Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. februāris, 2015
Drukāt

Valsts zemes fonda veidošana strēgst ierēdņu kabinetos (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pie bijušās Hipotēku ēkas durvīm Doma laukumā Rīgā vēl joprojām vecā plāksne. Pēc 1. marta to mainīs atkal. Bet arī Apvienotā finanšu institūcija darbību nesāks ar zemes fonda pārvaldību.

Kaut arī jau pēc nedēļas, 1. martā, jābūt zināmam, kā Latvijas zemes fonds iznomās, pirks, pārdos un mainīs lauksaimniecībā izmantojamu zemi, lielas skaidrības par šo kārtību joprojām nav. Un ar labāku zemes pārvaldību, lai nepieļautu zemes nesaimniecisku izmantošanu un spekulācijas, ministrijās pārlieku nesteidzas.

Likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” gan ir noteikts, ka Latvijas zemes fondam jāsāk darboties no šī gada 1. jūlija.

Ievērojot šo likumu, jau līdz pagājušā gada 30. decembrim valdībai bija jānosaka, kurš būs Latvijas zemes fonda pārvaldnieks, piešķirot tam tiesības veikt darījumus ar nekustamiem īpašumiem. Pērn pēc ilgiem strīdiņiem un zemes darījumu starpnieku sīvas pretestības Saeimai tomēr izdevās papildināt minēto likumu ar stingrākiem ierobežojumiem zemes pircējiem, cita starpā izveidot Latvijas zemes fondu. Sākumā paredzēja, ka šis pārvaldnieks būs Zemkopības ministrijai pakļautais Lauku attīstības fonds (LAF) – valsts akciju sabiedrība, kas nodarbojas ar dažāda veida lauku uzņēmēju atbalsta programmu īstenošanu un kas ir arī starpnieks valsts kredītu piešķiršanā zemniekiem.

Bet, tā kā šim fondam nepietiek ne darbinieku, ne naudas lieliem zemes pirkumiem, vēlāk tika nolemts, ka pārvaldnieks būs jauns valsts veidojums – Apvienotā finanšu institūcija (AFI). Tajā apvienosies finanšu institūcija “Altum” (bijusī Hipotēku un zemes banka), Latvijas Garantiju aģentūra un pieminētais LAF. Pēc Zemkopības ministrijas sākotnējām aplēsēm, līdz 2028. gadam par valsts piešķirto naudu Latvijas zemes fonds varētu iegādāties 38 000 hekt­ārus, no kuriem daļu pārdotu vai iznomātu, bet daļu paturētu īpašumā.

Finanšu institūcijas “Altum” un AFI valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko atzīst, ka par Latvijas zemes fonda pārvaldību pagaidām neko nevarot pateikt, jo no valdības AFI neesot saņēmusi pilnvaras, proti, esot vajadzīgs valdības rīkojums, kas nosaka, ka Latvijas zemes fonda pārvaldnieks būs AFI.

Arī LAF vadītājs Aivis Ābele apstiprina, ka nekāda darbība nesāksies, iekams nebūs valdības rīkojuma un Ministru kabineta noteikumu par kārtību, kā Latvijas zemes fonda pārvaldnieks veiks darījumus ar lauksaimniecībā 
izmantojamu zemi. AFI valdes loceklis un “Altum” valdes priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Krieviņš gan atzīst, ka jau rēķinoties ar Latvijas zemes fonda pārvaldnieka pienākumu pildīšanu. Tiekot plānota atsevišķas nodaļas izveide, esot izraudzīti darbinieki, tāpat tiekot gatavota fonda darbības stratēģija un iekšējie normatīvie dokumenti. Papildus tiek apsvērta iespēja fonda darbībā izmantot AFI klientu apkalpošanas tīklu un citu struktūrvienību resursus un pieredzi, kā arī attālinātās darījumu kārtošanas iespējas. Lai potenciālajiem klientiem būtu ērti pieejama informācija, plānots izveidot zemes fonda mājas lapu internetā.

Jēkabs Krieviņš apgalvo, ka AFI būšot gatava Latvijas zemes fonda pārvaldības uzsākšanai 1. jūlijā, kā tas noteikts likumā, tiesa, ja AFI laikus saņems valdības rīkojumu.

Saskaņā ar likumu valdībai šis rīkojums bija jāizdod līdz pagājušā gada 30. decembrim. Acīmredzami ministriju ierēdņi vilcinās ar pilnvaru piešķiršanu, lai Latvijas zemes fonds patiešām varētu sākt darboties, pildot 2012. gada 10. oktobrī Valsts prezidenta izdoto rīkojumu nr. 5, lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamas zemes “efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu”.

Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus vēsta, ka ministrija esot sagatavojusi rīkojuma projektu, kas nosaka, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītājs būs akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija”. Projektā paredz, ka pārvaldītājs veidos, uzturēs un pārvaldīs Latvijas zemes fondu. Pašlaik rīkojuma projekts, tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums un izziņa par sniegtajiem iebildumiem pēc starpministriju sanāksmes esot nosūtīti atkārtotai saskaņošanai. Pēc saskaņošanas tas tikšot iesniegts valdībai.

No ZM pārstāves atbildes noprotams, ka nevajagot uztraukties – nekas neesot nokavēts. Likumīgu darbību AFI sāks tikai no šī gada 1. marta, kad stājas spēkā pērn, 30. oktobrī, Saeimā pieņemtais Attīstības finanšu institūcijas likums. Tieslietu ministrija esot ieteikusi rīkojuma projekta pieņemšanu tuvināt 1. martam. Tomēr man šķiet, ka līdzšinējā gatavošanās aizsardzībai pret zemes izsaimniekošanu un spekulācijām rada lielas bažas. Lai atceramies, ka no minētā Valsts prezidenta rīkojuma izdošanas pagājuši trīs gadi, tostarp ilgāk par gadu ap tiem muļļājās Saeimā.

Vai arī martā būs vairāk skaidrības par to, kā Latvijas zemes fonds darbosies un kā slēgs darījumus ar zemi, lai nepieļautu tās izniekošanu, par to ir bažas arī cita iemesla dēļ. Zemkopības ministrijā, piedaloties AFI, “Altum” un LAF pārstāvjiem, vēl tikai top minētie Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kā potenciālais Latvijas zemes fonda pārvaldnieks – AFI – noslēgtu zemes pirkuma, nomas vai maiņas līgumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Par daudz ierēdņu un pat ministriju!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+