Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. novembris, 2012
Drukāt

Viedokļu dažādība ir mūsu bagātība

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tēzes (no Latvijas Republikas proklamēšanas 94. gadadienai veltītās Saeimas svinīgās sēdes)

 

“Mēdz teikt, ka tos, ko Dievs mīl, viņš pārbauda un pamāca. Pēdējie gadi Latvijai nenoliedzami ir bijuši sarežģītas pieredzes un mācības gadi. Apjukums vērtībās un ekonomisko likumu ignorēšana ieveda mūs dziļā ekonomiskā krīzē, no kuras iziet mēs spējām, tikai pateicoties skaidrai politiskai vīzijai un visas sabiedrības solidāram atbalstam. Tomēr ar to Latvijai uzliktie pārbaudījumi nebūt nav beigušies. Latvija tikai atgūstas no krīzes.”

“Cilvēki arvien biežāk ievēro nevienlīdzību sabiedrībā, pretstatu starp pārpilnību vienā sabiedrības daļā un nabadzību – otrā. Tas vairo skepticismu pret valsti, kura šķietami nerūpējas par sociālo taisnīgumu.

Nevienlīdzība sabiedrībā pastāv, trūkums ir ienācis daudzās ģimenēs, un daudzi cilvēki dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Šos stāstus nevar atrisināt vienkārši un ātri, tomēr vēlos aicināt ikkatru – nezaudēsim garu, nezaudēsim vēlmi darboties, darīsim katrs savu darbu pēc labākas sirdsapziņas, un situācija vērsīsies uz labu.”

“Mūsu valsts ekonomika pieaug jau astoņus ceturkšņus pēc kārtas. Tas ir acīmredzams pierādījums, ka izvēlētā stratēģija un risinājumi ir pareizi un iedarbīgi, ka Latvija ir nostājusies uz stabilas izaugsmes ceļa.”

“Nenoliedzami, parlamenta galvenā sūtība ir runāt, debatēt un diskusiju rezultātā radīt likumus. Nenoliedzami, parlamentārisms kā valsts pārvaldes forma paredz dažādus viedokļus, tomēr vienlaikus ļauj tos saskaņot vispilnīgāk. Pieļauju, ka viedokļu dažādība ir mūsu sabiedrībā vēl līdz galam neapjausta bagātība, ko mums vēl jāmācās pareizi izmantot un lietot. Tā nav jāapkaro, bet gan jāievirza konstruktīvā, rezultātu nesošā gultnē, taču tam ir vajadzīga pieredze, kuras mums dažkārt pietrūkst.”

“Ļoti bieži parlamentāro debašu un viedokļu dažādības vietu ieņem politiskais populisms. Tas nenozīmē tikai vārdu kaujas, daiļrunību vai īslaicīgas popularitātes iegūšanu. Politiskajam populismam diemžēl ir daudz tālejošākas sekas. Agri vai vēlu tas tiek atmaskots un noved pie politiskas nestabilitātes un sabiedrības neuzticēšanās. Tādēļ sagaidu, ka par valsts izaugsmei tik nozīmīgu jautājumu kā Latvijas pievienošanās eiro debates būs profesionālas un konstruktīvas.”

“Mūsu dalībai eiro ir patiesi ģeopolitiska nozīme, jo tā būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un Rietumu vērtībām. Baltijas valstīm eiro ir arī drošības simbols, un vieglprātīgi populistiska rotaļāšanās ar to var būt bīstama. (..)

Ir pienācis laiks atmest bažas, ka līdz ar eiro ieviešanu zudīs Latvijas nacionālā identitāte – tā kļūs vēl redzamāka un pazīstamāka, kad ar Latvijas simbolu rotātiem eiro varēs norēķināties Lisabonā, Parīzē, Tallinā un visur citur eirozonā.”

“Kāpēc gan mums būtu jāgrauj tie stingrie pamati, uz kuriem ir veidota mūsu valsts? Kāpēc jāatsakās no sapņiem, kas noteikti piepildīsies? Kāpēc jāliek uz spēles pati valsts un tās pamati, kad atsevišķas sabiedrības grupas mūs nekaunīgi izaicina uz pārprastas demokrātijas spēli? (..) Demokrātija tiek pārbaudīta ik dienas. Tāpat kā okupācijas gados un brīvības atgūšanas laikā, arī šodien tautas kopības izjūtai, solidāram garam un Latvijas valsts mērķu stādīšanai augstāk par personīgajiem ir izšķiroša nozīme. Tāpat arī savstarpēja cieņa, iecietība un atteikšanās no vardarbības ir tās pamatvērtības, bez kurām nav iespējama spēcīga demokrātiska valsts.”

“Vārdam ir spēks. Vai tas būtu politiķis no Saeimas tribīnes, vai sabiedriski aktīvs pilsonis piketā, vai ziņu portāla lasītājs ar vēlmi izteikt savu komentāru – mēs visi ar saviem vārdiem veidojam telpu, kurā mums jādzīvo. Naids rada naidu un var novest pie destrukcijas. Visvieglāk ir ļauties dusmām un emocijām, daudz grūtāk ir iesaistīties dialogā un uzklausīt otru. Ikkatram pašam ar sevi ir jāstrādā, taču jo īpaši liela nozīme ir publiskām personām.”

“Spēja dzīvot saticībā ir vērtība, kas ļoti jākopj. Tas ir katra spēkos. Jo nav jau nekādu “mēs” un “viņi”, ir viena tauta, viena Latvija, viena kopīga nākotne.”

“Domājot par simtgadīgo Latviju, es redzu spēcīgas un nodrošinātas ģimenes, izglītotus un konkurētspējīgus ļaudis, jaunas darba vietas un attīstītu uzņēmējdarbību. Es redzu ļaudis atgriežamies Latvijā, spēju attīstīties ar pašu darba un talantu palīdzību un vēlmi saglabāt valsts pamata vērtības nākamajām paaudzēm.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+