VID e-muita kā e-veselība? Situācija kļūstot arvien sliktāka 0
Autors: Egons Mudulis, speciāli “Latvijai Avīzei”
“Tas ietekmē visus, kas nodarbojas ar muitošanas darbībām,” par problēmām jaunās Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) darbībā norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš.
Pēc asociācijas biedru teiktā, programma strādā jau vairāk nekā gadu, taču situācija kļūstot arvien sliktāka.
“Sistēma nestrādā (uzkaras) jau divus mēnešus,” lakonisks ir Latvijas nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas “LAFF” ģenerālsekretārs Aivars Gulbis, kura teikto apstiprina arī atsevišķi nozares spēlētāji, kuri – kā ierasts – vēlas palikt anonīmi, lai neizraisītu pret sevi vērstu VID neapmierinātību.
Sistēmas pasūtītājam situācija gan šķiet daudz rožaināka.
Kā purvā
Vairākas reizes ir bijuši konflikti un skandāli, LLA biedru pieredzi EMDAS izmantošanā apraksta N. Krūmiņš. Piemēram, pērn rudenī kāds komersants nonācis situācijā, ka kravas stāvējušas ārzemēs, jo sistēmā nav varēts izveidot muitas deklarācijas.
Problēmu gadījumā nozares spēlētājiem tiekot teikts, ka vaina tūlīt tiks atrasta, tiks pieaicināti gan vietējie eksperti, gan no ārzemēm, taču uzlabojuma kā nav, tā nav. Ticis pat teikts, ka problēmas risinājuma termiņš ir šā gada jūnijs. Rezultātā ir radusies absurda situācija.
Proti, agrāk lielāko daļu laika aizņēmusi kravas apstrāde (iekraušana, nostiprināšana u. tml.), bet muitas dokumentu noformēšana – nelielu laika sprīdi, taču tagad kravas apstrāde aizņem daudz mazāk laika nekā dokumentu noformēšana.
Jomas speciālistiem rodoties iespaids, ka notiek gluži pretēji savulaik teiktajam, ka elektronisko deklarāciju ieviešana padarīs procesu ērtāku nekā deklarāciju aizpildīšana ar roku.
Sistēmas lēnums izpaužoties tā, ka programma ļoti ilgi “domā”, kamēr izpilda attiecīgo operāciju. Ik pa brīdim klients tiekot arī “izmests” no sistēmas. Sajūtas esot līdzīgas, kā strādājot pirms pārdesmit gadiem ar pirmo “Pentium” datoru, kaut arī interneta ātrums šobrīd ir ideāls.
Komersanti lēš, ka te atkārtojas e-veselības (arī to izstrādāja “Lattelecom Technology”) problēmas, un ir neizpratnē, kāpēc izpildītājs nepilda savas līgumsaistības, ja reiz galaprodukts ir tik nekvalitatīvs. “Jebkurā gadījumā tas, kas notiek tagad, nav normāli,” uzsver N. Krūmiņš.
Problēma ir ne tikai tā, ka sistēma jau tā ir lēna, bet vēl arī tas, ka pēc katriem uzlabojumiem tā paliek arvien lēnāka, novērojis kāds muitas brokeris. Pēc viņa teiktā, bijuši pat gadījumi, ka sistēma vispār nav strādājusi pāris dienas.
Problēmas sākušās tieši tad, kad pie sistēmas uzlabošanas ķēries “Lattelecom Technology”.
“Te tā strādā, te nestrādā, ko tur daudz kreņķēties,” ironizē kāds nozares spēlētājs, atzīstot, ka nu jau ir iestājusies tā bezpalīdzības stadija, kad ir vienalga, jo nav instrumentu, kā pret to cīnīties.
Vaicāts, vai brīdī, kad sistēma nestrādā, nevar doties uz muitu iesniegt dokumentus klātienē, viņš norāda, ka to var darīt vien tad, kad ir avārijas režīms, bet parasti muita to neieslēdzot, jo nav skaidrs, vai sistēma pēc pusstundas pēkšņi nesāks atkal strādāt.
Savukārt kādas lielas loģistikas kompānijas muitas departamenta vadītājs atzīmē, ka uzņēmums ar situāciju tiek galā, kaut arī ir bijušas situācijas, kad sistēma strādā lēnāk vai bijuši pārtraukumi.
Līdz šim gan – ja runā par normālu darba laiku (8–17) – neesot bijusi situācija, ka deklarācijas noformēšana būtu jāatstāj uz nākamo dienu vai jāstrādā atkāpšanās režīmā, rakstot visu ar roku.
Runājot par EMDAS lēnās darbības sekām, N. Krūmiņš norāda, ka tās ir papildu izmaksas, kas rodas, uzņēmumu darbiniekiem strādājot virsstundas, jo ierastajā darba laikā viņi vairs nevar noformēt nepieciešamo dokumentu skaitu.
Kravu fiziskās apkalpošanas laiku iespējams paredzēt, bet dokumentu noformēšanu – vairs ne, jo nevar zināt, kas konkrētajā dienā notiks ar sistēmu. Līdz ar to ir grūti solīt klientiem konkrētus darbu izpildes termiņus. Atsevišķi komersanti vairs nav droši, vai apkalpoto kravu daudzumu spēs vispār noformēt.
Miljons gadā
Gan LLA biedru, gan citu komersantu ieskatā vaina šajā gadījumā gan nav meklējama muitā, bet EMDAS pasūtītājā – VID –un izpildītājā – “Lattelecom Technology”. Nozares kompāniju un asociāciju pārstāvji arī norāda, ka šajā gadījumā izstrādātājs ir tas pats, kas savulaik e-veselībai.
Sākotnējās EMDAS izstrādes izmaksas laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam bijušas 3,3 milj. eiro, norāda VID. Sistēmas pilnveidošanai, ko lielā mērā nosaka Eiropas Komisijas lēmumi, turpmāk tērēts vidēji viens miljons eiro gadā.
Savukārt uzturēšanai un garantijas nodrošināšanai vidēji gadā tiek tērēti 0,13 miljoni eiro. Izmaksas tiek segtas gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan ES finansējuma.
Pērn februārī noslēgts līgums par EMDAS uzturēšanu uz pieciem gadiem ar “Lattelecom Technology”, kas šīs tiesības ieguvis, uzvarot atklātajā konkursā.
Saskaņā ar noslēgto līgumu izstrādātājam no problēmas pieteikšanas jānodrošina sekojošu reakcijas laiku ievērošana. Ja problēmas svarīguma pakāpe ir kritiska, tad reakcijas laiks ir trīs stundas darba laikā. Ja problēma steidzama – astoņas stundas.
Ja problēma parasta – 24 stundas. Izstrādātājam no problēmas pieteikšanas tā jāatrisina sešās stundās, ja problēma kritiska, trīs darba dienās, ja tā ir steidzama, vai 20 darba dienās, ja problēma izrādījusies parasta.
Nav tik traki
Komentējot EMDAS lietotāju sūdzības un problēmu novēršanas tempus, VID atzīmē, ka sistēmas darbība ilgstoši ir tikusi atzinīgi novērtēta gan no uzņēmēju, gan no vietējo un ārvalstu IT nozares un muitas ekspertu puses, kā arī no Eiropas Komisijas puses.
Saskaņā ar datiem par 2018. gadu, EMDAS ir bijusi pieejama 99,55%. VID gan atzīst, ka pēdējo mēnešu laikā ir novērojama atsevišķu sistēmas apgabalu lēndarbība, kas arī ir radījusi neapmierinātību no uzņēmēju puses.
VID uzsver, ka sistēmas darbība pilnībā nav pārtraukta. Ir gan novērojama tās lēndarbība, kas nozīmē, ka sistēmā joprojām ir iespējams veikt nepieciešamās muitas procedūras, kas arī tiek darīts.
Piemēram, EMDAS ik dienu tiek noformēti vidēji 6400 muitas dokumenti, kā arī sistēma saņem un nosūta uz citu dalībvalstu sistēmām vidēji 5000 ziņojumu dienā.
Uz jautājumu, vai/kas sedz komersantiem zaudējumus gadījumā, ja EMDAS nedarbojas un kā muitošana tiek veikta šādā gadījumā, VID skaidro, ka nav iespējama tāda situācija, ka preču muitošanu nav iespējams veikt vispār.
Brīžos, kad kādu iemeslu dēļ sistēma pilnībā nav pieejama, muitošanu ‒ tāpat kā citās ES dalībvalstīs ‒ iespējams veikt atkāpšanās režīmā, proti, noformējot muitas dokumentus papīra formātā. Tādas situācijas, kad sistēma pilnībā nav pieejama, gan esot ārkārtīgi retas.
Uz citu fona
Komentējot to, vai VID ir salīdzinājis savas EMDAS darbības efektivitāti ar citu ES dalībvalstu līdzvērtīgām sistēmām, dienests norāda, ka VID darbinieki kopīgās ES darba grupās regulāri tiekas ar citu dalībvalstu muitas dienestu pārstāvjiem.
Pēc VID teiktā, Latvijas muitas izveidotā EMDAS ir viena no funkcionāli modernākajām un efektīvākajām sistēmām ES, kurā komersanti vienuviet elektroniski var veikt visas muitošanas procedūras.
Tā EMDAS esot novērtējuši gan paši komersanti, gan citu valstu muitas dienesti, gan Eiropas Komisijas pārstāvji.
VID ieskatā ir būtiski, ka Latvijas muita piedāvā saviem klientiem bezmaksas lietotāju saskarni ar plašām iespējām sagatavot, glabāt, veidot paraugus, iegūt datus un iesniegt visu veidu muitas deklarācijas un ar deklarācijām saistītos datus, kas nebūt nav vispārēja prakse visā ES.
“Izmantojot iespēju, vēlamies vēlreiz atvainoties uzņēmējiem par radušos situāciju un apliecinām, ka intensīvi strādājam pie tā, lai EMDAS palielinātu sistēmas darbības ātrumu,” uzsvēra VID.
“Lattelecom Technology” atbildes uz uzdotajiem jautājumiem bija lakoniskas, cita starpā norādot, ka līguma pamatteksts atrodams VID mājaslapā vai uz jautājumu pilnvērtīgāk varēs atbildēt VID.
Tikmēr nozares komersanti cer, ka VID problēmas risināšanai pievērsīsies nopietnāk, lai nepieaugtu risks tranzītkravu aizplūšanai pie konkurējošām valstīm.
