Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. maijs, 2013
Drukāt

Vēsturnieku iecerētie darbi Nacionālās identitātes programmā 


Foto - LETAFoto - LETA

Šopavasar no Izglītības ministrijas budžeta Valsts pētījumu programmas 4. projekta ”Cilvēks, sabiedrība, identitāte, valstiskums: vēstures un kultūras aspekti” ietvaros vēstures izpētei un izdevējdarbībai piešķirtais gada finansējums ir 80 290 latu, informēja LU Latvijas Vēstures institūta (LVI) direktors Guntis Zemītis. 


Iedalīto līdzekļu, pretēji cerībām, izrādījies mazāk nekā pērn, tomēr LVI šogad plāno papildināt un uzturēt vairākas datu bāzes, kā arī izdot vairākas monogrāfijas. Piemēram, jāpabeidz Kurzemes un Zemgales hercogistes vēstures datorenciklopēdija. Tā, pēc Zemīša sacītā, būs izziņas materiāls ne vien par hercogiem un viņu gaitām, bet arī hercogistes laiku muižām un draudzēm. Enciklopēdija būs interneta brīvpieejā. Tāpat jāturpina darbs pie 1940. gada rudenī represēto datu bāzes un etnogrāfiskās un arheoloģiskās datu bāzes. Vēsturnieku ieskatā, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir uzturēt ”Latvijas Vēstures Institūta Žurnālu”, tādēļ tam no piešķīruma atlicināti 7800 latu, bet 3600 latu devis Valsts kultūrkapitāla fonds.

Par monogrāfijām – pirmā rindā uz tipogrāfiju ir ap 400 lappušu biezā Inetas Lipšas grāmata ”Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā starp diviem pasaules kariem 1914 – 1939”.

Nākamā būs Anetes Karlsones ”Dziesmu svētki un tautiskais tērps Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs.”. Tas ir pētījums par tautiskā tērpa (nejaukt ar tautastērpu) attīstību Latvijā. Proti, kā laikmetu ideoloģijas un garīgie strāvojumi atspoguļojās stilizētajos tērpos, kas gatavoti Dziesmu svētku dalībniekiem.

LVI vadītājs lēš, ka līdz Dziesmu svētkiem monogrāfiju diemžēl izdot nepaspēs.

Līdz gada beigām tāpat jāiznāk akadēmiķu Tālava Jundža un Jāņa Stradiņa kūrētajam četru sējumu rakstu krājumam ”Latvieši un Latvija”, kas tiks izdots daļēji par ”Nacionālās identitātes”, daļēji par sponsoru gādāto atbalstu. Pirmais sējums būs veltīts latviešu kā etnosa attīstībai, otrā sējuma divas daļas – Latvijas valstiskumam, bet ceturtais sējums – kultūrai un zinātnei. Šogad izdodams arī kārtējais rakstu krājums ”Arheoloģija un etnogrāfija” un kārtējais Rīgas arheoloģijai veltītais ”Senā Rīga” sējums.

Guntis Zemītis akcentē, ka izdevējdarbība ir dārgs ”prieks”, ar piešķirto finansējumu visam nepietiek, tādēļ daudz kas atkarīgs no iespējām piesaistīt sponsorus. Tā Dainas Bleieres vadībā gatavotā Latvijas kompartijas vadošo darbinieku biogrāfiskā vārdnīca pagaidām varētu īstenoties tikai kā datu bāze internetā, bet papīrā tad, ja izdosies piesaistīt papildlīdzekļus. Savu kārtu rindā uz izdošanu gaida arī Ērika Jēkabsona monogrāfiju ”ASV palīdzības organizāciju darbība Latvijā 1919 – 1922”, Aināra Lerha ”Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības pamatiezīmes 1918 – 1940”, Ulda Krēsliņa ”Latviešu pilsoniskās partijas 1917 – 1934”, kā arī Dainas Bleieres sagatavotais dokumentu krājums ”Nacionālkomunisms Latvijā 1956 – 1962”.

Kas attiecas uz Latvijas vēstures enciklopēdijas iecerēm, tad Guntis Zemītis atgādina, ka kaut ko tādu varētu īstenot, vien apvienojot visu Latvijas vēsturnieku spēkus. Protams, ar valsts finansiālo atbalstu. Taču šis ir 2011. gadā aizsāktās valsts pētījumu programmas ”Nacionālā identitāte” noslēdzošais, pēdējais gads.

Savukārt par nākamās programmas prioritātēm diskusijas Izglītības ministrijā nav pat sākušās, lai arī šobrīd būtu pēdējais laiks ko tādu darīt. ”Enciklopēdiju aktualizēt varētu tad, kad valsts izsludinās konkursu par jauno pētniecisko programmu, kas nomainīs ”Nacionālo identitāti”. Būs ļoti svarīgi, kāds būs šīs jaunās pētnieciskās programmas virsraksts un kas zem tā būs domāts,” skaidroja vēsturnieks. Pagaidām atliek cerēt, ka programma ”Nacionālā identitāte” tiks pagarināta vēl uz gadu, jo šīs programmas finansējums faktiski veido LVI finanšu ”mugurkaulu”. Turpretim, ja programma šogad beidzas un nekas jauns vietā netiek likts, institūtam faktiski būs jāpārstāj eksistēt. Teorētiski vēstures zinātņu iestādes pastāvēšanas minimumu vajadzētu garantēt valsts dotajam bāzes finansējumam, bet… ”Tas ir tik niecīgs, ka no tā institūta darbiniekiem neiznāk pat minimālā alga,” atzīmēja Guntis Zemītis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+