Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
5. maijs, 2015
Drukāt

Vidusmēra Latvijas iedzīvotājs var atļauties tikai dzīvokli Rīgas mikrorajonā (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Latvijas iedzīvotājs no vidējās mēneša neto darba samaksas šī gada sākumā varēja iegādāties tikai sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā, bet miteklim Rīgas centrā vai arī jaunajos projektos ar šādiem ienākumiem nepietiktu, informē Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Turklāt šādu mitekli iedzīvotājs var iegādāties tikai ar nosacījumu, ja mājsaimniecība veic kredīta apmaksu kopā, tas ir, ģimenē ir dzīvesdraugs, kurš gatavs piedalīties mājokļa kredīta apmaksā, ja ģimenei nav citu kredītsaistību un ir vismaz 6000 eiro uzkrājums pirmās iemaksas veikšanai.

Kopš pērnā septembra, kad par 90% mazinājies termiņuzturēšanas atļauju (TUA) pieprasījumu skaits (pēc septembra arī darījumu skaita kritums ir pietiekami liels: Rīgā – ap 20%, Latvijā kopā – ap 30%), šī programma nav ietekmējusi mājokļu cenas, tās galvaspilsētā nav kritušās. Tādējādi bieži dzirdētie argumenti, ka TUA programma rada nepieejamus mitekļus un pasliktina mūsu valsts iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli, neiztur kritiku, jo tieši vietējo iedzīvotāju zemais ieņēmumu līmenis neļauj uzlabot viņu dzīves apstākļus, norāda LANĪDA.

To LANĪDA secinājusi, izanalizējot datus par mājokļu cenām Rīgas mikrorajonos, pilsētas centrā un jaunajos projektos, par pamatu ņemot Valsts ieņēmumu dienesta sniegtos datus par strādājošo vidējiem neto darba ienākumiem 2015.gada janvārī un februārī (511 eiro Latvijā, Rīgā – 575 eiro) un mājokļa kredīta kalkulatoru vienā no lielākajām Latvijas bankām. Zinot, ka Latvijas mājsaimniecību rīcībā ir mitekļi ar vidējo platību 66 kvadrātmetri (CSP dati), mājokļu un kredītu pieejamība un to atbilstība ienākumiem tika aprēķināta, pamatojoties uz šāda mitekļa lielumu.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļa cena ir aptuveni 650 eiro par kvadrātmetru. Lai paņemtu bankā mājokļa kredītu 40 000 eiro apmērā uz desmit gadiem, jārēķinās ar 6000 eiro pirmo iemaksu (15% no kredīta summas), bet ikmēneša kredīta maksājums, piemēram, 35 000 eiro kredītam būtu 285 eiro jeb 56% no Latvijas iedzīvotāja vidējās neto darba samaksas mēnesī (50% – rīdzinieka ienākumu) jeb 28% no Latvijas vai 25% no rīdzinieku ģimenes ienākumiem (ja strādājošs dzīvesdraugs piedalās maksājuma segšanā).

Tā kā finanšu eksperti neiesaka uzņemties kredītsaistības, kuras būtu lielākas par 40% no ģimenes ikmēneša maksājumiem, var secināt, ka šādu kredītu varēs uzņemties tikai ģimenē kopā un tikai tad, ja tai nav citu kredītsaistību. Arī “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta nule kā prezentētais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījums, secina, ka pēc pamatvajadzību (pārtika, mājoklis un sabiedriskais transports) izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Rīgā paliek 56% mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu, un, ja puse no šī atlikuma jāatvēl kredīta nomaksai, citu vajadzību (apģērbs, izglītības izdevumi, kultūras un atpūtas pasākumi u.c.) apmaksa jau var būt problemātiska, nemaz nerunājot par tā saucamā “drošības spilvena” – uzkrājumu veidošanu.

Mazāka iespējamība, ka šāda ģimene varētu nopirkt dzīvokli jaunajā projektā mikrorajonā, kas ir lētākais jauno projektu piedāvājums, kur kvadrātmetrs maksā 1200 eiro. Piesakoties 79 000 eiro kredītam, mājsaimniecības rīcībā būtu jābūt visai prāviem uzkrājumiem – 12 000 eiro pirmajai iemaksai un tad, piemēram, ņemot 65 000 eiro kredītu, jārēķinās ar ikmēneša maksājumu 528 eiro apmērā, ko pat nesedz viena Latvijā strādājošā mēneša vidējā neto darba samaksa (rīdziniekam pēc mēneša kredīta maksājuma no darba ienākumiem atliktu 47 eiro) jeb tas būtu jau 52% no Latvijas mājsaimniecības vai 46% no rīdzinieku ģimenes kopējā ienākuma, kas neatbilst ģimenes labas finanšu pārvaldības principiem. Lai sakrātu 15% pirmo iemaksu jeb 12 000 eiro šādam dzīvoklim jaunajā projektā, rīdziniekam, kurš saņem vidējo neto algu un katru mēnesi uzkrājumam novirza 30% savu ienākumu, būtu nepieciešami gandrīz seši gadi.

Tikai ar mēneša atalgojumu rēķinoties, nebūtu iespējams nopirkt dzīvokli Rīgas centrā (vidējā kvadrātmetra cena – 2042 eiro), jo, lai saņemtu 135 000 eiro kredītu, būtu jāveic vairāk nekā 20 000 eiro pirmā iemaksa un mēnesī par 115 000 eiro kredītu būtu jāmaksā 935 eiro, kas ir 91% no kopējiem Latvijas mājsaimniecības vai 81% no rīdzinieku ģimenes kopējiem mēneša ienākumiem.

Savukārt ekskluzīvajos jaunajos projektos, kur kvadrātmetra cena sasniedz pat 6000 eiro, 396 000 eiro kredītam būtu nepieciešama vairāk nekā 59 000 eiro pirmā iemaksa. Bankas kredīta kalkulators neļauj aprēķināt ikmēneša maksājumu šai summai, jo “apstājas” pie summas 200 000 eiro, un no šīs summas būtu mēnesī jāmaksā 1626 eiro.

Nekustamo īpašumu eksperti informējuši, ka mājokļa vidējā cena Rīgā 2014.gadā bija 917 eiro par kvadrātmetru, bet vidējā hipotekārā kredīta summa – 44 000 eiro. 2014.gadu noslēdzot, gandrīz puse pirkuma darījumu Rīgā notika ar dzīvokļiem platībā no 50 līdz 100 kvadrātmetri. Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū lielākā interese tika izrādīta par dzīvokļiem ar nelielām platībām cenu kategorijā līdz 30 000 eiro. Savukārt pērn visās Rīgas centra daļās pieprasītākie ir bijuši divu vai trīs istabu dzīvokļi, 53% no visiem dzīvokļu pirkuma darījumiem šajā pilsētas daļā pērn bijuši par summu līdz 50 000 eiro.

Jaunajos projektos vietējie iedzīvotāji aktīvāk interesējās par divu līdz trīs istabu dzīvokļiem cenu kategorijā no 50 000 eiro līdz 100 000 eiro gan ar apdari, gan bez apdares. Jauno dzīvokļu pirmreizējā un otrreizējā tirgū lielākais darījumu skaits gada pēdējā ceturksnī tika reģistrēts cenu kategorijā starp 50 000 un 100 000 eiro.

Latvijas īpašumu tirgū cenu kategorijā virs 150 000 eiro darījumu skaits ar Latvijas iedzīvotājiem ir bijis niecīgs.

Banku analītiķi, analizējot mājokļu pieejamību, secina, ka tā joprojām saglabājas augsta visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās, un Rīgā tā ir visaugstākā. No tām mājsaimniecībām, kas pērn paņēmušas kredītu mājokļa iegādei, biežāk to ir darījuši iedzīvotāji 26 līdz 31 gadu vecumā ar neto ienākumiem 1000 līdz 1500 eiro mēnesī. Kredītņēmēji biežāk pirkuši tipveida dzīvokli. Teju trīs ceturtdaļas kredītņēmēju iegādājas dzīvokļus – celtus galvenokārt pirms 2000.gada. Jaunu dzīvokļu iegādes īpatsvars Latvijā pēdējā laikā bijis izteikti mazs, kas skaidrojams ar samērā mazu jaunu dzīvokļu piedāvājumu un to salīdzinoši augsto cenu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nezinu, kadi “analiitikji” so rakstu sastadija, bet analize veikta pavirshi – rakstaa virspusiigi atspoguljots tikai tas, kas katram tapat ir skaidrs.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+