Ekonomika
Īpašums

Vienīgo īpašumu no nodokļa neatbrīvos 16

Ministru prezidents Māris Kučinksis Ministru kabineta sēdes laikā. Foto – LETA

Ministru kabineta komiteja šodien neatbalstīja nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam mājoklim, tā vietā rosinot mazināt kadastrālās vērtības ietekmi uz NĪN aprēķinu.

Valdība šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam. FM ieskatā, vienīgā īpašuma atbrīvošana no NĪN nav ekonomiski pamatota. Ministrijā uzskata, ka drīzāk problēmas ar NĪN jārisina, pārskatot kadastrālās vērtības bāzes, par šodien lemto valdībā ziņo aģentūra LETA.

Vai pašvaldība atņem mājas? Rīgā pie parādniekiem sūta tiesu izpildītājus

Finanšu ministrijā (FM) noraida iedzīvotāju prasību neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli vienīgo mājokli. Līdz marta beigām portālā “Manabalss.lv” par šādu ierosinājumu jau bija parakstījušies vairāk nekā 18 000 iedzīvotāju.

Šodien Ministru kabineta komiteja skatīja iesniegto ziņojumu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”, kurā uzskaitīti vairāki iemesli, kāpēc iedzīvotāju prasība būtu noraidāma.

Kaut arī iedzīvotāju paustā prasība ir izteikta skaidri – atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgo cilvēkam piederošo mājokli, FM ziņojumā, šķiet, ar gudru ziņu iztirzāts jēdziens nevis “mājoklis”, bet “īpašums”.

Pirmkārt, FM neesot skaidrs, ko uzskatīt par vienīgo vienai personai piederošo īpašumu. Par vienīgo varot uzlūkot arī tādu īpašumu, kurš nav paredzēts dzīvošanai.

Otrkārt, tā kā aptuveni 80% nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju pieder tikai viens īpašums, pašvaldībām krasi samazināšoties ienākumi – par vairāk nekā 20 miljoniem eiro gadā.

Treškārt, vienīgā īpašuma atbrīvojuma ieviešana ļaušot lielai daļai īpašnieku izvairīties no pienākuma maksāt nodokli. No vienīgā īpašuma atbrīvojuma turklāt visvairāk iegūšot vērtīgāko īpašumu īpašnieki.

Ceturtkārt, vienīgā īpašuma atbrīvojuma ieviešana radīšot sarežģījumus nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, pašvaldībām tā prasītu lielus papildu izdevumus.

Piektkārt, nodokļa atbrīvojums nenovērsīšot nodokļa sloga pieaugumu zemei. Kā zināms, iedzīvotāju maksāto nodokļu milzu rēķini ir par zemi, nevis par dzīvokli vai ģimenes privātmāju.

Sestkārt, vienīgā īpašuma atbrīvojums neļaušot gādāt par samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu. Kaut arī atzīts, ka nodokļa slogam jābūt samērīgam ar īpašuma vērtību un īpašnieka spēju to samaksāt, netiek runāts par to, kā nekavējoties samazināt šo slogu. Tā vietā piedāvāts līdz 2019. gada 31. decembrim “iesaldēt” īpašumu kadastrālās vērtības, uz kurām balstās nodokļa aprēķini.

Arī otrs ziņojumā minētais priekšlikums – piemērot 10% pieauguma ierobežojumu kadastrālajām vērtībām – vārdos skandinātā samazinājuma vietā būtībā paredz nodokļu sloga pieaugumu. Tiesa, maigāku nekā pašlaik paredzēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, proti, kadastrālās vērtības pievilkt līdz 85% no tirgus vērtībām.

Vienīgie īpašumi nezināmi

Pagājušajā nedēļā pēc skolotājas Liānas Hiršsones un vairāku citu ierosmes pie Saeimas nama sarīkotajā sapulcē Rīgas iedzīvotāji, laiku pa laikam skandējot “Rokas nost no mūsu mājām!”, pieprasīja atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim.

Tomēr prasību atcelt nodokli vienīgajam mājoklim noraida gan Finanšu ministrijā, gan Lielo pilsētu asociācijā, citās valsts pārvaldes iestādēs.

Un, kā izrādās, Finanšu ministrijā nemaz nezina, ko uzskatīt par vienīgo īpašumu. Vai par vienīgā mājokļa īpašnieku būtu uzskatāms cilvēks, kuram ir dzīvoklis Rīgā, vasarnīca Saulkrastos un pārdesmit hektāru zemes ar lauku māju Gulbenes novadā?

Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa teic, ka Finanšu ministrijas darba grupā, kurai uzdots gatavot priekšlikumus nodokļu politikas reformēšanai, gan esot spriests par to, kas ir vienīgais mājoklis. Bet lēmuma par to neesot. Tā kā nav definēti kritēriji, kas tad ir vienīgais mājoklis, neesot iespējams nodalīt vienīgo mājokļu īpašniekus no tiem, kuriem pieder vairāki.

Pēc VZD datiem, Latvijā pavisam ir 39 496 daudzdzīvokļu nami, tostarp dažādu stāvu un ar atšķirīgu dzīvokļu skaitu tajos. Un ir 301 251 savrupmāja, tostarp individuālās dzīvojamās mājas, vasarnīcas, dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu mājas. Bet nevienā valsts oficiālajā reģistrā nav atsevišķi uzskaitīti tie iedzīvotāji, kuriem pieder tikai viens mājoklis un kuri tādējādi būtu atbrīvojami no nodokļa maksāšanas. Tiesa, pēc SIA “ZZ Dats” datiem, 2016. gadā Latvijā bija ap 737 000 nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju, no kuriem aptuveni 587 000 maksātāju jeb 80% pieder tikai viens šāds īpašums, bet aptuveni 150 000 maksātāju jeb 20% pieder vairāki īpašumi.

Izsolēs atsavināto uzskaites neesot

Viena no pagājušajā nedēļā rīkotās sapulces dalībnieku prasībām cita starpā bija: “Nekavējoties pārtraukt mūsu māju konfiscēšanu!” – ar to domājot nekustamus īpašumus, kurus nekustamā īpašuma nodokļa parādu dēļ pārdod izsolēs.

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē jautāju, cik kopš neatkarības atjaunošanas bijuši tādi mājokļi, kuri izsolēs atsavināti iedzīvotājiem nodokļa parādu dēļ.

Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietniece, juridiskās nodaļas vadītāja Ināra Papina atbild, ka pārvaldē šādas uzskaites neesot. Pašvaldība iesniedzot zvērinātiem tiesu izpildītājiem izpildu dokumentus gan pēc savas iniciatīvas, gan pievienojas citu piedzinēju, piemēram, hipotekāro kreditoru, uzsāktām piedziņas lietām, lai no izsolēs iekasētās naudas segtu arī nekustamā īpašuma nodokļa parādu.

Arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes juriste Baiba Litvina saka, ka par nekustamiem īpašumiem, kuri būtu pārdoti izsolēs tikai īpašnieku iekrāto nodokļa parādu dēļ, atsevišķas uzskaites neesot. 2016. gadā pavisam bijušas izsludinātas 5595 izsoles, no tām pabeigtas 4759. Taču īpašumi nonāk izsolēs dažādu iemeslu dēļ.

Mājokļus atņem kreditori

“Mājokļu pārdošana izsolēs visbiežāk gan notiek nevis pēc mūsu, bet pēc hipotekāro kreditoru iniciatīvas. Pēc mūsu iniciatīvas neviens mājoklis nav ticis atsavināts, ja vien mājokļa īpašnieks centies ar mums vienoties par parāda maksājumiem,” skaidro Ināra Papina.

Pašvaldība piedāvājot parādniekiem samaksāt parādu triju gadu laikā, 2016. gadā bijusi noslēgta 761 šāda vienošanās. Ja vienošanās netiek panākta, tad pašvaldības ieņēmumu pārvaldei jānodod zvērinātiem tiesu izpildītājiem visi izdotie izpildu dokumenti pusgada laikā. 2016. gadā pašvaldība iesniegusi zvērinātiem tiesu izpildītājiem 6897 izpildu dokumentus.

Uz jautājumu, cik lielam jābūt parāda apmēram, lai parādnieka īpašumu pārdotu izsolē, pašvaldības pārstāve atbild, ka katru gadījumu vērtējot atsevišķi.

“Parāda piedziņu nevērš uzreiz uz nekustamo īpašumu, bet uz parādnieka ienākumiem, algām, pensijām, arī kustamu mantu. Uz nekustamo īpašumu piedziņu vērš tikai tad, ja nelīdz nekādi citi līdzekļi, turklāt ņemot vērā parāda apmēru. Par maziem parādiem izsoles nerīko,” viņa piebilst.

68 000 parādnieku

Kā atklāj Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē, nekustamā īpašuma nodokļa parādi ir 68 000 personu – gan fiziskām, gan juridiskām. Tiesa, pēc parādu apmēra aptuveni divām trešdaļām parāda summas nepārsniedz 15 eiro. Vien aptuveni desmitajai daļai parādnieku parādu apmērs svārstās 100 līdz 1000 eiro robežās. Savukārt no parādnieku kopskaita par 1000 eiro lielāki parādi ir vien 1019 personām.


Īpašumu vērtību noteica ienesīgums

Pagājušajā nedēļā pie Saeimas nama sarīkotajā sapulcē cita starpā iedzīvotāji aicināja valdību atjaunot to kārtību, kāda Latvijā bijusi līdz 1940. gadam. Avoti liecina, ka tā būtiski atšķīrās gan no Finanšu ministrijā radītās nodokļu politikas, gan no Valsts zemes dienestā ieviestās īpašumu kadastrālās vērtēšanas.

1936. gadā Rīgā grāmatu apgāda “Valters un Rapa” izdotajā juridisko zinātņu kandidāta Eduarda Bērziņa un zvērināta notāra Nikolaja Valtera “Nodokļu nolikumā”, kurā vienuviet apkopoti visi līdz 1936. gadam izdotie un papildinātie nodokļu likumi, var uzzināt, ka pilsētās un laukos nodokli aprēķināja pēc nekustamā īpašuma ienesīguma vērtības. Vērtēšanu nebalstīja uz noslēgto darījumu cenām, īpaši pirmskrīzes gados pārspīlētajām un spekulatīvajām, bet uz ienākumiem, kādus īpašnieks guva vai varētu iegūt no viņam piederošās nekustamas mantas.

Ēkas nevērtēja atsevišķi no zemes. Atsevišķi vērtēja: izīrēšanai paredzētos namus; ēkas vai to daļas, kurās atradās tirdzniecības uzņēmumi vai ražotnes; nomas laukumus, kā arī ūdeņus un visas zemes bagātības, ja vien īpašnieks tās neizmantoja tikai savas saimniecības vajadzībām, izņemot kūdras purvus. Atsevišķi tāpat vērtēja to zemi, kas piederēja vienam, bet uz tās uzceltā ēka otram īpašniekam.

Laukos tā sauktās lauksaimniecības un zvejniecības ēkas vērtēja pēc ienesīguma iepriekšējā gadā, atvelkot no gada bruto ienākumiem finanšu ministra noteiktus procentus (attaisnotos izdevumus par siltumu, elektrību u. c.) un kapitalizējot atlikumu ar 5%. Piemēram, ja bruto ienākumi no ēkas bija 1000 latu gadā, tad šāda īpašuma vērtība bija 12 000 latu. Tāpat vērtēja pilsētu īpašumus, ņemot vērā ienesīgumu par pēdējiem trim gadiem.

Tieslietu ministrijas 1938. gada izdevumā “Nodokļu likumi” lasāms, ka pilsētniekiem zemi zem ēkām ar pagalmiem atsevišķi nevērtēja un neaplika ar nodokli. Ar nodokli aplika tikai neapbūvēto zemes gabala daļu. Tāpat nodoklis bija jāmaksā par mājokļiem. Pilsētu īpašumiem nodoklis bija noteikts 1,5% apmērā no ienesīguma vērtības. No nodokļa summas 25% ieskaitīja valsts, bet 75% – vietējās pašvaldības kasē.

Lauku īpašumiem par labu valstij ieņemto daļu noteica Ministru kabinets, bet tā nevarēja pārsniegt 0,3% no ienesīguma vērtības. Pašvaldību daļa savukārt nedrīkstēja pārsniegt 1,2% no ienesīguma vērtības. Tādējādi laukos nodokļa likmes varēja atšķirties, par tām lēma vietējās pašvaldības.

Līdz 1940. gadam būtiski atšķīrās nodokļi, kurus par dzīvokļiem maksāja Latvijas pilsoņi un citu valstu pilsoņi, tostarp bezpavalstnieki jeb nepilsoņi. Latvijas pilsoņi maksāja uz pusi mazāku nodokli nekā citi. Tāpēc pilnīgi pamatoti vietējie iedzīvotāji pauž arvien lielāku satraukumu par to, ka nodokļu slogs viņus izspiež no mājām, kurās viņi dzīvojuši gadu desmitus. Par uzpūstām cenām ārzemnieku iegādāto dzīvokļu un privātmāju dēļ viņi ik gadu spiesti maksāt arvien lielākus, ar viņu atalgojumu pilnīgi nesamērojamus nodokļus.

Šķiet, arī daži ministri un deputāti beidzot aptvēruši, ka nodokļu slogs par lielu, kaut kas būtu jāmaina. Bažas rada vien tas, vai iedzīvotāju augošos protestus ņems vērā. Gads jau apkārt, kopš pēc valdības rīkojuma izveidotā Finanšu ministrijas darba grupā spriež, kā turpmāk aplikt ar nodokli nekustamus īpašumus. Bet netiek tālāk par līdzšinējās kroplīgās sistēmas “iesaldēšanu” vēl uz diviem gadiem, vienlaikus paredzot nodokļa kāpumu ik gadu par 10%…

LA.lv