Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. jūnijs, 2013
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Politiskie kurmji rok

Foto - LETAFoto - LETA

Laikā, kamēr pa pašvaldību vēlēšanu telpu, sabiedriskās un mediju uzmanības lutinātas, rosās atzītās politiskās partijas, politisko kurmju darbošanās bija it kā mazāk pamanāma. Taču tie joprojām rokas ap Latvijas valsts saknēm.


Runa ir par tā saucamo nepilsoņu jeb, kā krieviski runā, nepārstāvēto kongresu, tātad pasākumu, kas tiek organizēts konfrontācijai ar likumīgo pārstāvniecību, kurā nepilsoņi nepiedalās, jo nepieņem Latvijas pilsonību. Dažādu iemeslu dēļ, tostarp arī politisku. Taču nekādu vispārēju vai īpašu nepilsoņu tiesību trūkuma dēļ, jo tādu nav. Toties pastāv dažādi subjektīvi personiski un politiski cēloņi, manuprāt, pat tādi, kas Latvijas pilsonību ne vien neatļauj piešķirt, bet pat liek atņemt personām, kurām tā dota. Piemēram minēšu kaut vai politoloģes doktores M. Golubevas novērojumu, ka šeit Latvijā mīt daudz cilvēku, kas neesot gatavi atzīt pat to, ka dzīvo neatkarīgā valstī, un nevēlas mācīties tās valodu.

Kas un par kādu pilsonību šeit var diskutēt?! Šajās dienās pazīstamais rakstnieks Alberts Bels kādā intervijā aizrādīja, ka demobilizētiem virsniekiem nevajadzētu palikt valstī, ko tie paši okupējuši. (NRA, 31.05.2013.). To teikdams, rakstnieks un laikmeta liecinieks atsedz vienu nepilsonības šķautni. Bet tādu ir daudz.

Kad spriežam par minētā “nepilsoņu kongresa” radīto kņadu, “Latvijas Avīzes” lasītāju uzmanību vēlos pievērst kņadas organizētājiem. Ielūkojoties šā pašorganizētā pasākuma rīkotāju sarakstā (ap 60 personu), redzam, ka lielākā daļa no tiem ir zināmi kā dažādu Latvijai nelabvēlīgu politisku darbību organizētāji un līdzdalībnieki.

Tie ir A. Gapoņenko, E. Gončarovs, A. Komarovskis, V. Lindermans, J. Petropavlovskis, protams, J. Sļusareva. Tie, kas darba dalīšanas nolūkā šoreiz neietilpst “nepilsoņu deputātos”, bija atrodami, piemēram, Rīgas domes deputātu kandidātu partiju sarakstos (nu jau kā caurkritušie).

Nesenā pagātnē Krievijas Valsts dome bija ķērusies pie Latvijas nepilsoņu stāvokļa apspriešanas, un toreizējais vicespīkers Vladimirs Žirinovskis teica runu, kurā Latvijas nepilsoņu problēmu vērtēja kā diezgan vienkārši atrisināmu. Šajā nolūkā V. Žirinovskis ieteica Latvijas krievu apdzīvotās teritorijas pievienot Krievijai.

Pavisam vienkārši, vai ne?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+