Kultūra
Kultūrpolitika

Peļumats, Ozolkāja, Smukaste. Kā pie uzvārdiem tika Vidzemē 16

Gata Šļūkas zīmējums

Vēžuķēniņš, Peļumats, Bende

Ne vien tādi interesanti uzvārdi kā Cukurkalns, Smukaste, Kaņeptēvs, bet pat tādi kuriozi kā Aizgāja, Aizvakar, Iraid un Nekur* ir sastopami 1826. gada Vidzemes muižu dvēseļu revīzijas dokumentos. Gandrīz kā latviešu tautas anekdotē, kurā vīrs sievai piekodina, ka gaļu tagad nedrīkst ēst, jātaupa garajai ziemai, un, kad ierodas ubags, sakot, ka viņu sauc Garā Ziema, gaļu aiznes viņš.

Latviešu valodas institūta direktore, filoloģijas doktore Ilga Jansone, kura rūpīgi pētījusi Vidzemes uzvārdus, nesen Letonikas kongresā lasīja referātu “Īpatnēji uzvārdi Vidzemē (pēc 1826. gada Vidzemes guberņas dvēseļu revīzijas materiāliem)”. Viņa iecerējusi veidot uzvārdu datu bāzi, kas varētu noderēt tiem, kuri izzina un zīmē dzimtu ciltskokus. Laikā, kamēr vēl nebija piešķirti uzvārdi un cilvēkus identificēja pēc vārda un dzīvesvietas – mājas vārda –, bieži varēja gadīties situācija, piemēram, ka vienā mājā no desmit vīriešu kārtas personām četriem vārdā Jānis un vēl diviem – Pēteris, savukārt no četrām sieviešu kārtas personām divas ir Marijas.

“Vidzemē pirmo reizi dvēseļu revīzijas materiālos personas ar uzvārdiem minētas 1826. gadā,” stāsta Ilga Jansone. “Protams, tas bija arī atbilstoši tā laika likumiem, jo iznāca Vidzemes zemnieku likumi, kur noteikts, ka līdz 1826. gadam katram jābūt pieņemtam uzvārdam, ko pēc tam viņš vairs nedrīkst brīvi mainīt.” Valodnieci interesējuši gan paši neparastie uzvārdi, gan tas, kā tie vispār tika pieņemti un kam bija lielāka loma – pašam zemniekam vai arī pagasta rakstvedim, muižkungam.


Andersons, Barans, Kingseps

Biežāk sastopamo uzvārdu izcelsmei ir saistība gan ar vietvārdiem, gan lauku vidi un dabu raksturojošiem vārdiem (Putniņš, Krūmiņš), gan svešvārdiem (Jēkabsons, Neilands), gan profesijas nosaukumiem – Galdnieks, Kalējs –, gan cilvēku raksturojošām īpašībām, piemēram, Garais, gan tautības nosaukumiem – Krievs, Igaunis u.c.

Ilga Jansone stāsta: “Pati lielākā grupa ir floras semantikas uzvārdi, tātad – visi koki, krūmi, dažādi citi augi, arī puķes. Otra grupa – dzīvnieki – kā mājdzīvnieki, tā vairāk tomēr meža dzīvnieki, putni, arī zivis, kukaiņi.” Cilvēku raksturojošie uzvārdi ir gan tādi, kas saistīti ar ārējo izskatu, izturēšanos, gan tikpat labi ar psihisko, emocionālo pasauli, piemēram, Gudrais. Izmantoti arī fizioģeogrāfiskie nosaukumi – Kalns, Kalniņš, Leja, Lejiņš. Blakus tiem sastopami arī tādi uzvārdi kā Gravasgals, Līčakrastiņš, Upeskrasts, Vecgrāvis, Ceļamala, Cukurkalns. Vislielākā grupa – tā, kurā liekams viss, kas neietilpst citās grupās, – ir konkrētas semantikas uzvārdi, piemēram, Krūze, Šķīvis, Mārks, Siets, Lāpsta, Dakša. Mazāka grupa ir abstraktas semantikas uzvārdi – Daina, Brīvība.

Vēl viena grupa ir no citiem īpašvārdiem veidotie, tas nozīmē – vai nu no cilvēku priekšvārdiem, vai no lielākas apdzīvotas vietas, vai arī tuvumā esošas upes, ezera nosaukuma.

Daudz ir ģermāņu cilmes uzvārdu, kur otrais komponents ir “son” (“Sohn” – dēls, vācu val.), tādi darināti ar visiem tajā laikā populārajiem vīriešu priekšvārdiem – Pētersons, Andrejsons, Viļumsons, Jursons. Tāpat populāri uzvārdi ir ar otro komponentu “mann” (“Mann” – vīrs, vācu val.) – Feldmanis, Hausmanis utt. Tāpat – ar otro komponentu ar “berg” (“Berg” – kalns, vācu val.), “tāl” (“Tal” – leja, vācu val.), “feld” (“Feld” – lauks, vācu val.). Kaut gan maz sastopami, Vidzemē ir arī daži slāvu cilmes uzvārdi un pierobežā ar Igauniju – pietiekami daudz arī igauņu nosaukumu, piemēram, Rebane (“Rebane” – lapsa, ig. val.), Kingseps (“Kingsepp” – kurpnieks, ig. val.).

Pie floras semantikas grupas ir tādi reti sastopami uzvārdi, kā, piemēram, Kartupel – sastopams vienu reizi Ternejā, netālu no Rūjienas, un Nātra, vienu reizi – Nātrīt, Upenāš (tātad – Upenājs, ar Ērģemes izloksnei raksturīgo izskaņu “-āš”). Raug, poētiski skan uzvārdi Ievaskoks, Ābollap, Pupuziediņš. Vēl ir Baltisābol, Saldisābol, Sarkanābol, Vīnoge, arī Citrons. Ir atrasts kāds ieraksts “Rosinpeld”, taču tas nenozīmē “rozīne peld”, bet ir labi zināmā uzvārda Rozenfelds latviskotā forma.

Ir doti arī tādi uzvārdi, kā, piemēram, Aitiņa, krietni padaudz ir Auniņu, un ne tikai kopvalodā, bet arī izloksnēs lietotais Avens (piemēram, Jaunpiebalga ir Krievijas “Alfa” bankas prezidenta un mecenāta Pjotra Avena priekšteču dzimtā vieta) un Aveniņš. Latgales pierobežā Litenē ir dzīvojis Vucens, tāpat sastopams arī krieviskais Barans. Piecas reizes fiksēts uzvārds Vepre vai Vepris. No tādiem uzvārdiem, ko šodien diez vai sev kāds gribētu, ir arī Kuilis un Kuilītis.

Alusbrūveris, Krāskuriņš, Vilkušāvējs

“Blakus daudziem citiem amatu un profesiju motivētiem uzvārdiem ir arī grupiņa, kas liek domāt, ka arī pašam uzvārda pieņēmējam ir bijusi kaut kāda teikšana,” secinājusi Ilga Jansone. “Tie ir uzvārdi, kas saistīti ar sociālo stāvokli. Piemēram, arī Vidzemē ir uzvārdi Bajārs, Barons, Bīskaps, Burgers (pilsonis – tulk. no vācu val.). Sastopams arī Kēniņš, Hercogs, Kundziņš, Kungs, Renteskungs, arī samērā plaši izplatītais Muižnieks. Ja uzvārda devējs būtu muižkungs, diez vai viņš zemniekam dotu tādus uzvārdus kā Ķēniņš vai Muižkungs. Acīmredzot kaut kāda izvēles brīvība zemniekam tomēr varēja būt.”

Asociācijas ar militārām pakāpēm raisa uzvārdi Kapteinis, Seržants, Palkavnieks, arī Majors, Majorītis.

To, kā nodarbošanās, amati un profesijas pārvērstas uzvārdos, labi parāda Alusbrūveris, Baltmodere, Frizirs, tāpat Dakteris, Gans un Ganiņš, Pavārs. Vai atceraties, kā Andreja Upīša stāstā “Sūnu ciema zēni” kungs sauca: “Slaucītāj, nāc šurp!”? Izrādās bijuši arī uzvārdi Slaucītājs, Staļļavīrs, pat tik briesmīgs kā Bende. Ja uzvārdu Hāzejēgers tulko no vācu valodas, tas ir zaķu mednieks. Un, raug, vēl skaista profesiju buķete: Krāskuriņš, Maizesvīrs, Pastalnieks, Zvanītājs, Mežavēveris (vēveris nozīmē audējs).

Mīļaidēls un Nāve

Ir daži ar radniecību saistīti uzvārdi, piemēram, Bračka, kam pamatā krievu valodas vārda “brat” (brālis) hipokoristiskā forma. Ir Dēliņš, Znotiņš, Jaunbrālis, Mazbrālis, Māsēns, Māsiņa, Mīļaidēls. Un – Vecāmāte. “Nav iznācis pārbaudīt versiju, vai šis uzvārds iedots kādai vientuļai sievietei, kam vairs nav ģimenes,” teic valodniece. “Jo uzvārdu parasti deva vīriešu kārtas pārstāvim un tas pārgāja uz visu viņa ģimeni vai visu dzimtu. Tāpēc, iespējams, ka Vecāmāte bija veca, vientuļa sieviete.”

Ar laika skaitīšanu vai gadalaikiem saistītie uzvārdi ir Gads, Janvāris, Nedēļa, Pavasaris, Ziema, Vasara. Vairāki cilvēki tolaik saņēmuši uzvārdu Nāve, vēl citi tādas pašas nozīmes igaunisko Mirk. Saikne ar reliģiju manāma uzvārdos Katolītis, Luturītis un Dieviņš.

Ir uzvārdu grupa, kurus valodnieciski grūti nodefinēt. “Tie ir uzvārdi, kuru tapšanā laikam piestrādājis pagasta rakstvedis,” saka I. Jansone un piemin uzvārdus Aizgāja, Aizvakar, Iraid. Daudziem ierakstīts uzvārds – Nezin, bez vīriešu dzimtes galotnes, un arī Nekur.

Pilsētas nosaukums Berlīne arī ticis kādam uzvārdā, bet Skultē dzīvojis cilvēks, uzvārdā Dundaga. Reformācijas piecsimtgadē jāpiemin, ka uzvārds Vitenbergs cēlies no pilsētas Vitenbergas vārda, un tā ir vieta, kurā Luters pie baznīcas pienagloja savas slavenās tēzes.

Pusvācietis, Smukaste: citi neparasti uzvārdi Vidzemē

Ir arī uzvārdi, kas droši vien cēlušies no iesaukām – Vēžuķēniņš, Vilkušāvējs, Kaņeptēvs.

Vēl interesanta grupa, ko varētu attiecināt uz cilvēka ārējā izskata un rakstura motivēto grupu, ir uzvārdi Baltais, Baltaisbrencis, Krasnajs, Pelēkais, Raibais. Ļoti daudz ir Sirmo (visdrīzāk, šis uzvārds dots cilvēkam pēc matu krāsas). Ir arī Strīpainais, Čornajs, Ātrais, Bagātais, Biezais, Dārgais, Garais, Godīgais, Gudrais, Kārnais, Karstais, Klibais, Kurlais, Mierīgais, Mīļais, Plānais, Platais, Resnais, Sausais, Smalkais, Stiprais, Vieglais, Cēlais, kā arī Bagātais.

Pie neparastiem uzvārdiem pieder Jūgabārda, Lāčagalva, Kazasbārda, Ozolkāja, Peļumats, Platpakausis, Salkāja, Zilgalve, Smukaste.

Saistītie raksti

Ir etnonīmiskās semantikas uzvārdi (tie, kas saistīti ar tautību), un interesanti, kā gan latviešu zemnieks tika pie uzvārda Vācietis. Valodniece Vidzemē atradusi piecus gadījumus, kad ģimenei piešķirts šis uzvārds. Stipri vairāk izplatīta šā vārda vāciskā forma – Deičman (“Deutschman” – vācu val.) vai Doičman vai Deiče. Vai nu cilvēka runas stils, vai kāda cita pazīme bijusi par pamatu dot uzvārdu Pusvācietis.

UZZIŅA

*Uzvārdi 1826. gada Vidzemes guberņas dvēseļu revīzijas materiālos rakstīti atbilstoši tā laika transkripcijai, rakstā tie pārveidoti atbilstoši mūsdienu latviešu valodas rakstībai, tikai reizēm atstājot bezgalotnes formas.

LA.lv