Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. februāris, 2012
Drukāt

Vispirms «mazus», pēc tam «lielus» soļus

rozenvalds_leta

“Integrācija tiek atdota tiem, kas ar to grib nodarboties. Tagad tā ir Nacionālā apvienība, kuras pārstāvji Saeimā un valdībā ir atbildīgi par šo jomu. Man ir tāda sajūta, ka āzis ielaists kāpostos,” spriež Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds, kurš uzstājās ar priekšlasījumu Raiņa un Aspazijas fonda rīkotajā pasākumā par “dzīvi pēc referenduma”. 


 

 

Šobrīd par šai tēmai veltītu konferenču, diskusiju, debašu, apaļo galdu trūkumu sūdzēties noteikti nevarētu – tās tiek rīkotas gandrīz katru dienu. Tomēr savu artavu nolēmusi piemest arī “Saskaņas centra” biedra Jāņa Matuļa vadītā domubiedru grupa, kas, pēc pašu teiktā, vēlas iedzīvināt Raiņa idejas Latvijas politikā. Zīmīgi, ka šajā sanāksmē klāt bija arī dumpīgais saskaņietis Armands Strazds, kurš jau paziņojis, ka izstāsies no “SC” un dibinās jaunu organizāciju, kas vēlāk pārtapšot partijā. Bet J. Rozenvalds savu uzrunu sāka ar vārdiem, ka “Latvijā 20 gadus katastrofāli trūcis civilizētas kreisās alternatīvas” un atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas pie varas visus gadus bijuši vienas politiskās orientācijas politiķi. Raiņa un Aspazijas fondam izveidojusies laba sadarbība ar Vācijas sociāldemokrātiski orientēto Fridriha Eberta fondu, kura pārstāvis Hermans Buncs uzmanīgi klausījās diskusiju, bet savā uzrunā sacīja, ka, lai gan prot krievu valodu, tomēr runāšot angliski, jo apzinās, cik “jūtīgs ir šis jautājums”.

Analizējot referenduma skaitļus, J. Rozenvalds atzīmēja, ka līdzdalība bijusi “liela no abām pusēm”. Viņaparāt, “par” balsotājiem jāpieskaita arī nepilsoņu balsis, un tas esot pietiekami liels skaitlis, lai valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pasūtītu aptauju un noskaidrotu, “ko tie cilvēki vispār grib”.

 

“Tagad kāds teiks – nu un, dabūja pa pirkstiem, lai sēž mierīgi! Bet mierīgi nebūs,” pārliecināts J. Rozenvalds. Viņa vērtējumā krievu kopiena ilgi bijusi politiski neaktīva un amorfa, taču to mobilizējuši protesti pret krievvalodīgo skolu reformu.

 

Veidojoties sociālās saites – krievu jaunieši, kuri it kā diezgan ērti varētu justies Latvijas sabiedrībā, solidarizējas ar saviem vecākiem, kuri jūt aizvainojumu. Profesors nepiekrīt, ka īstie referenduma organizatori meklējami Krievijā: “Būtu naivi domāt, ka Krievija neizmantos šo situāciju savās interesēs. Bet 180 tūkstošiem nevar galvā iebāzt kādu neesošu problēmu, lai viņi vienotos kopīgā rīcībā.” Viņaprāt, iemesli meklējami Latvijas neveiksmīgajā integrācijas politikā, kas neatbilstot “modernas integrācijas” principiem. J. Rozenvalds to saprot nevis kā kādas daļas integrēšanu, bet kā “sabiedrības salāgošanos”. Šādas integrācijas nosacījumi: 1) vienlīdzīgi pienākumi, tiesības un iespējas; 2) demokrātiska līdzdalība un pārstāvniecība; 3) starpkultūru kompetence un kooperācija.

Latvijā integrācija līdz šim esot notikusi galvenokārt ārējo stimulu un ārzemju spiediena ietekmē, diezgan nevienmērīgi un neefektīvi. “Valdības apstiprinātās integrācijas pamatnostādnes ir plats solis atpakaļ. Grūti iedomāties kādu sarunu, ja vienā pusē ir valstsnācija, bet otrā ilglaicīgie imigranti,” uzskata J. Rozenvalds. Problēma, viņaprāt, esot arī tā, ka Latvijas ministrijās ap 92% personāla ir latviešu un latviskā sabiedrība esot noskaņota pret to, ka valsts pārvaldē piedalās cittautieši. Arī svešvalodas statuss krievu valodai, viņaprāt, neesot pareizs.

Lai nepieļautu tālāku situācijas saasināšanos, no stingrās nostājas būtu jāatsakās “abām pusēm”, taču “vairākumam jāsper pirmie soļi”.

 

Profesors domā, ka tie varētu būt “mazi soļi”, piemēram, jau daudz piesauktā pareizticīgo Ziemassvētku pasludināšana par svētku dienu. Tālāk jāatgriežas pie jautājuma par minoritāšu valodas tiesisko regulējumu un “jārisina jautājums par nepilsoņu politiskās līdzdalības iespēju paplašināšanu”.

 

“Ar referendumu mēs esam iebraukuši auzās,” diskusijā paziņoja J. Rozenvalda kolēģis universitātē Ābrams Kleckins, kurš uzskata, ka tā bijusi provokācija no abām pusēm. Lindermans provocējis referendumu, bet valsts vara to izmantojusi, lai aizietu prom no svarīgo demogrāfisko un ekonomisko problēmu risināšanas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+