Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. jūlijs, 2015
Drukāt

Vai ogas laistīt ar lopu vircu vai dārznieka urīnu? Vājprāts!- uzskata eksperte Mārīte Gailīte (11)

Foto - Sandra RuskaFoto - Sandra Ruska

“Praktiskā Latvieša” 21. numura rakstā “Bez darba neiztikt” vīnogu audzētājs ieteica līdzekli “Topāzs” agri pavasarī aizstāt ar lopu vircu vai paša dārznieka urīnu. To nosoda biedrības “Latvijas dārznieks” eksperte Mārīte Gailīte.

Mēslojums, kas mulsina

“Latvijas dārznieks” eksperte Mārīte Gailīte uzskata, ka lietot vircu ir bīstami: – Vai mazums infekciju var būt cilvēka vai dzīvnieka urīnā! Ja to raudzē trīs dienas, vispār vājprāts! Un šīs vīnogas pēc tam ēdīs bērni?

Vai jau aizmirsts par vairāk nekā 140 zarnu nūjiņas E. coli upuriem 2011. gadā Vācijā? Cilvēki ļoti bieži tiešām dara visādas muļķības, tostarp bīstamas pašiem un citiem.

Vircu un raudzējumu lietošana lauku saimniecībās ir tradicionāla metode. To izsenis izmanto arī zemnieki, kas saimnieko ar bioloģiskajām, biodinamiskajām metodēm. Ar vircu un dažādiem raudzējumiem augus piebaro arī vairākums mazo saimniecību, kam pieejami mājlopi un kas pēc iespējas mazāk vēlas lietot dažādus ķīmiski sintezētus mēslojumus, kaut gan tie it kā būtu tīrāki par mantu, kas nākusi no kūts. Tie, kam nav vircas, raudzē nezāles, nātres u.c.

! Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Adrija Sietiņsone uzsver, ka ražotājs atbild par produkcijas kvalitāti un drošumu patērētājam. Ne virca, ne kūtsmēsli nav aizliegti, taču viss jālieto pēc priekšrak­stiem, kas bioloģisko saimniecību īpašniekiem zināmi un tiek kontrolēti. Mēslojot ar vircu vai kūtsmēsliem, arī bioloģiskajās saimniecībās ir stingri noteikts daudzums.

Pārtikai jābūt drošai

Aptaujājot speciālistus, ne PVD pārstāve Adrija Sietiņsone, ne Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāve, Lauksaimniecības Universitātes pasniedzēja Dzidra Kreišmane nezināja Latvijā nevienu gadījumu, kad kāds vircas vai kūtsmēslu lietošanas dēļ būtu saslimis ar bīstamām baktērijām. Ievērojot normas (daudzumu, augu attīstības fāzi), virca ir atļauta. Bīstamāk ir laistīt ar sadzīvē izmantotajiem ūdeņiem. PVD atgādina, ka arī paša augu kopēja veselībai un darba higiēnai jāatbilst sanitārajām normām, lai neradītu draudus apkārtējo veselībai. Runājot par higiēnu, vienmēr tiek atgādināts pirms lietošanas rūpīgi nomazgāt augļus un dārzeņus, jo īpaši tad, ja tie nav paša dārziņā audzēti. Vairāki aptaujātie speciālisti atzina, ka tirgū nopērkamā mazdārznieku prece ne vienmēr ir drošākā un labākā. Tas tāpēc, ka lielražotājus, arī integrētās augu audzēšanas metodes lietotājus, regulāri kontrolē atbilstīgi dienesti. Tos, kas izaudzē kaut ko mazdārziņā, nekontrolē neviens, pircējam atliek vien paļauties uz pārdevēja godaprātu.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. cienījamie eksperti palasiet kas rakstīts uz sviesta paciņas tip top un vis bus skaidrs

  2. eksperte laikam nezin, ka vīnogas agri pavasarī ir pliki “žagari” ar knapi redzamiem punpuriem

  3. Būtu labāk paklusējusi tā ”eksperte”!

  4. šitos ekspertus paklausoties nelabi paliek
    1:ogu laikā neviens nepiebaro ar vircu ,bet tikai agri pavasarī kad zemenes un citas ogas sak augt
    2: dārzeņiem šķaidītu vircu blakus vadziņā uzlej tikai tūlīt pēc uzdīgšanas izņemot tomātus kuri ar barības vielām 1 reizi nedēļā pabaro ar šķaidītu vircu līdz sāk gatavoties
    toties lielražotāji ber visu laiku un visu ko:pret puvi jifti ,lai augtu minerāļus utt.

  5. Nu kaut kāds ārprāts! Kas SĀK NOTILKT Latvijā ar cilvēku domāšanu, runāšanau, biedēšanu utt.? Nu, kurš no mums – lauciniekiem – ir saindējies ar kaut kādām “nūjiņām”, ja dārzs laistīts ar vircu? Urīnu? “…. un tādas vīnogas ēdīs bērni…” – apmērām, kā “….atbrīvot no darba visus dziesmu svētku organizatorus, jo ģība bērni….” Kurš laista ar NEATŠĶAIDĪTU VIRCU??? Kurš atļausies sabojāt stādījumus? Tas pats ar URĪNU? Šeit jau tā kā piekrītu jeb 50:50 – mājas tualešu saturu nevajadzētu izmantot dārzā, bet pļavā, tīrumā, citādi.

    Un visur tagad SPĒLE UZ BĒRNIEM! Tās vīnogas, kas mākslīgi gatavinātas tiek pirktas visu ziemas laiku lielveikalos? Par tām ir pilnīga garantija, ka tajās nav “SLIMĪBU NŪJIŅAS”???

    Paldies Adrijai Sietiņsonei un Dzidrai Kreišmanei, ka skaidrojāt un NEESAT PESIMISTES!

    • Gadsimtiem ilgus mūsu senču trdīcijas grib lauzt. Nu jā,kaut kā tie dārgie minerālmēsli ir jāreklamē un jānotirgo. Un kā ir ar bioloģiskajām saimniecībām? Tad jau tās vispār ir jāklapē ciet.

  6. ta nu jaunums. urīns ir tas kas uzlabo kvalitāti produkta izskatam. daudzi kā dulli iet uz tirgu un pērk un ne vainas.

  7. Vājprāts ir nevis tas, ka augus jau no seniem laikiem piebaro ar vircu, kas ir labs slāpekļa avots, bet gan tas, ka mums ir tik nekompetenti un aprobežoti “eksperti”, kā Gailīte. Ja viņa būtu papūlējusies vismaz
    papētīt vircas sastāvu, tad viņa redzētu, ka virca un urīns satur amonjaku, kas ne tikai baro augus, bet arī iznīcina patogēnos mikrobus. Bet analfabētam jau grūti to saprast, īpaši, ja viņam aiz pārskatīšanās
    piešķirts vēl eksperta statuss.

    • Precīzāk vairs nevar pateikt!!!

    • Būtu interesanti uzināt, kādas skolas beigusi un kur dabūjusi šo eksperta nosaukumu, šī reti stulbā ,,vabolīte,,? Tad jau cūkas gaļu vispār nedrīkst ēst, jo viņas tieši rušinās mēslos un bradā pa vircu! Senāk pat ateju lika uz augļu kokiem, ogulājiem un kultūrām, kuru raža neatrodas zemē! Kaut kāds ,,ekspertes,, murgs!
      Tagad riebjas, ka visādi eksperti un speciālisti ir saradušies visās malās, grib visus gudri mācīt neko paši nejēdzot, bet arī bez tiešas speciālās izglītības savā darbā! Tie ir tikai draugu un radu ielikteņi, iebīdīti siltā vietiņā, vieglas peļņas dēļ.

    • Gailīte ilgu laiku audzēja sēklas pēc Monsanto pasūtījums, ir liela ĢMO aizstāve un bioloģiskās saimniekošanas pretiniece. Semināros paliek dikti tramīga, kad uzdod jautājumus par bio metodēm. Stāsta pasakas par “savu kaimiņu, kurš viņas laukus ar`šķidriem cūku mēsliem aplējis” un par tām E-coli baktērijām vācijā jau sen zināms, ka zemnieks nebija pie vainas, nevajag laboratorijās spēlēties, tad nebūs visādi cūku mēri un putnu gripas , kuru dēļ izkauj tieši mazo un bioloģisko saimniecību dzīvniekus.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+