Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. oktobris, 2013
Drukāt

Visi Eiropas Savienības pilsoņi ir patērētāji. Arī TU! (8)

Autors: BAIBA MILTOVIČA, Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociācija (www.pateretajs.lv)

Latvijas patērētāji un viņu pārstāvji ir nozīmīga pilsoniskās sabiedrības daļa. Daudzu valstu pieredze liecina, ka efektīva patērētāju aizsardzības sistēma nav iespējama bez pašu patērētāju aktīvas līdzdalības. Iedzīvotāju cerība, ka viss sabiedrībai vajadzīgais darbs tiks izdarīts bez viņu pašu iesaistīšanās, nekad neattaisnojas. Patērētājiem ir jābūt gataviem papildināt savas zināšanas un iesaistīties nevalstisko organizāciju darbā, tādējādi cīnoties par savu tiesību ievērošanu.

Īpaši nozīmīgs Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) un tās biedru organizāciju, t. i., aktīvo pārstāvju un brīvprātīgo darbs ir saistīts ar patērētājiem aktuāliem jautājumiem ne tikai šajā saspringtajā laikā pirms Latvijas pievienošanās eirozonai (piemēram, cenu uzraudzība un novērošana 20 Latvijas pilsētu un novadu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās cenu paralēlās atspoguļošanas periodā), bet arī ar citiem katrai mājsaimniecībai aktuāliem jautājumiem. Tajā skaitā tiesvedību par AS “Latvenergo” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegto tarifu neatbilstību metodikai un ekonomiski pamatotām izmaksām, kura notiek jau vairākus gadus, u. c. problēmjautājumiem. Iepriekšējo gadu laikā LPIAA darbs bijis saistīts ar alternatīvo domstarpību risināšanas mehānismu idejas pamatošanu un popularizēšanu Latvijā. Tas ir būtiski, jo ir skaidrs, ka patērētājs ir “vājākā” līgumslēdzēja puse un viņa finansiālie līdzekļi un citi resursi strīdu risināšanai nav salīdzināmi ar komersantu iespējām.

Kā liecina “Eirobarometra” dati, gandrīz puse Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju nav pietiekami informēti par savām tiesībām, tādējādi nespējot adekvāti novērtēt, kā dažādas tirgus nianses ietekmē viņu ikdienu. Tāpēc LPIAA ar ES programmas “Eiropa pilsoņiem” finansiālu atbalstu īstenoja apmācību semināru Gēteborgā, Zviedrijā. LPIAA biedru organizāciju pārstāvji no dažādām Latvijas pilsētām viesojās Gēteborgas pašvaldībā, lai noskaidrotu vietējo patērētāju interešu aizstāvības nodrošinājumu un pievērstu uzmanību tam, kā tiek risināti ar enerģijas tirgus liberalizāciju saistītie jautājumi, kuri Latvijā ir samilzuši un nereti netiek skatīti no patērētāju viedokļa.

Tas, ko Latvija varētu mācīties no Zviedrijas pieredzes, ir veids, kā valsts pārvalde un pašvaldības aktīvi “sarunājas” ar savu patērētāju, piemēram, pie pašvaldību patērētāju centriem Zviedrijā ir izveidots enerģijas konsultantu tīkls. Minētie konsultanti aktīvi informē vietējos iedzīvotājus par problēmu risinājumiem enerģijas jomā un sniedz ieteikumus par enerģijas efektivitātes jautājumiem, kā arī meklē izdevīgākos tehnoloģiskos risinājumus patērētājiem.

Papildus konsultantu tīklam Zviedrijā darbojas arī tā sauktās “pustiesas” jeb ADR (alternatīvā patērētāju domstarpību risināšanas kārtība). Patērētājiem minētā procedūra ir pieejama bez maksas, tomēr, lai sagatavotu dokumentus iesniegšanai ADR elektroniski, viņi visbiežāk lūdz patērētāju centra palīdzību. Iesniegtos dokumentus ADR izskata seši tiesneši, kuru vidū ir pārstāvji gan no ADR, gan no ražotāju un tirgotāju, gan patērētāju. Pēc Gēteborgas pašvaldības patērētāju centra datiem, apmēram 78% ADR lēmumu ir par labu patērētājiem, un, pat ja ADR lēmums nav saistošs, uzņēmēji diezgan apzinīgi pilda tos.

Arī Latvijā ir iespējami efektīvi risinājumi patērētājiem, tomēr nozīmīgi jautājumi ir patērētāju izglītošana un informētība šo mehānismu izmantošanā, kā arī valsts iesaiste atsevišķu funkciju deleģēšanā nevalstiskajam sektoram, lai mehānismi nodrošinātu caurskatāmību, uzticamību, būtu efektīvi un patērētājiem pieejami.

Par alternatīvo domstarpību risināšanas mehānismu nozīmi un citiem patērētājiem aktuāliem jautājumiem LPIAA un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārstāvji diskutēs darba grupu sesijā pilsoniskās sabiedrības forumā “Pilsoniskā līdzdalība Latvijai un Eiropai”, kas notiks 31. oktobrī. Tā ir lieliska iespēja tiem interesentiem, kuriem ir svarīga savu kā patērētāju interešu aizsardzība, izteikt viedokli un diskutēt. Forums tiek rīkots Eiropas Pilsoņu gada ietvaros, lai patērētājiem veltītajā darba grupā rastu risinājumus un ierosinājumus patērētājiem aktuālos jautājumos un veidotu kvalitatīvāku patērētāju interešu aizstāvību Latvijā un Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisijas rīkotā Eiropas Pilsoņu gada mērķis ir veicināt eiropiešu informētību par viņu kā ES pilsoņu tiesībām un mudināt viņus kļūt pilsoniski aktīvākiem, iesaistoties debatēs par aktuāliem jautājumiem. Eiropas Pilsoņu gada ietvaros Rīgā un reģionos tiek rīkoti dažādi pasākumi, tostarp konference “Seniors mūsdienu mainīgajā Eiropā”, iepazīstoties ar citu valstu senioru pieredzi un informējot par Latvijas senioru aktivitātēm, semināru cikls “Lēciens! 2013: Eiropas Pilsoņu gads”, rosinot iedzīvotāju līdzdalību vietējā un ES dzīvē, kā arī dalību vēlēšanu procesā, kampaņa “Mēs esam daļa no Eiropas. Tas ir fakts. Bet kas mēs esam Eiropā?”, stiprinot Latvijas iedzīvotāju piederību Eiropai un pašapziņu, kā arī atgādinot par vietējiem cilvēkiem, darbiem un lietām, kas ir unikāli Eiropas un pasaules mērogā u. c.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Tikai kas mani kā patērētāju pasargās no piespiedu maksas par lieku siltumenerģiju,kuru jau sen vajadzēja aprēķināt tieši tāpat kā elektroenerģijas un gāzes individuālo patēriņu?

  2. Tikai nezkāpēc eiropas patērētāju aizstāvji ne par ko negrib aizstāvēt mūsu puķu audzētājus no negodīgajiem Holandes piegādātājiem??(nopirktais neatbilst uz iepakojumā redzamo)

  3. Kādēļ tikai konferencē? Atbildēt

    Kādēļ ne regulāri presē? Kaut vai par Eiropas komisijas jaunajā Energoefektivitātes un energotaupības direktīvā obligāti prasītajiem individuālajiem siltumenerģijas mērītājiem? Kad tie tiks ieviesti?

  4. Piederība Eiropai? Atbildēt

    Līdzdalība vietējā un ES dzīvē? Ar 1991.gada iztikas minimumu,21% PVN pat rupjmaizei un 49,50 latu minimālo pensiju?

  5. “Debašu par ekonomiku nevajadzētu tik daudz,ja pasaule vairāk laika veltītu,lai papētītu,kas darbojas un kas ne. Gandrīz visur ir karsti debatēts par to,kā apvienot tirgus spēkus un sociālo drošību. Kreisie aicina paplašināt sociālo aizsardzību,labējie ,saka,ka tas grautu ekonomisko izaugsmi un palielinātu fiskālo deficītu.Taču šīs debates varētu pavirzīt
    uz priekšu,izpētot Dānijas,Somijas,Islandes,Nīderlandes,Norvēģijas un Zviedrijas veiksmīgās tautsaimniecības. Ziemeļvalstis veiksmīgi apvienojušas sociālo labklājību ar augstu ienākumu līmeni,pamatīgu ekonomisko izaugsmi un makroekonomisko- stabilitāti. Tās sasniegušas arī augstus valsts pārvaldes standartus.” Skat.”Ziemeļvalstu mācība”,Džefrijs Sakss,Kolumbijas universitātes ekonomikas profesors,Zemes institūta direktors,Diena,2006.gada 22.jūnijs.

  6. No Zviedrijas Latvija tiešām varētu daudz mācīties,jo kā jau teica savā Jaungada uzrunā tautai 2007.gad5a 31.decembrī Ivars Godmanis-“Mēs ejam Ziemeļvalstu attīstības virzienā. Mēs esam piederīgi ši0m reģionam,šim sabiedrības modelim un šai demokrātijai. Mēs ejam turp,kur jaunie,stiprie un bagātie .pelna un maksā nodokļus. Bet vecie,vājie un maznodrošinātie jūtas pasargāti un droši par rītdienu.”

  7. Pilnībā piekrītu! Atbildēt

    Tikai,kāpēc man,kā Eiropas Savienības pilsonim,ir jāmaksā nesalīdzināmi augstāks PVN par pārtikas produktiem un joprojām nav pieejama ne obligātā veselības apdrošināšana,ne bezmaksas augstākā izglītība?

Draugiem Facebook Twitter Google+