Zemgales kreļļu pērles 0
“Lai arī mans tēvs bija miera laika sudrabkalis, vispirms izvēlējos kokgriešanu. Rīgas Jauno tehniķu stacijā gatavoju koka modeļus, tad Rīgas 17. Mākslas amatniecības skolā izmācījos par galdnieku kokgriezēju. Pie reizes pabeidzu arī Rīgas Industriālo politehnikumu (tagad Rīgas Valsts tehnikumu), kur apguvu kokapstrādes tehnoloģijas. Interesanti, ka, Mākslas skolu beidzot, diplomdarbā izgriezu ozola skulptūru “Kalējs”. Laikam no likteņa neizvairīties – vēlāk sanāca iet tēva pēdās un kļūt par kapara kalēju,” stāsta Tautas daiļamata meistars Longins Švirēvičs, arī Latvijas Amatniecības kameras juvelieru aroda meistars. Viņš saņēmis Rīgas domes Kultūras un izglītības departamenta balvu “Baltais zvirbulis 2015” par profesionālo meistarību un ieguldījumu tautas mākslas attīstības veicināšanā, 35 gadus vadot tautas studiju “Cilnis”.
Kā kļūt par Daiļamata meistaru
1965. gadā Longins sāka strādāt leģendārajā kombinātā “Māksla” par koktēlnieku. Darbnīcas atradās Satekles ielā, tajā paša vietā, kur savā laikā bija strādājis Brīvības pieminekļa autors Kārlis Zāle. Darbnīcā vēl bija saglabājies pieminekļa modelis mērogā 1:1. Brīvības pieminekļa statuja bija veidota kaparkalšanas tehnoloģijā.
Kombinātā bija cieņā senās tradīcijas, paši meistari sev gatavoja materiālus un sacentās aroda veiklībā. Longina sirdslieta kļuva senā tehnika – cīzelēšana jeb kaparkalšana. Tieši šajā tehnikā no plāna metāla tika izkaltas senās rotas. Par pamatu kalpo uzkarsēta piķa vanna. Tajā ievietoto skārdu kala, kamēr izveidojās vajadzīgā forma un reljefs.
Jau 1970. gadā Longins kļuva par Tautas daiļamata meistaru. Vispirms bija jāpiedalās pilsētas izstādēs, tad republikas nozīmes un beidzot – trīs Vissavienības nozīmes izstādēs. Lai iegūtu Tautas daiļamata meistara titulu, desmit darbi bija jāatnes uz Emīla Melngaiļa Tautas namu, kur tos izvērtēja žūrija. Daiļamata meistariem bija savs gods un savas priekšrocības. Viņi varēja tirgot savus darbus mākslas salonā, kas atradās Rīgā, Vaļņu ielā. Daiļamata meistari varēja izīrēt no pašvaldības pagrabu vai bēniņu telpas no neapdzīvojamā fonda darbnīcas ierīkošanai. Meistara tituls deva iespēju iegādāties deficītus materiālus un instrumentus. Tāpēc kļūt par Daiļamata meistaru bija katra amatnieka sapnis. Kad 1981. gadā nācās izšķirties – vadīt studiju “Cilnis” vai strādāt “Mākslā” –, loze krita tautas studijai “Cilnis” un tā meistars studiju vada jau 35 gadus.
Kāzu rotas no Zemgales kreļļu pērlēm
Meistars lielākajos gadatirgos – Zāļu dienā, Lieldienās, Jāņos un Miķeļdienās – demonstrē interesentiem seno cīzelēšanas mākslu. Iztiku viņš nopelna, strādājot pēc pasūtījuma un specializējoties etnogrāfisko un vēsturisko rotu gatavošanā. Interesanti, ka pēdējos gados arvien vairāk jaunlaulātie vēlas izmantot senos tērpus un senās rotas. Zemgales tautastērpam ir krāšņas sudraba krelles ar trīs izmēru bumbām, ņiebura pogas un saktas. Katra bumba jāveido no divām daļām, pumpas veido ar speciālām stangām, tad daļas salodē. Lai uztaisītu pilnas Zemgales krelles, paiet trīs nedēļas.
“Tautas gara mantojums – ornaments – ir cienījama lieta un par tā saglabāšanu jārūpējas. To vajag darīt gudri un atbildīgi. Katrai daiļamata tehnikai, vai tā ir keramika, kokapstrāde, aušana, ādas apstrāde, ir savi materiālam raksturīgi rotāšanas veidi. Tas pieder pie pasaules kārtības. Aužot ornaments izskatās vienā veidā, zīmējot to uz māla poda, tas ir citāds. Ornamentiem jābūt dažādiem, citādi ātri apniks! Ja gribi būt kārtīgs daiļamatnieks, pārtulko tradicionālo ornamentu figūras tajā materiālā, kurā strādā, tas ir meistara darbs! Rotu noslēpumi nav līdz galam izzināti un daudzas lietas reizēm nākas atklāt par jaunu. Tas pats labi zināmais auseklītis slēpj sevī neizmantotas iespējas,” uzskata meistars.
“Man mūžā sanācis izgatavot daudz auseklīšu. Nesen pamanīju, ka viens izmērs no tiem darbojas kā enerģijas ģenerators. Kad uz tā turēju roku, plauksta sasila. Nobrīnījos un iebāzu kabatā. Tad auseklītis sildīja kāju. Nolēmu pārbaudīt cita izmēra auseklīšus, enerģiju ģenerēja tikai viens izmērs. Varbūt vērts tādu nēsāt cilvēkiem, kuriem enerģijas trūkst, viņiem vājāka sirds vai, piemēram, nepietiek spēka sieviņu kā nākas padancināt?” smaida sirmais meistars.
Nu jau vairākus gadus tautas lietišķās mākslas studija “Cilnis” darbojas kultūras un mākslas centra “Ritums” ietvaros jaunās telpās Laimdotas ielā 42, kur ir kopā ar citiem radošajiem kolektīviem.
VĒRTĒJUMS:
Evija Lūse, kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” radošā direktore:“Longins Švirēvičs ir mūsu centra dvēsele, viņš darbojas ar lielu atdevi, nestāv malā un piedalās visos pasākumos. Meistars ir ne tikai izcils sava aroda pratējs, viņš ir nesavtīgs pedagogs. Lielajos gadatirgos Longins rīko meistarklases, kurās bieži piedalās ar ģimeni, sieviņu un abām burvīgajām dvīnēm. Var just, ka būs veiksmīga paaudžu maiņa! Jau 1. un 2. aprīlī Laimdotas ielā 42, tāpat kā visā Latvijā, notiks pasākums “Satiec savu meistaru”. Tā kā pie meistara Longina parasti veidojas gara rinda pat no tāliem Latvijas novadiem, aicinu seno arodu noslēpumu kārotājus laikus pieteikties kultūras un mākslas centrā “Ritums”!”
