Pasaulē
Eiropa

Viļņā atklās Borisa Ņemcova skvēru 16

Foto – LETA/Ieva Lūka

Viļņā šonedēļ tiks atklāts Borisa Ņemcova vārdā nosaukts skvērs, godinot gan Maskavā pirms trim gadiem noslepkavotā Krievijas opozīcijas politiķa, gan citu demokrātijas aizstāvju piemiņu.

Oficiālajā skvēra atklāšanas ceremonijā, kas paredzēta piektdien, gatavojas piedalīties Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, Viļņas mērs Remiģijs Šimašus un Krievijas opozīcijas pārstāvji, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis mēra preses sekretārs Aleksandrs Zubrjakovs. Pēc viņa teiktā, Lietuvas galvaspilsētā plānojusi ierasties arī Ņemcova meita Žanna.

Lēmumu nosaukt Ņemcova vārdā skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai Viļņā šogad maijā pieņēma pilsētas pašvaldības padome.

Tas izraisīja asu Krievijas kritiku, un Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs Viļņas politiķu lēmumu nosauca par “mērkaķošanos pakaļ Vašingtonai”, jo februāra beigās Ņemcova vārds tika dots Viskonsinas avēnijas posmam pie Krievijas vēstniecības ASV galvaspilsētā.

Tiesa gan, Lietuvas politiķi tādu priekšlikumu izteica jau pirms diviem gadiem. Vienlaikus toreiz izskanēja arī ierosinājums pārdēvēt Ņemcova vārdā visu tagadējo Latvju ielu, kurā atrodas vēstniecība.

Kā tagad uzsvēris Viļņas mērs, viņš augstu vērtē Borisa Ņemcova, Annas Poļitkovskas un citu noslepkavoto Krievijas demokrātu un žurnālistu cīņu pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu un uzskata, ka šo cilvēku piemiņu ir vērts iemūžināt “Viļņā, tālākajā brīvības bastionā Eiropas austrumos”.

“Borisa Ņemcova skvērs būs cieņas apliecinājums visiem Krievijas demokrātiem un pusmiljonam maskaviešu, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra Viļņas notikumiem izgāja ielās, lai atbalstītu Lietuvu,” uzsvēris Šimašus.

Ņemcovs tika nošauts 2015.gada 27.februārī Maskavas centrā, netālu no Kremļa. Lai gan par viņa slepkavību notiesāti pieci čečeni, kas tika aizturēti dažas nedēļas pēc viņa nāves, tomēr Ņemcova tuvinieki un opozīcija apgalvo, ka slepkavības plānotāji nav atrasti, norādot, ka ar to tieši saistīts Čečenijas republikas vadītājs Ramzans Kadirovs, kurš, iespējams, darbojies saskaņā ar Putina rīkojumu.

Ņemcovs ne vienreiz vien viesojies Lietuvā un aktīvi atbalstījis lietuviešus gan 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma laikā, gan vēlāk.

Arī Rīgas domes partijas “Vienotība” frakcija šogad izteica ierosinājumu vienu no Rīgas ielām nosaukt par godu Ņemcovam, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) izteicās, ka iniciatīva pēc būtības esot atbalstāma, taču Rīgā esot pieņemts nogaidīt desmit gadus pēc cilvēka nāves, iekams šādas iniciatīvas īstenot.

Rīgas pilsētas būvvalde, kurai mērs uzdeva priekšlikumu izvērtēt, pavasarī ieceri noraidīja, paziņojot, ka “ielai var piešķirt nosaukumu, kas saistīts ar pilsētas vai valsts vēsturē ievērojamu personu, notikumu vai datumu, bet ne agrāk kā desmit gadus pēc šīs personas nāves, notikuma vai datuma”, tādējādi šāda iniciatīva var tikt skatīta ne agrāk kā pēc septiņiem gadiem.

LA.lv