“Zapad 2013” norāda uz nepieciešamību pārskatīt ES nostāju pret Krieviju, norāda Vaidere 0
Pēdējā laika notikumi, tajā skaitā Krievijas organizētās militārās mācības, uzskatāmi norāda uz nepieciešamību pārskatīt Eiropas Savienības (ES) nostāju pret Krieviju, jo tā acīmredzot nevēlas visaptverošu, detalizētu un tiesiski saistošu partnerības līgumu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP, V).
Analizējot Krievijas organizētās militārās mācības “Zapad 2013”, kuru mērķis ir Baltijas valstis – ES pilntiesīga daļa, un atceroties arī par bez ievērības atstāto Krievijas imitēto uzbrukumu Zviedrijai šī gada pavasarī, par Vaideres satraukumu saistībā ar tā saucamā ES “stratēģiskā partnera” rīcību informēja deputātes pārstāve Inga Plesauniece.
Deputāte, kura ir arī EP Ārlietu komitejas locekle, norāda, ka patlaban ES un Krievijas attiecības regulē Partnerības un sadarbības nolīgums, kas tika noslēgts 1994.gadā – laikā, kad Latvijā vēl atradās Krievijas armija, bet sarunas ar Krieviju par jaunu līgumu aizsākās jau 2008.gadā un turpinās joprojām.
“Eiropai nepieciešami uzticami un paredzami partneri, kuri ir ieinteresēti sadarboties uz abpusēja izdevīguma pamatiem, taču patlaban pastāv šaubas par patiesajām Krievijas interesēm,” savas pārdomas pauž Vaidere, norādot, ka Krievija galveno uzsvaru liek uz bezvīzu režīma ieviešanu ar ES.
Jāpiezīmē, ka pēdējos mēnešos arvien pieaudzis arī Krievijas spiediens uz ES Austrumu Partnerības valstīm, īpaši Ukrainu, Moldovu un Armēniju, izmantojot ekonomiskus ierobežojumus, lai piespiestu šīs valstis pārtraukt procesu uz attiecību stiprināšanu ar ES. Tāpat arī pirmie mēneši pēc Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā pierādījuši, ka Kremlis nevēlas pakļauties starptautiskiem noteikumiem un saistībām.
“ES nedrīkst šos signālus ignorēt, turpinot darbu pie Partnerības un sadarbības nolīguma. Mēs nesasniegsim nevienu no uzstādītajiem mērķiem, ja nespēsim ar saviem partneriem vienoties par abpusēji cieņpilnu un atsaucīgu sadarbību,” saka deputāte.
