Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. novembris, 2015
Drukāt

Šoruden nokulta visu laiku lielākā graudu raža; Latvijā nepietiek glabātavu (6)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock
Uzziņa

UZZIŅA

Apsētās graudaugu platības 2014./2015. gadā

- vasaras kvieši sēti 154 811 ha, ziemas kvieši – 289 307 ha,

- rudzi – 37 225 ha, vasaras mieži – 
91 382 ha, auzas – 
51 208 ha.

Avots: LAD

Vislielākā graudu kopraža visā Latvijas vēsturē – 2,599 miljoni tonnu – nokulta. Graudi vēl tiek vesti uz kuģiem ostās, noglabāti bunkuros. Graudkopji saņem un vēl saņems pelnīto maksu par izaudzēto, vienlaikus paužot bažas par šā gada rudens rapsim un graudaugu kultūrām nelabvēlīgajiem dabas apstākļiem. Lauksaimniecības bizness ir īpašs ar to, ka tas ir visvairāk atkarīgs no dabas apstākļiem. Lauku ražotāji šo atziņu ir ielāgojuši un labas peļņas gados rūpējas par krājumu veidošanu sliktākiem laikiem.

Daba palīdzēja

“Labas ražas nosacījumi ir trīs – sabalansēts mēslojums, siltums un mitrums. Šajā gadā ziemājiem bija ļoti labvēlīgi ziemošanas ap­stākļi, nebija stresa momentu. Aukstais, mitrais pavasaris, kas cilvēkiem liek drebināties, graudaugiem bija labvēlīgs. Tie saceroja, uzkrāja barības vielas. Aukstumu kompensēja mitrums. Augiem nepietika saules, siltuma līdz jūlijam. Augusts bija sauss, varēja labību nokult. Dabas apstākļi bija tuvu ideālam. Ja ir liela raža, tad parasti graudu kvalitāte nav visaugstākā, tā bija arī šajā gadā,” šā gada graudu ražas izcilo birumu komentē Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta selekcijas nodaļas vadītāja Vija Strazdiņa.

Šā gada prognozētā 3,9 tonnu no hektāra (t/ha) vidējā ražība (par 14% augstāka nekā pērn) noteikti nav Latvijas graudu audzētāju varēšanas robeža, viņa uzskata. “Jau pirms trīs četriem gadiem 10 – 11 tonnas no hektāra kūla Vācijā, Polijā un vēl vairākās valstīs. Mūsu institūtā izmēģinājumos nelielā platībā ziemas kviešiem esam sasnieguši 14 t/ha ražu. Patlaban saimniekiem ir ļoti daudz iespēju gūt zināšanas, sēt Latvijas dabas apstākļiem vispiemērotākās šķirnes un, ja viņi zināšanas ņem pretī, tad ir labs rezultāts,” piebilst pētniece.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tas jau ir labi ka ievākta lielākā raza bet kur viņa paliek,to izved un pārdod bet mums ved iekšā tādus labības graudus ko pat lobarībā nedrīkstētu lietot bet maļ un taisa dārgo maizi taisa pieliekot visus uzlabotājus,ja kāds tam netic tad nopērciet maizi un pavērojiet no kā viņa ir taisīta katrā klaipā var atrast dažādas krāsas sajaukumus,gan no vecajiem cepumiem klāt liktos neizšķīdušos gabalus un tad brīnās kā tie cilvēki nepērk un neēd bet tie kuri ēd daudz slimo un ātri mirst paši nesaprotot no kā.

  2. Kāpēc miltu izstrādājumiem cenas nekrītas?

  3. Tas tak galīgi neiederas lumpeņu vaimonoloģijas ideoloģijā, saskaņā ar kuru, lauksaimniecība Latvijā ir pilnībā iznīcināta un laukos mirst no bada nost.

    • Pats esi lumpenis, paskaties infografikā internetā par to cik Latvijā ražoja lauksaimniecības produkciju pirmās neatkarības laikā, cik kolhozu laikos un cik tagad, tad sapratīsi, ka līdz Ulmaņlaiku Latvijas ražošanas līmenim mums vēl augt un augt. Ja skatāmies ko Latvija exportē, tad grozies kā negribi, bet Latvijā lauksaimniecība stabili ir viena no vadošajām nozarēm!

  4. Nastasja Fiļipovna Atbildēt

    Nu, re, būs ar ko bēgļus pabarot.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+