×
Mobilā versija
+5.7°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Piektdiena, 27. aprīlis, 2018
9. aprīlis, 2018
Drukāt

VNĪ informēs par JRT rekonstrukcijas turpmāko gaitu (1)

Foto: A4D.lvFoto: A4D.lv

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) trešdien, 11.aprīlī, preses konferencē kopā ar projekta autori, arhitekti Zaigu Gaili, informēs par Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās ēkas Lāčplēša ielā 25 turpmāko rekonstrukcijas gaitu, aģentūru LETA informēja VNĪ korporatīvās komunikācijas vadītāja Inta Plūmiņa.

Preses konference norisināsies trešdien, 11.aprīlī, plkst.12 JRT pastāvīgajā mājvietā Lāčplēša ielā 25. Pasākumā piedalīsies projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile, VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis un VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

“Esam mācījušies no iepriekšējām kļūdām JRT pagaidu ēkā, tāpēc vēlreiz sadarbībā ar JRT pārskatījām projektu – atbilstoši teātra vajadzībām veicām projektā izmaiņas, lai, uzsākot būvniecību, būtu pārliecināti par kvalitāti. Mūsu mērķis, lai teātris pēc rekonstrukcijas būtu mūsdienīgs – pilnībā piemērots un ērts visai teātra komandai un skatītājiem,” sacīja Gruškevica.

Viņa norādīja, ka iepriekš saskaņotais projekta budžets ir 19 miljoni eiro. Pēc būvniecības iepirkumā iesniegto pretendentu piedāvājumu saņemšanas kļuvis skaidrs, ka projektu īstenot ieplānotajā kvalitātē šā budžeta ietvaros nebūs iespējams. Konkursa otrajā kārtā par JRT ēku kompleksa rekonstrukcijas būvdarbu veikšanu Rīgā, Lāčplēša ielā 25, piedāvājumus iesnieguši divi no pieciem pretendentiem, abu pretendentu iesniegtie piedāvājumi pārsniedz plānoto budžetu.

“Šajos gandrīz četros gados kopš saskaņots projekta budžets, būvniecības nozarē audzis pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, 2014.gadā tika aprēķinātas teātra vajadzībām neatbilstošas izmaksas – tas viss kopumā ir veidojis sadārdzinājumu. Ja gribam īstenot projektu iecerētajos termiņos un kvalitātē, izmantojot modernas tehnoloģijas, mums kopā ar Finanšu ministriju un Kultūras ministriju jāmeklē risinājums budžetam,” skaidroja Gruškevica.

Par to, kādi ir iespējamie risinājumi, kā izskatīsies nākotnes teātris, kādi būs sabiedrības ieguvumi un kādi ir turpmākie soļi rekonstrukcijas projekta īstenošanā, plašāk tiks stāstīts trešdien, 11.aprīlī.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka JRT ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcija izmaksās krietni dārgāk par sākotnēji plānoto. Būvdarbu veikšanas konkursa pirmajā kārtā par atbilstošiem tika atzīti pieci būvnieki, kuriem līdz pagājušajai nedēļai bija jāiesniedz finanšu piedāvājums. Taču otrajā kārtā piedāvājumu iesnieguši vairs tikai divi pretendenti un abu piedāvātās tāmes ievērojami pārsniedz projektam atvēlēto finansējumu, atzina VNĪ.

JRT pārbūvei valdība finansējumu piešķīra jau 2014.gadā un tie bija nedaudz vairāk kā 19 miljoni eiro. VNĪ tagad apsver iespējas, no kurienes piesaistīt finansējumu. “Tie varētu būt Eiropas struktūrfondu līdzekļi, bet skaidrs, ka liela daļa būs jāsedz no budžeta. Sāksim ar to, ka meklēsim, kur dabūsim klāt, un tad sāksim kaut ko optimizēt,” skaidroja Neimanis.

VNĪ rīkotā konkursa otrajā kārtā par Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcijas būvdarbu veikšanu Rīgā, Lāčplēša ielā 25, piedāvājumus iesnieguši divi pretendenti.

Savus piedāvājumus līdz 29.martam VNĪ aicināja iesniegt piecus kandidātus, kuri par atbilstošiem tika atzīti būvdarbu konkursa pirmajā kārtā – SIA “Velve”, SIA “Arčers”, PS “Rere būve 1”, personu apvienība “BBA un RT” un SIA “Abora”. Konkursa otrajā kārtā tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi – PS “Rere būve 1” un personu apvienība “BBA un RT”. Šobrīd iepirkuma komisija veic piedāvājumu izvērtēšanu atbilstoši izvirzītajām prasībām.

Saskaņā ar pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” izstrādāto būvprojektu, būvdarbi varētu tikt sākti šovasar – jūnija beigās, ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību. Darbi jāpabeidz līdz 2021.gada sākumam.

JRT ēku kompleksa rekonstrukcijas projekts ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem VNĪ īstenotās programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros.

Pēc rekonstrukcijas teātrī savus viesus uzņems latviešu teātra mākslas pamatlicēja Eduarda Smiļģa vārdā nosauktā lielā zāle ar 500 skatītāju sēdvietām – vienīgā “artdeco” stila sabiedriskā telpa Rīgā, divas jaunas zāles ar 250 un 100 sēdvietām, teātra kafejnīca un bērnu istaba. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu – Radošais stāvs, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai.

Kopumā VNĪ uzsāktās programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+