Zemnieki pagaidām nesteidz apdrošināt sējumus 0
No lauksaimnieku puses pagaidām nav vērojama liela interese par “BTA Insurance Company” SE (BTA) šajā sezonā piedāvāto lauksaimniecības kultūraugu sējumu apdrošināšanu, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” veiktā aptauja.
Kā norādīja Kurzemes zemnieku saimniecības “Ezergaļi” saimnieks Dzintars Erdmanis, lauku apdrošināšana ir būtiska, tomēr piedāvājums neesot apmierinošs.
“Saimniekojot jau vairāk nekā 20 gadus, esam iemācījušies paši izvērtēt un nodrošināties pret riskiem. Protams, ka lauksaimniekiem ir būtiska apdrošināšana, tomēr pašreizējais piedāvājums no kompānijām nav apmierinošs. Kompānijām vēl ļoti jāstrādā pie nosacījumiem, jāpārņem Eiropas pieredze. Tikmēr mēs vairāk paļaujamies uz sevi, izvēlamies “pareizās” šķirnes un veidojam rezerves fondu, lai samazinātu risku,” sacīja Erdmanis.
Tāpat viņš norādīja, ka zemnieki attiecīgās apdrošināšanas polises to dārdzības dēļ pērkot tādēļ, ka pusi sedz valsts.
“Bet kas notiks, ja valsts piepeši vairs nesegs šo daļu? Vai vietējās kompānijas spēs piedāvāt lauksaimniekiem saistošus nosacījumus un būs gatavas dalīt riskus, vai arī vēlēsies tikai nopelnīt?” vaicāja zemnieks.
Savukārt Jēkabpils novada zemnieku saimniecības “Laši” saimnieks Arturs Akmens atzina, ka šogad savus sējumus apdrošinājis ar kooperatīva “Latraps” starpniecību.
“Šogad krusa pamatīgi nopostīja vienu lauku, un patlaban gaidu apdrošināšanas izmaksu. “Latrapa” piesaistītās ārvalstu apdrošināšanas kompānijas piedāvātie nosacījumi ir īsts glābšanas riņķis lauksaimniekiem, nevis vēlme tikai nopelnīt. Kompānijai ir milzīga pieredze un finanses, tā strādā ar lauksaimniekiem visā Eiropā, tādēļ var piedāvāt apdrošināšanu pret dažādiem riskiem un uz labiem nosacījumiem,” sacīja zemnieks.
Vienlaikus viņš atzina, ka slavējama ir arī vietējo kompāniju iniciatīva piedāvāt lauksaimniekiem savus pakalpojumus, tomēr viņš pagaidām novēros, kā šis pakalpojums attīstīsies.
Tikmēr biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis Mārtiņš Trons norādīja, ka lauksaimniekiem vajadzētu aktīvāk izvērtēt saimniekošanas riskus un nepieciešamības gadījumā izvēlēties kādu no sējumu apdrošināšanas piedāvājumiem.
“Ir lauksaimnieki, kas teiks, ka viņiem saimniecībā ir vairākas nozares un ka tādejādi jau tiek samazināti iespējamie riski. Savukārt citi teiks, ka izvēlas vairākas graudaugu vai rapša šķirnes, tādejādi apdrošinās, mazinot riskus, ka viena vai otra šķirne var nepārziemot, neizturēt lietavas vai krusu. Aicinām katru parēķināt iespējamos ieguvumus un zaudējumus konkrētajā situācijā un pakonsultēties ar apdrošinātāju pārstāvjiem par sējumu apdrošināšanu,” sacīja Trons.
Savukārt BTA pārstāve Ilva Priedniece “Nozare.lv” atzina, ka sējumu apdrošināšanas pakalpojums ieviests tikai šovasar jūnijā, tāpēc lielus rezultātus pagaidām gaidīt vēl nevar, tomēr vairākas polises jau ir noformētas.
“Zemniekiem nepieciešams laiks, lai apdomātos, tomēr jau ir noformētas vairākas apdrošināšanas polises gan par rapša, gan labības apdrošināšanu. Līdz šim salīdzinoši lielu interesi par sējumu apdrošināšanu izrādīja kompānijas ar ārzemju kapitālu, bet reāli apdrošināšanas līgumus noslēguši vietējie zemnieki,” sacīja Priedniece.
Viņa arī norādīja, ka lielākā zemnieku interese ir Vidzemē un Zemgalē.
“Visvairāk interesējas par iespēju apdrošināt rapsi, jo rapsim pasaules tirgū pieaug cena. Ja pirms kulšanas uznāk krusa, tad ir sagaidāmi lieli zaudējumi, un Latvijā ar katru gadu laika apstākļi kļūst arvien neprognozējamāki. Tāpat zemnieki šobrīd nopietni interesējas par iespējām sējumus apdrošināt pret izsalšanu. Atlīdzības pieteiktas un izmaksātas pagaidām gan vēl nav,” rezumēja BTA pārstāve.
Kā ziņots, BTA izstrādājusi kultūraugu sējumu apdrošināšanu pret lietavām, krusu, vētru, kā arī izsalšanu pārziemošanas periodā.
Valsts atbalsts, ko iespējams saņemt, apdrošinot sējumus, ir 50% no apdrošināšanas prēmijas. Apdrošinot ražu, lauksaimniekiem pašiem jāsedz tikai puse no polises vērtības, otru pusi sedz valsts. Šāds valsts atbalsts apdrošinātajiem sējumiem Lauku atbalsta dienestā būs pieejams līdz šā gada beigām. Atbalstam gan ir ierobežojumi – ne vairāk par 25 latiem no viena sējumu hektāra. Piemēram, ja sējumu hektārs apdrošināts par 100 latiem, tad valsts atmaksā tikai 25 latus.
Apdrošinot sējumus, tiek segti zaudējumi no neiegūtās ražas, kuri radušies krusas, vētras vai lietus rezultātā. Tiek kompensēti ražas zaudējumi veldres gadījumā, ko izraisījis lietus vai vētra. Apdrošinātajiem ziemāju sējumiem izsalstot, tiek atlīdzināti izdevumi, kas rodas, pavasarī apsējot laukus otrreiz.
Tāpat jau ziņots, ka Zemkopības ministrijai 2013.gada budžetā papildus piešķirti 800 000 latu atbalstam sējumu apdrošināšanai.
