori ar šo notikumu un aizsākto pētījumu vēlas rosināt Latvijas sabiedrību pievērsties pēckara modernisma arhitektūras mantojuma apzināšanai, veidojot apjomīgu Latvijas modernisma arhitektūras objektu datu bāzi, kas būtu noderīga pētniecības procesā un palīdzētu papildināt arhitektūras pieminekļu sarakstu ar atsevišķām šī laikmeta būvēm.
Šogad Venēcijas biennāles arhitektūras izstāde līdzīgi kā mākslas izstāde pirmo reizi notiks teju pusgadu – no 7. jūnija līdz 23. novembrim. Turklāt arī biennāles dalībvalstu skaits ir krietni audzis – šogad tie būs 66 nacionālie paviljoni, kur 10 valstis tiks pārstāvētas pirmo reizi. Pēc desmit gadu pārtraukuma Latvija atkal var lepoties ar ekspozīcijas telpām Arsenālā, kas dod iespēju mūsu valsts ekspozīciju apskatīt ievērojami lielākam apmeklētāju skaitam.
Par Venēcijas biennāles arhitektūras izstādes kuratoru izvēlēts pasaulē atzītais arhitekts, Prickera balvas arhitektūrā laureāts Rems Kolhāss, kas izstādei devis konceptuālu nosaukumu “Pamati” (Fundamentals).
NRJA iecere aizsākt padziļinātu modernisma arhitektūras pētniecību Latvijā konceptuāli sasaucas ar biennāles kuratora Rema Kolhāsa izvirzīto vienojošo tēmu nacionālo valstu paviljoniem „Mūsdienīguma absorbēšana: 2014-2014” (Absorbing Modernity: 1914-2014) un aktualizē Latvijas pēckara arhitektūras uztveri, pētniecību un saglabāšanu.
Kultūras ministre Dace Melbārde norāda: “Šī gada Venēcijas arhitektūras biennāles kurators Rems Kolhāss aicina pētīt un censties izprast modernisma jēdzienu arhitektūrā, atklājot katrai valstij raksturīgos procesus simt gadu griezumā. Mums kā nelielai nācijai ir sevišķi svarīgi apzināties atšķirīgo un īpatno Latvijas arhitektūrā – tas nozīmē apzināties arī savu identitāti. Latvijas ekspozīcija ar zīmīgo nosaukumu “Unwritten” un rosinošo pētījumu tās pamatā vieš cerību, ka nākotnē taps vismaz viens pamatīgs un objektīvs Latvijas pēckara arhitektūras vaibstu izvērtējums.”
