Tehnika
Tehnoloģijas

“Notakey” līdzdibinātājs: Blokķēdes tehnoloģiju vislabāk būtu salīdzināt ar zemesgrāmatu 0

Foto – Valdis Semjonovs

Šķiet, mazliet norimis kriptovalūtu trakums, nostabilizējoties “bit­coin” vērtībai ap 10 000 dolāru par vienu vienību. Tomēr kaut arī kriptovalūtas nu jau gana aprakstītas, jāsaprot, ka bez vienas ļoti interesantas tehnoloģijas kriptovalūtas nemaz nebūtu iespējamas. Un tā ir blokķēde, uz kuras jaunā valūta būvēta un uz kuras nākotnē, visticamāk, būvēs dažādus tehnoloģiskus risinājumus. Par šīs tehnoloģijas iespējām “LA” sarunājās ar Jāni Graubiņu, kurš ir līdzdibinātājs vienam no daudzsološākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem “Notakey”. Uzņēmums nodarbojas ar datu drošības risinājumu izstrādi, tieši balstoties uz blokķēdes tehnoloģiju.

 

Visi jau esam vismaz dzirdējuši par kriptovalūtām, taču kas ir blokķēde? Ko tā dara, un kā to izmanto?

Jānis Graubiņš: Vislabākais salīdzinājums būtu ar zemesgrāmatu. Blokķēdē vari ierakstīt informāciju, kuru var apskatīties citi, kā arī to var jebkurš papildināt. Taču nevari iepriekš ierakstīto izmainīt. Tas viss ir izbūvēts uz matemātiskām funkcijām, līdz ar to nav jāuzticas kaut kādiem vidutājiem jeb starpniekiem. Savā starpā notiek vienošanās, ka blokķēdē ierakstīs kaut kādu informāciju ar matemātisku funkciju palīdzību. Savukārt drošību, kuru parasti nodrošina šie vidutāji, piemēram, bankas, nodrošina, saslēdzoties kopējā tīklā ļoti daudziem datoriem, kuriem visiem ir kopija no tā, ko ieraksta blokķēdē. Līdz ar to nav tādas vienas vietas, kas jāuzlauž, lai piekļūtu informācijai blokķēdē. Jāuzlauž visi datori. Tas to padara par ļoti drošu sistēmu un paver jaunas inovāciju iespējas, jo var automatizēt dažādas lietas, kā arī vairāk uzticēties sistēmai.

 

Tātad risinājumiem ir jākļūst lētākiem, jo nav jāmaksā komisijas maksas?

Risinājumiem būtu jākļūst lētākiem, jo vidutājs nodrošina drošību, kā arī grib nopelnīt. Un šo peļņas daļu var ieekonomēt. Turklāt, ja ir iesaistīti daudzi uzņēmumi, kuriem katram jāuztur sava datubāze, kopā salasās diezgan liela summa.

 

Kā uzņēmumi var iesaistīties blokķēdes izmantošanā?

Ir divu veidu blokķēdes – publiskās un privātās. Privātajās viss darbojas slēgtā lokā, kur vairāki uzņēmumi, piemēram, bankas, vienojas, ka visa informācija neglabājas centralizēti, bet ir sadalīta starp visiem spēlētājiem, kas darbojas sistēmā. Un tikai viņi kaut ko drīkst ierakstīt blokķēdē. Tādā veidā privātajās blokķēdēs var kontrolēt to, kurš informāciju redz. Ir augstāks privātuma līmenis, taču samazinās drošība, jo nav iesaistīti tik daudz spēlētāji. Ja viņi savā starpā vienojas veikt nelikumības, tad privātā blokķēdē to ir daudz vieglāk izdarīt nekā tad, ja visā pasaulē ir pilns ar blokķēdi uzturošiem datoriem.

Vēl ir publiskās blokķēdes, piemēram, “bitcoin”, “ethereum”, ko izmanto maksājumiem, dažādu lietotņu izstrādāšanai, apdrošināšanas naudas izmaksai utt. Šī blokķēde ir visiem pieejama un redzama, kas uzlabo drošību, bet samazinās privātums.

 

Vai, tehnoloģijām attīstoties, hakeru datori nekļūs tik jaudīgi, ka būs iespēja veikt izmaiņas informācijā, kas blokķēdē jau ierakstīta?

Jo vairāk datoru ir tīklā, jo vairāk aug grūtības pakāpe sistēmai tikt uzlauztai. Sākumā bija diezgan vienkārši blokķēdē pievienot informāciju, bet tagad jau vajag diezgan lielu jaudu, turklāt prasības arvien pieaug. Tāpēc nedomāju, ka tā notiks.

 

Blokķēde radusies 2008. gadā, bet tikai tagad sācies lielais izrāviens, lielā interese par to. Vai tas tieši saistīts ar kriptovalūtu bumu?

Domāju, ka tas lielā mērā saistīts tieši ar kriptovalūtām, jo blokķēdei tādu publisko lietojumu, kurus cilvēki izmantotu ikdienā, šobrīd gandrīz nav. Ir uzņēmumu iekšienēs, kur blokķēdi izmanto, lai vienkāršotu dažādas lietas, bet nav pārāk daudz tādu vienotu risinājumu, kurus jau šobrīd varētu izmantot jebkurš cilvēks. Ja nemaldos, Latvijas Bankai ir IBAN reģistrs, kas izveidots uz blokķēdes bāzes, – tas gan ir pieejams visiem. Jārisina daudz problēmu, piemēram, transakciju apstiprināšanas ātrums. “Ethereum” iespējamas 15 transakcijas sekundē, bet “Facebook” var veikt 100 000 transakcijas sekundē. Otra lieta – izmaksas. Nākotnē blokķēde tās droši vien samazinās, bet šobrīd ātra transakciju apstiprināšana vēl ir dārga salīdzinājumā ar tradicionālajiem veidiem. Arī elektrības izmaksas un patēriņš ir problēma, jo datori patērē daudz elektrību. Tāpēc šogad ir doma pāriet uz cita veida datu ierakstīšanu blokķēdē, lai nebūtu nepieciešams katru reizi patērēt elektrību, risinot matemātiskās puzles. Bez elektrības neiztiks, bet jādomā, kā to ietaupīt. Tāpat jāuzlabo lietošanas ērtums. Šobrīd ar blokķēdi strādā tehniski cilvēki un arī produkti ir tehniski. Jāpaiet laikam, lai to visu padarītu intuitīvāku.

 

Bez kriptovalūtām kurās nozarēs vēl blokķēdei ir liels potenciāls?

Jāuzsver, ka blokķēdi nemaz neizmanto visbiežāk, runājot par kriptovalūtām. “Ethereum” atļauj ne tikai veikt pārskaitījumus, bet ļauj uz tehnoloģijas bāzes arī veidot t. s. kontraktu programmējumus, kas ļauj ieprogrammēt dažādu darbību izpildi, iestājoties dažādiem apstākļiem. Piemēram, apdrošināšanas polises gadījumā. Ja lauki būtu apdrošināti pret plūdiem vai citu nelaimi un būtu informācija, ka plūdi ir notikuši, apdrošināšanas naudas pārskaitījums notiktu automātiski. Noteikti jāmin arī finanšu nozare, kur daudzus procesus šādā veidā varētu automatizēt. Tāpat arī viss, kas saistīts ar identitāti, kas šobrīd ir neatrisināta lieta. Katrā darbavietā par darbinieku uzkrāj dažādus datus, un ir jābūt drošam, ka uzņēmumi iegulda pietiekami daudz līdzekļu datu drošībā. Ne vienmēr tā notiek. Ja vari kaut kādā veidā izmantot blokķēdi, aizstājot vairāku datubāzu lietošanu, tas ir jāizmanto. Ir ļoti daudz industriju, kur ir iesaistīti dažādi vidutāji katrs ar savu datubāzi. Piemēram, zemnieku darba nodrošināšanai visa loģistika ir ļoti sarežģīta un katrs uzņēmums, kas iesaistīts graudu vai gaļas apritē, glabā atšķirīgu datubāzi. Ja būtu viena vienota sistēma, kurai piekļūtu visi, tas radītu lielu naudas ietaupījumu.

 

Cik liels privātums un drošība ir blokķēdē? Vai var redzēt personu, kas veikusi ierakstu blokķēdē?

Šobrīd ir tā – tu izveido kontu, kas sastāv no dažādiem cipariem, līdzīgi kā bankā. Sākumā par tevi neviens īsti neko nezina, stāv tikai tukšs konts. Tas mainās, līdzko, piemēram, vēlies nopirkt kriptovalūtu. Viens variants ir biržas, caur kurām var ieskaitīt eiro no sava bankas konta un konvertēt to uz attiecīgu kriptovalūtu. Bet kā naudu dabūt atpakaļ uz eiro vai dolāriem? Teorētiski biržas šajā brīdī, balstoties uz to, cik daudz gribi izņemt, sāk prasīt dažādus jautājumus par tavu identitāti un beigās tāpat jāparāda sava pase vai ID karte. Viņi visu informāciju pārbauda pat dažādos sankciju sarakstos, jo domā, ka tā nauda var nākt no jocīgiem kriptokontiem. Pārbaudes ir līdzīgas kā bankām. Taču tas ir tikai teorētiski. Īpaši, ja pārskaita līdz 5000 eiro, tad biržas varbūt uzprasa bildi no pases un tavu ikdienas bildi, lai tās salīdzinātu. Izlikties par kādu citu noteikti nav grūti. Tie, kas grib atmazgāt naudu, to šobrīd var izdarīt. Bet pie tā strādā, tostarp mēs. Tie, kas nodarbojas ar nelegālu līdzekļu apkarošanu, īsti netiek līdzi, bet es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums.

 

Kas nepieciešams, lai lietas uz priekšu kustētos ātrāk?

Lielākoties viss atkarīgs no tehnoloģiju attīstības. Protams, regulas, noteikumi palīdzētu, piemēram, ja varētu nodokļus maksāt no kriptovalūtām. Uzreiz rastos liels izmantojums šai valūtai. Tagad cilvēki kriptovalūtu konvertē uz eiro, jo daudz ko par jauno valūtu nevar iegādāties, nevar nodokļus nomaksāt, nevar algu samaksāt. Kaut arī Japānā to dara. Kad parādīsies lietojums, tad būs liels izrāviens.

Kā ir ar jauno datu regulu? Ietekmēs blokķēdi?

Tas ir labs jautājums – jāskatās, kā to risinās. Datu regula nosaka, ka cilvēks var pieprasīt, lai tiktu dzēsti viņa dati. Blokķēdē tos vairs nevar izdzēst, var tikai pierakstīt klāt. Viena izeja varētu būt datus šifrēt. Taču tad jābūt arī atslēgai, kā tos atšifrēt. Bet šī atslēga vienmēr var nonākt neīstajās rokās un dati kļūs redzami visiem, blokķēdes drošība samazināsies. Datu privātums un doma par to, ka visam jābūt publiskam, īsti neiet kopā. Taču jebkurā gadījumā cilvēki pie tā strādā. Ir jau dažādas tehnoloģijas, kas ļauj pārbaudīt cilvēka identitāti, taču neļauj redzēt, kādu darbību esi veicis.

 

Minējāt noteikumus, regulējumus. Šad tad labas idejas ieliek kaut kādos rāmjos, iegrožo un nekas labs neiznāk.

Skaidrs, ka likumiem jābūt pašiem pēdējiem, jo tos izveido tad, kad viss ir slikti. Šveicē un Igaunijā, piemēram, saistībā ar kriptovalūtām, ir izstrādāts noteikumu krājums, kas jāievēro dažādu darbību veikšanai. Tā rodas skaidrība par to, kas tev ir jāievēro. Šādas lietas prasītos arī Latvijā. Mēs no Baltijas valstīm vispār tehnoloģiju sākām attīstīt visvēlāk, un ir labi redzams, ka abi mūsu Baltijas kaimiņi ir krietni priekšā, taču arī mēs attīstāmies – runājam ar VID, ar FKTK. Vienīgi žēl, ka katrs to dara individuāli, tāpēc vajadzētu izstrādāt lokālus noteikum us, rokasgrāmatu, kas uzņēmumiem, kas darbojas šajā sfērā, jāievēro.

 

Skatos, ka Latvijā ir pat trīs asociācijas, kurām nosaukumā ir blokķēde…

Tas jau ir bizness, un loģiski, ka viņi cīnās par to, kurš būs visveiksmīgākais.

 

Kura ir blokķēdes Meka šobrīd? Japāna, ASV?

Saistītie raksti

Īstenībā ASV ir visproblemātiskākā valsts. Piemēram, tokenu* (angļu val. – token) pārdošana tur atļauta tikai akreditētiem investoriem un daudzos gadījumos ir jāreģistrējas pie regulatora. ASV līdz ar to ir ārpus tirgus – Eiropā nemaz nepieņem investīcijas no ASV. Viena no attīstītākajām valstīm ir Šveice, kurā blokķēdes attīstību sāka agrāk nekā citur. Arī Japāna ir diezgan attīstīta, noteikti jāpiemin arī Lietuva, kurā valdība daudz atbalsta blokķēdes tehnoloģiju, arī Izraēla.

 

* Tokens ir kupons, kas atkarībā no tam piešķirtajām īpašībām reprezentē virtuālu valūtu, vērtspapīru vai kādu citu prasījuma tiesību pret emitentu. Tokeni vai virtuālās valūtas eksistē tikai virtuālā veidā un netiek uzskatīti par naudas līdzekļiem vai vērtspapīriem klasiskā izpratnē, proti, uz tiem neattiecas nevienas valsts klientu aizsardzības shēma.

LA.lv