Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. marts, 2013
Drukāt

Vislielākās olas īpašnieks – strauss
. Un kā dzīvo strausi Latvijā?

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Kad ieradāmies zemnieku saimniecībā “Jaunklētnieki” Straupē, visi pieci Āfrikas strausi aplokā tvēra pirmos pavasarīgos saules starus. Ieraudzījis tuvojamies svešiniekus, pirmais sarosījās strausu paps – viņa svēts pienākums taču ir no iespējamā apdraudējuma pasargāt savu “harēmu” – četras strausu dāmas. 


 

Strausu biznesu zemnieku saimniecība “Jaunklētnieki” sāka pirms 11 gadiem, iegādājoties četrdesmit putnus, tobrīd gan vēl pavisam mazus – vistas lielumā. Tie atvesti no Polijas. No kuplā putnu pulka nu palikuši vairs tikai trīs, vēl divi izperēti un uzaudzināti “Jaunklētniekos”. Šie putni atstāti savam un citu ļaužu priekam, kā arī olu ieguvei. Taču, izrādās, tās strausi nedēj augu gadu, bet tikai no aprīļa, kad sadīgusi pirmā zālīte, līdz novembrim. Tāpēc Lieldienās strausu olas netiek ne pašiem, ne ciemiņiem. Viena ola vidēji sver 1,5 kg, bet var sasniegt pat 2 kg svaru. Ar omleti, kas pagatavota no vienas strausa olas, kārtīgi var paēst desmit cilvēki, nogaršošanai pietiek pat divdesmit, stāsta “Jaunklētnieku” saimniece Līga Kārkliņa.

Turklāt strausa olas ir ļoti veselīgas, jo nesatur holesterīnu. Pirms dēšanas strauss ar krūtīm smiltīs izveido bedri, tajā ieliek olu. Perē tēviņš un mātīte uz maiņām: naktī biežāk tēvs, dienā – mātīte.

Tiesa, Latvijā strausiem bez cilvēku palīdzības tikt pie pēcnācējiem neizdodas. Āfrikā brīvībā mītošajiem strausiem perēšanas procesā liels palīgs ir saulē uzkarsušās smiltis. 
Strausi_KM_002

Strausu tēviņi un mātītes atšķiras ar dažādu apspalvojumu. Tēviņš greznojas melnā ietērpā, mātītes – pelēkā. Atšķirīgs ir arī to svars. Pieaudzis strausu tēvs sasniedz 150 kilogramu svaru, mātītes – ap 130. Šie putni patiešām ir skaisti un majestātiski, tikai žēl, ka daba tos nav apveltījusi ar lielākām prāta spējām. Dot tiem vārdus neesot jēgas, jo strauss uz to neatsauksies. Arī savus saimniekus tas neatpazīst. Nāk klāt tikai tad, ja piedāvā barību. Turklāt strauss ir arī diezgan agresīvs putns, īpaši tēviņi. Tā spēriens ir pat trīs reizes spēcīgāks nekā zirgam.

No strausa uzbrukuma, dodoties pēc olas, reiz nācies ciest arī “Jaunklētnieku” saimniekam, kurš nu jau diemžēl guldīts zemes klēpī. Sekas pēc putna spēriena bijušas smagas – vairākas operācijas un ilgstoša ārstēšanās.

Barības ziņā strauss nav izvēlīgs un ir absolūts veģetārietis. Sliekas un kukaiņi tā tuvumā var justies droši, jo lielais putns pārtiek no graudiem, galvenokārt auzām, speciālās kombinētās strausu barības, dārzeņiem – burkāniem, kāpostiem, kartupeļiem, kāļiem. Vasarā ēd daudz zāles. Dārzeņi strausam jādod sasmalcināti, citādi putns tos nespēj norīt. Aplokā noteikti jānober grants, ko knābāt. Tā veicina strausa kuņģa darbību. Ļoti svarīgas labai vēdera darbībai ir arī kustības. Ja strauss katru dienu nedabū kārtīgi izskrieties, gremošanas trakts var sastreikoties un putns pat aiziet bojā. “Jaunklētniekos” strausu kūtiņas durvis visu dienu ir vaļā un, kad vien vēlas, tie var doties pastaigā pa aploku. Lai gan šo strausu dzimtene ir Āfrika, tie ātri pieraduši pie vēsākiem klimatiskajiem apstākļiem. Šoziem tie kūtī nav palikuši nevienu dienu.

 

 

 

 

 

 

 

Āfrikas strauss:

Strausi_KM_001lielākais nelidojošais putns, var izaugt līdz 2,80 m

svars – līdz 150 kg

no sauszemes dzīvniekiem vislielākās acis – diametrā 5 cm

spēj saredzēt pat 3 km attālumā

smadzenes – tikai viena ēdamkarote (30 – 40 g)

skrienot var sasniegt 72 km ātrumu

soļa garums skrienot – 3,5 – 4 m

vienīgais putns, kuram ir urīnpūslis

ola sver 1,5 – 2 kg, čaumalas biezums – 3 mm

dzīvo 60 – 70 gadus

 

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+