Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. jūlijs, 2013
Drukāt

Veselības mācība kā brīnumlīdzeklis?


Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Jaunieši atzīst – veselība nav vērtība, ja pats nejūties svarīgs
.

 

Seši procenti trīspadsmitgadīgu Latvijas meiteņu un pat 12 procenti šāda vecuma zēnu lieto alkoholu vismaz reizi nedēļā. 15 gadu vecumā tik regulāri grādīgos dzērienus lieto jau vairāk nekā piektdaļa jauniešu. Piektdaļa meiteņu un gandrīz trešdaļa zēnu šajā vecumā smēķē vismaz reizi nedēļā. Tā secinājuši Pasaules veselības organizācijas eksperti, aptaujājot Latvijas skolēnus. Veselības ministrija (VM) jau aptuveni pusgadu šos datus skandina, cenšoties pierādīt, ka skolās jāievieš obligāta veselības mācība.

Taču vai šie diezgan šokējošie dati vispār ir uzticami? Varbūt aptaujātie gribējuši parādīt, ka ir pieauguši, tāpēc atzinušies pīpēšanā un dzeršanā? Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēni, ar kuriem aprunājos par viņu pašu dzīvesveidu, uzskata: anonīmās anketās jaunieši nemelos, tā ka, visticamāk, skarbā statistika diemžēl atbilst patiesībai.

Arī kopumā Latvijas skolēnu dzīvesveids ir viens no neveselīgākajiem Eiropā – atzīts pētījumā. Latvijas bērni, sākot jau no 11 gadu vecuma, smēķē, lieto alkoholu vai pat narkotikas, ir mazkustīgi, cieš no emocionālas vai fiziskas vardarbības, kā arī dažādām traumām. Bērni neveselīgi ēd – vairāk nekā trešdaļa neēd brokastis, bet tikai 26% uzturā lieto augļus. Turklāt pēdējo gadu laikā situācija pasliktinājusies.

 

Ar zināšanām 
vien nepietiek

Ministrija uzskata – situāciju varētu labot, ja veselības mācība būtu obligāts atsevišķs mācību priekšmets. Pēdējās trīs valdības, veidojot savu rīcības plānu, apņēmušās ieviest veselības mācību kā obligātu, taču reāls darbs, lai šo apņemšanos īstenotu, nenotiek, jo Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzskata, ka zināšanas par veselību jauniešiem var sniegt arī bez atsevišķa mācību priekšmeta. Jau bērnudārzā tiekot attīstītas veselīga dzīvesveida iemaņas. Veselības mācības elementi integrēti daudzos mācību priekšmetos. Piemēram, informātikā runā par datorspēļu atkarību, bet bioloģijā – par indīgiem augiem, slimībām u. c. Ētikā runā par savstarpējām attiecībām, atbildību.

Veselības ministre Ingrīda Circene uzskata, ka šobrīd tieši veselīgam dzīvesveidam veltītais laiks atkarīgs no katra konkrētā skolotāja izvēles. Esot skolotāji, kuri izvēloties apiet, piemēram, tēmas par reproduktīvo veselību un seksualitāti. Vidusskolās veselības mācība ir atsevišķs mācību priekšmets, taču to izvēlas tikai aptuveni sestā daļa skolēnu. Jāsaka gan, ka šī izvēle netiek piedāvāta visās skolās.

I. Circene kā problēmu uzsver arī to, ka profesionāli tehniskajās skolās atsevišķas veselības mācības nav, kaut tieši tur jaunieši bieži vien dzīvo neveselīgāk – tikuši prom no vecāku uzraudzības, vairāk smēķē, lieto alkoholu, meitenes agri paliek stāvoklī.

IZM esot gatava veselības izglītības saturu pilnveidot un ir lūgusi Veselības ministrijai attiecīgus priekšlikumus. IZM uzsver, ka diezgan lielā daļā valstu veselības jautājumi iekļauti citos mācību priekšmetos, arī ģimenes ārsti uzskatot, ka veselības mācība jāmāca integrēti. To apliecina arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis, kurš domā, ka, integrēti mācoties, vairāk paliks atmiņā. Piemēram, par smēķēšanas kaitīgumu var uzzināt, mācoties par plaušu uzbūvi.

Lai noskaidrotu, kādas tad ir skolēnu zināšanas par veselības jautājumiem, IZM plāno rīkot pārbaudes darbu par veselības jautājumiem 5. un 9. klasei. Var just, ka Izglītības ministrija labprāt pierādītu Veselības ministrijai, ka zināšanas ir pietiekamas. Protams, cits jautājums, vai šīs zināšanas tiek liktas lietā.

To atzina arī skolēni, ar kuriem runājos: no pastiprinātas veselības mācības mācīšanas nebūšot jēgas. To, kā būtu jādzīvo, jaunieši zina, taču ne vienmēr šīs zināšanas izmanto.

 

cuka_TASSO_MARCELO_AFP_ImageForum_6Steiga un bara instinkts liedz dzīvot veselīgi

“Mūsu dzīvesveids tikai daļēji ir veselīgs,” man atbildēja Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas septītklasnieki, kad vaicāju, kā pusaudži vērtē savu dzīvesveidu. Viņi apzinās, ka veselība ir svarīga lieta, tomēr veselīga dzīvesveida principus ne vienmēr izdodas ievērot. Jo sevišķi tam traucējot saldumu ēšana, taču “citreiz izdodas arī veselīgāk paēst”. Madara sacīja, ka ne pārāk veselīgo ēšanu cenšoties kompensēt ar sporta nodarbībām. Neveselīgo pārtiku jaunieši patērē gan tāpēc, ka garšo, gan tāpēc, ka tās parasti ir lietas, ko var ātri apēst un skriet tālāk. Turklāt veikalos neveselīgā pārtika bieži vien novietota tieši acu priekšā, iepakota krāsaināk nekā veselīgie produkti.

Septītklasnieki atzina, ka arī viņu vecuma jauniešiem cigaretes un alkohols ir problēma: mūsdienās viss ir ļoti viegli pieejams. Cigaretes jauniešiem neesot problēmu nopirkt – vienā veikalā varbūt nepārdos, bet nākamajā pārdos. “Ir jāmāk no tā visa atturēties un pasargāt sevi, lai vēlāk nav jānožēlo,” sprieda Madara. Mani sarunas biedri paši nepīpējot, taču esot skolēni, kuri domā, ka pīpēt “ir kruta”. Viena meitene gan atzina: “Es esmu ļāvusies kārdinājumam ne vienu vien reizi, bet saprotu, ka tā ir bezjēdzīga nodarbe. Gan nauda tērējas, gan veselībai kaitē.” Mazākais pīpētājs, ko septītklasnieki satikuši, esot astoņgadīgs.

“Mūsu dzīvesveids nav diez ko veselīgs. Vienmēr jāsteidzas, ir dažādi darbi, ne vienmēr sanāk veselīgi paēst. Un mūsu vecumā jau ir arī dažādas ballītes, kur tiek lietots alkohols,” sacīja Annija no 10. klases. Bieži gan alkohols netiek lietots, bet gadoties.

Cita pieredze ir Artūram no 11. klases. Viņu dzīve piespiedusi aizdomāties par veselības vērtību, un viņš dzīvo veselīgāk nekā vēl pirms gada. Sācis slikti justies, arī garastāvoklis nebija labs. Ģimenes ārsts atklājis, ka puisis jau slimo ar hronisko gastrītu, un pastāstījis, ka uzturam ir liela nozīme veselības saglabāšanā. Tāpēc puisis sācis veselīgāk ēst, ik dienas izdzer vismaz divus litrus ūdens, iesācis boksa nodarbības. “Lielākā daļa klasesbiedru pērk kolas, es pērku ūdeni,” stāstīja Artūrs. “Vienīgais, ko man neizdodas īstenot skolas režīma dēļ, ir ēst bieži, bet mazām porcijām. Te ir tikai viens garais starpbrīdis, kad jāpaēd. Citos starpbrīžos ēst nav laika.” Veselības sargāšanas nolūkos viņš izvairās arī no ballītēm, jo “tur būs jādzer”. Šāda vārdu izvēle gan apliecina arī to, ka jaunieši diemžēl neveselīgi dzīvo, arī bara instinkta vadīti. Lieto alkoholu nevis tāpēc, ka pašam gribas, bet gan tāpēc, ka citi dzer.

“Tā ir iesakņojies – ja ir ballīte, tad kaut kas tiek iedzerts,” teic Artūrs. Viņš pats nesmēķē, bet novērojis, ka citi arī šo nodarbi piekopj tikai tāpēc, lai “būtu bariņā”. Annija gan atzina, ka nav tā, ka jauniešu sabiedrībā nedzērāji un nepīpētāji nevar iekļauties: “Ne jau reālā atstumšanā ir problēma. Problēma ir paša cilvēka galvā.”

Alkohols lielākoties tiek lietots tikai ballītēs, bet smēķēšana daudziem skolēniem jau ir regulāra ikdienas nodarbe.

Jaunieši teic, ka par veselīgu dzīvesveidu uzzina gan skolā, gan ģimenē, arī paši gūstot informāciju žurnālos vai internetā. Viņi sacīja: svarīgi, lai skolotājs stāstītu interesanti, tad skolēni vairāk ieklausīsies stāstītajā par veselību. Viņuprāt, uz skolām vajadzētu aicināt arī reālus cilvēkus, kas sapratuši veselības vērtību pat varbūt kādā gana drūmā dzīves brīdī. Šādos cilvēkos ieklausītos vairāk nekā skolotājos.

Jaunieši uzskata, ka ar aizliegumiem vien nevar panākt, lai jaunieši dzīvotu veselīgāk. Kā zināms, tieši aizliegtais auglis vissaldākais. Madara arī uzskata: ja jaunieši domā, ka neko prātīgu dzīvē nevarēs sa-sniegt, tad mazākā vērtē arī tur savu veselību. Tas saskan ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidenta Paula Prinča viedokli: viņš uzskata, ka bērnu, jauniešu un arī visas sabiedrības ne pārāk nopietnā attieksme pret veselības jautājumiem saistīta ar sabiedrības sociālo nenodrošinātību: “Cilvēks neizjūt sevi kā vērtību, līdz ar to arī veselībai viņa acīs nav vērtības.” Piemēram, vecāki nav motivēti ēst veselīgi, un šo pieeju pārņem arī bērns.

 

Badacietēji un “sliņķi”

Saeimā šogad notikušas vairākas sēdes, kurās runāts par veselības mācības nepieciešamību. Tajās deputāti atzina, ka patiesībā problēmas ir daudz dziļākas un viens mācību priekšmets tās neatrisinās. IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga teica: situācijas uzlabošanai nepieciešams, lai sportošana būtu pieejama bez maksas, lai būtu pieejami stadioni un sporta zāles. “Veselības ministrijā saka – bērni neēd brokastis, neēd augļus, bet tas var būt arī ģimenes materiālās situācijas jautājums. Tad ar veselības mācību vien situāciju neatrisināt,” tā I. Vanaga. Viņai pievienojās frakcijas biedre no Reformu partijas Inta Bišopa: “Ir bērni, kas skolā ēd arī citu pusdienu atliekas. Mūsu bērniem jācieš bads, bet gribam no viņiem sagaidīt labu veselību. Liepājā bijis pētījums par bērnu veselības stāvokli, kurā atklāts, ka 5. klasē pusei bērnu ir veselības problēmas.”

I. Circene atbildēja: “Var runāt par ekonomiskiem apstākļiem, bet ne tikai no tā viss atkarīgs. Augļi nav tas dārgākais pārtikas produkts. Ir pilni lauki ar dārziem, kur ābolus neviens nav nolasījis. Burkāni un bietes noteikti lētāki par čipsiem, snikeriem un saldinātajiem dzērieniem. Tātad tas nav naudas, bet arī attieksmes un sapratnes jautājums.”

Pētījumā atklāts, ka ikdienā augļus uzturā lieto tikai katrs ceturtais bērns. Arī mani jaunie sarunu biedri atzina, ka augļus pērk reti, bet ne naudas trūkuma dēļ. Izrādās, arī augļu ēšana prasa laiku! “Lai apēstu apelsīnu, tas jānomizo. Tad jau vieglāk bulciņu apēst,” saka septītklasnieks Rihards.

“Es pats augļus nepirktu,” sacīja cits septītklasnieks Roberts. “Ja man nopērk, tad apēdu.” Arī citi atzina, ka lielākoties vecāku doto naudu augļiem netērē. Pērk šokolādi un arī gaļas ēdienus – karbonādi, fileju. Meitenes pērk arī dārzeņu salātus.

Pētījumā arī atklājās: jo vairāk bērns pieaug, jo neveselīgāk dzīvo. Salīdzinot 11 un 15 gadus veco jauniešu paradumus, uz pusi samazinoties veselīgie paradumi.

 

Veseliba1_TS_6

Sportisti 
joprojām veselīgi

No sarunas ar Sporta medicīnas dispansera sporta medicīnas nodaļas vadītāju Daci Augstkalni var secināt, ka to bērnu, kuri aktīvi sporto, veselības stāvoklis pēdējos gados gan nav būtiski pasliktinājies. Uz šo dispanseru pārbaudīt veselības stāvokli sūta faktiski visus sporta skolu audzēkņus. Pārbaudāmos sadala četrās grupās. Pirmajā grupā ietilpst pilnīgi veselie, un šī grupa nekad nav bijusi sevišķi liela. Pēdējos trijos gados tajā iekļauti 0,6% apsekoto bērnu. Pirms desmit gadiem šajā grupā bija 2% bērnu. Otrajā, visplašākajā grupā iekļauj tā sauktos praktiski veselos, kam ir nenozīmīgas veselības problēmas. Tajā ik gadus ietilpst 70 – 75% bērnu. Trešajā grupā ir tie, kuri kādas akūtas vai hroniskas slimības dēļ uz laiku spiesti pārtraukt sporta nodarbības vai samazināt slodzi, bet ceturtajā grupā iekļautajiem sporta nodarbības liegtas. Trešajā grupā parasti iekļauj 20 – 30%, bet ceturtajā grupā – mazāk par procentu. Pērn, piemēram, šajā grupā ieskaitīti tikai divi bērni.

Tomēr arī D. Augstkalne atzina, ka pēdējos gados pieaudzis to bērnu skaits, kuru svars ir virs normas.

Diemžēl vecāki bieži vien neapzinās, ka apetītlīgi apaļais mazulis ēd par daudz. Mamma saka: nemaz tik daudz jau neēd, taču dziļākā sarunā noskaidrojas, ka mazais skolā apēd visas kotletes, ar ko pusdienās nav tikuši galā skolasbiedri. “Visļaunākais, ja vēl pa virsu uzdzer saldinātos dzērienus. Ja grib samazināt svaru, no tiem jāatsakās vispirms,” teica daktere Augstkalne.

Bet kāpēc vairākums jauniešu sporto arvien mazāk? Pēc stundām skolas sporta zālē varētu skriet, spēlēt bumbu. Ģimnāzijas pagalmā gan katru starpbrīdi un arī pēc stundām puikas spēlē basketbolu. Skolēni saka, ka liela daļa bērnu tomēr sporto regulāri, taču svarīgi, lai atrasts patīkams sporta veids. Ar sporta stundām nepietiekot.

 

Vajagot dzīves mācību

Jauno cilvēku veselību negatīvi ietekmē arī pāragrā seksuālā dzīve. Jau skolas vecumā daži saslimst ar HIV vai pat AIDS. Pēdējo desmit gadu laikā pusotras reizes palielinājusies pirmās grūtniecības pārtraukšana ar abortu. Jo sevišķi bieži neplānota grūtniecība iestājoties tām meitenēm, kas mācās profesionāli tehniskajās skolās.

Iespējams, tāpēc daļa deputātu uzskata, ka situāciju glābtu ne jau veselības mācība, bet gan jauns
priekšmets “Dzīves mācība”, kur, kā stāstīja Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Vineta Poriņa, būtu runa ne tikai par fizisko veselību, bet ētikas aspektiem. Organizācijas “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle tikmēr domā, ka situācija varētu uzlaboties, ja skolotāji prasmīgāk stāstītu par reproduktīvo veselību.

 

Viedokļi

Vai savā praksē arī novērojat bērnu un jauniešu veselības stāvokļa pasliktināšanos?

Pauls Princis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents: “Ir tāda nemitīga šūpošanās. Tad kļūst labāk, tad atkal sliktāk. Mainās arī aktuālākās problēmas. Piemēram, tagad daudziem bērniem novērojami stājas traucējumi. Tie saistīti ar tehnoloģiju ienākšanu mūsu dzīvē – datora un mobilā telefona lietošana. Agrāk bērns aizskrēja pie drauga, lai aprunātos, tagad zvana pa telefonu. Agrāk nodarbojās ar sportu, tagad tā vietā ir datorspēles. Ir arī svara problēmas, cukura vielmaiņas traucējumi. Tas nav saistīts tikai ar neveselīgu uzturu, kas gan ir aisberga redzamā daļa. Mobilā telefona lietošana, piemēram, var izraisīt vairogdziedzera darbības problēmas, no kā savukārt rodas vielmaiņas traucējumi. Biežāk parādās plakanā pēda. Smēķēšanas atkarība jauniešu vidū tagad ir mazāka nekā padomju laikos. Alkohola atkarība gan atkal paceļ galvu. Tāpat tiek lietotas psihoaktīvās vielas, piemēram, marihuāna. Vecāki pārlieku uzticas bērniem, bet šī uzticība ne vienmēr attaisnojas.”

Enoks Biķis, Latvijas Pediatru asociācijas priekšsēdētājs: “Domāju, ka liela problēma ir vecāku izglītotības trūkums. Vecāki ļauj bērniem spēlēties lielveikalos, kur ir īsts baciļu perēklis; izvairās no vakcinācijas, klausot homeopātu lobijam. Tādējādi pieaug saslimšana ar infekcijas slimībām. Uzskatu, ka ģimenes ārstu sistēma ne vienmēr ir piemērotākā bērnu veselības uzraudzīšanai, bet pieejas pie pediatriem trūkst.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+