Latvijā
Kriminālziņas

Krāpnieki kļuvuši nekaunīgāki. Reāls stāsts, kā mēģināja izkrāpt īpašumu Sarkaņos 16

Foto – Timurs Subhankulovs

Madonas novada Sarkaņu pagastā kāds Krimuldas novada iedzīvotājs mēģinājis izkrāpt aptuveni 50 hekt­ārus meža, izmantojot viltotu pilnvaru, kuru viņam it kā izsniedzis ASV Kalifornijas štatā dzīvojošais deviņdesmitgadīgais tautietis.

Šķita, ka nav kur piesieties

“Sākotnēji angļu valodā uzrakstītā un notāra apliecinātā pilnvara bija pārtulkota arī latviski, un vietējais notārs pat bija apliecinājis tulka parakstu. Sākumā šķita, ka izdotajai pilnvarai nav kur piesieties,” stāsta Gulbenē strādājošā zvērinātā notāre Baiba Jaunbērziņa. “Privātā kārtā sagatavotajā pirkuma līgumā paredzēja, ka īpašumu nopērk šī gada novembrī reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Pilnvarniekam šīs sabiedrības vārdā bija tiesības parakstīt dokumentus.”

Lai uz pircēja vārda nekustamo īpašumu reģistrētu zemesgrāmatā, vēl bija nepieciešams notāra apliecināts nostiprinājuma lūgums. Nostiprinājuma lūguma sagatavošanai nepieciešamos dokumentus darījumos iesaistītās puses var iesūtīt arī elektroniski. Taupot laiku, šo iespēju bieži izmanto, kas notāru praksē nav nekas neparasts.

Bet, kā stāsta Baiba Jaunbērziņa, sākumā e-pastā viņa saņēmusi privātu pirkuma līgumu, sabiedrības izdotu pilnvaru Krimuldas novadā dzīvojošajam ar tiesībām parakstīt dokumentus un ASV izdotās pārdevēja pilnvaras tulkojumu latviešu valodā. Bet nav bijusi atsūtīta sākotnēji angļu valodā uzrakstītā.

Telefoniski sazinoties ar sūtītāju un lūdzot atsūtīt angļu valodā rakstīto pilnvaru, Baibu Jaunbērziņu mēģinājuši pārliecināt, ka viss esot kārtībā, pilnvara jau esot pārbaudīta un vispār esot apgrūtinoši dokumentu ieskenēt un atsūtīt. Kad notāre atteikusies rak­stīt nostiprinājuma lūgumu, neredzot pilnvaras oriģinālu, tā gan tika atsūtīta.

Par ko bija aizdomas

“Iepazīstoties ar to, man radās aizdomas, vai šī pilnvara ir īsta,” stāsta Baiba Jaunbērziņa. “Pirmkārt, pilnvaras devējs dzīvo Kalifornijā, bet pilnvaru nezin kāpēc izdevis Vašingtonā – valsts otrā malā. Otrkārt, adrese pilnvarā uzrakstīta vārds vārdā tā, kā pirms divdesmit pieciem gadiem tā fiksēta mūsu valsts Iedzīvotāju reģistrā, kurā arī personas dati sen nav mainīti. Treškārt, Vašingtonas štata sekretārs, kurš it kā apliecinājis Kalifornijā dzīvojošā tautieša izsniegto pilnvaru, dokumentā nezin kāpēc ielaidis gramatiskas kļūdas. Likās aizdomīgi, ka dokumenti atsūtīti dažas stundas pirms norunātā tikšanās laika ar pilnvarnieku – Krimuldas novadā dzīvojošo personu, tādējādi atlika pārāk maz laika, lai tajos iedziļinātos.”

Aizdomas par krāpšanu izraisījis ar tas, ka darījumā iesaistītās personas vērsušās pie Gulbenē strādājošās notāres. Ne pircējs – pirms mēneša reģistrētā SIA, ne Krimuldas novadā dzīvojošais pilnvarnieks ar paraksta tiesībām nekā nebija saistīts ar Gulbeni. Arī pats nekustamais īpašums atrodas Madonas novadā – cita notāra prakses vietā un citas zemesgrāmatu nodaļas teritorijā.

“Dokumentus nekavējoties iesniedzu Valsts policijā, lūdzot tos pārbaudīt. Vēlāk tā manas aizdomas apstiprināja,” piebilst Baiba Jaunbērziņa.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais inspektors Raitis Kalnačs stāsta, ka pašlaik par Sarkaņu pagasta meža izkrāpšanas mēģinājumu ir sākts kriminālprocess. Bet tas neesot vienīgais, kas nonācis policijas redzeslokā. Kriminālprocess iesākts, piemēram, arī par vērtīga nekustamā īpašuma izkrāpšanu Aizkraukles novadā, kur krāpnieki mēģinājuši viltot jau pirms piecpa­dsmit gadiem mirušas sievietes dokumentus.

Pēc Valsts policijas datiem, no šogad sāktajiem 513 kriminālprocesiem ar nekustamo īpašumu izkrāpšanu saistīti 26. Tas it kā nešķiet tik daudz, lai par to celtu trauksmi. Bet Raitis Kalnačs skaidro, ka šie dati neatspoguļo tās krāpšanas, kas notiek ar tā dēvēto bezmantinieka mantu, proti, ja viņsaulē aizgājušajam nav mantinieku, tad viņa atstātais nekustamais īpašums piekrīt valstij. Tā kā policijā par to sūdzību nav, krāpniekiem ir lielas iespējas uzdarboties.

Iznākumā bezcerīgi zaudēts īpašums

Notārei jautāju, kas notiktu, ja par Sarkaņu pagasta mežu aizdomas nerastos un nostiprinājuma lūgums tiktu sagatavots.

“Krāpnieks iesniegtu dokumentus zemesgrāmatu nodaļā. Ja zemesgrāmatu tiesnesis tajos, tostarp minētajā pilnvarā, nekā aizdomīga nepamanītu, tad ap 50 hektāru meža reģistrētu uz pircēja vārda. Īpašnieks zaudētu īpašumu, kura kadastrālā vērtība ir ap 30 000 eiro, tirgus vērtība – vismaz divtik liela,” skaidro notāre.

Ja Kalifornijā dzīvojošais tautietis vēlāk atklātu, ka ir apkrāpts, viņš varētu apstrīdēt darījumu tiesā, prasot to atcelt. Bet, ja pircējs jau būtu paguvis to pārdot citam, tad atcelt darījumu būtu neiespējami. Likuma izpratnē šis pircējs jau būtu labticīgais ieguvējs. Un iznākumā vairākus desmitus tūkstošu vērtais mežs būtu bezcerīgi zaudēts. Kā stāsta notāre, Kalifornijā dzīvojošais tautietis varētu prasīt zaudējumu atlīdzināšanu. Bet ir apšaubāms, vai no krāpnieka tos varētu piedzīt.

Krāpnieki kļuvuši nekaunīgāki

Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Sandra Stīpniece atzīst, ka diemžēl šis nav vienīgais krāpšanas mēģinājums, izmantojot mūsu ārvalstīs dzīvojošo vecāka gadagājuma tautiešu it kā izdotas pilnvaras. Aizvadītā pusotra mēneša laikā notāri jau saskārušies ar sešām viltotām pilnvarām.

“Ja pilnvara izdota kādā Eiropas valstī, tad pārbaudīt to vēl varam. Bet gandrīz neiespējami, ja tā izdota ASV, kur katrā štatā ir savi likumi,” teic viņa.

LZNP vadītāja atklāj, ka vērtīgu nekustamo īpašumu izkrāpēji kļūst arvien nekaunīgāki. Un krāpnieku izdomai neesot robežu. Mirušu cilvēku vārdā raksta testamentus, atstājot likumīgos mantiniekus ar garu degunu. Uzturlīguma vietā vecāka gadagājuma cilvēkiem ar sliktu redzi pagrūž priekšā dāvinājuma līgumu. Darījumos izmanto bezpajumtniekus, kuru aizsegā vērtīgus īpašumus pārdod trešajām personām. Bet bezpajumtniekiem vēlāk nevar pat sadzīt pēdas. Pirms diviem mēnešiem policija nodeva prokuratūrā lietu, kurā krāpnieki, izmantojot bezpajumtnieku “pakalpojumus”, izkrāpa mantojumu – privātmāju 150 000 eiro vērtībā. Pēc tam māju pārdeva labticīgajam ieguvējam.

Pievāc “aizmirstos” īpašumus

“Krāpniekus visbiežāk pievilina īpašums, par kuru to īpašnieks ilgstoši neliekas ne zinis,” atklāj Baiba Jaunbērziņa. “Īpašums netiek apsaimniekots, netiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, kā tas bija arī ar šo mežu Sarkaņu pagastā. Īpašuma tiesības ilgi nereģistrē zemesgrāmatā. Vēl citos gadījumos mantinieki ilgstoši nenokārto mantojuma lietas.”

Ļoti bieži šos gadiem “aizmirstos” īpašumus krāpnieki “pievāc” pirmos, zibenīgi veicot krāpnieciskus darījumus. Pēdējā laikā ar viltotām, ārzemēs dzīvojošo tautiešu it kā izdotām pilnvarām visbiežāk mēģina izkrāpt mežus,” papildina Sandra Stīpniece.

Ko darīt?

Zvērinātu notāru pirmais ieteikums – gādāt par savu īpašumu, laikus reģistrējot to zemesgrāmatā un maksājot nekustamā īpašuma nodokli. Vismaz reizi gadā pārbaudīt ierakstus zemesgrāmatā.

“Ja cilvēks aizgājis mūžībā, atstājot mantojumu, nav jāgaida ne gads, ne pusgads, kā to dažkārt maldīgi domā ļaudis. Mantojuma lietu var uzsākt, tiklīdz izdota miršanas apliecība,” skaidro zvērināta notāre Sandra Jakušenoka “Pēc Civillikuma mantojums jāpieņem gada laikā, skaitot no mantojuma atstājēja nāves dienas. Bet šo termiņu var saīsināt, ja par mantojuma atklāšanos izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, ko dara notārs, uzsākot mantojuma lietu. Izsludinot mantojumu, par tā atklāšanos var uzzināt visi – gan citi mantinieki, gan iespējamie kreditori. Izsludinātajā laikā nepieteiktās kreditoru prasības tiek dzēstas. Jo ātrāk sākta mantojuma lieta, jo mazākas iespējas izkrāpt mantu.”

LA.lv