Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. februāris, 2014
Drukāt

Zīmēs latviešu leģionāru kolektīvo portretu (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Ziedi pie Brīvības pieminekļa leģionāru piemiņas dienā.

Latvijas Universitātes 72. konferences ietvaros 5. februārī pētnieki aicina uz Sociālās atmiņas un identitātes pētījumu sekciju, kas tiks veltīta latviešu leģionāru problemātikai, liecina informācija portālā LU.lv.

Ziņojumu pamatā ir valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” dalībnieku veiktais pētījums “Latviešu leģionārs pēckara Latvijā: kolektīvā biogrāfija”, kas aizsākts 2012. gada vasarā un drīzumā rezultēsies grāmatā. Projektu īsteno LU profesore Dr.hist. Vita Zelče, vēsturnieki Dr.hist. Uldis Neiburgs un Dr.hist. Kaspars Zellis, LU komunikācijas zinātnes doktora zinātniskā grāda pretendenti Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Gita Siliņa un doktorante Kristiāna Kirša. Apjomīgā pētījuma veikšanai veiksmīgi kombinētas vairākas metodes – anketēšana, mutvārdu vēstures liecību apkopošana, intervijas, publicētās atmiņu literatūras analīze, darbs ar Latvijas Valsts arhīva dokumentiem, kā arī etnogrāfiskie novērojumi neoficiālajā Latviešu leģiona piemiņas dienā, 16. martā, un citās atceres dienās Lestenē, Rīgā un citviet.

Konferences sekcijā Vita Zelče izskaidros kara atmiņas un traumatiskās pieredzes dažādus aspektus, Laura Ardava vēstīs par ģimenes nozīmi latviešu leģionāru dzīvē pēckara periodā, Didzis Bērziņš stāstīs par dažādām diskriminācijas formām, ko pēckara Latvijā pieredzējuši vācu pusē karojušie latvieši, savukārt Gita Siliņa analizēs latviešu leģionāru paustās attieksmes pret dzīvi un dzīvību kopumā.

Sekciju organizē LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta Sociālās atmiņas pētniecības centrs. Tā risināsies trešdien, 5. februārī, pulksten 16.30 LU Sociālo zinātņu fakultātē, Lomonosova ielā 1a, 414. auditorijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ko tu te turpini padomju propagandu par policijas bataljoniem, noklusējot visu, kādēļ šie bataljoni radās. Tu, tāpat kā Rubiks negribi atcerēties, ka tie radās Latvijas okupācijas, Baigā gada un 1941. gada
    deportāciju rezultatā. Negribi saprast elementāru patiesību, ka vienas zvērības rada atriebību un citas zvērības,tomēr turpini uzsvērt tikai vienas nejēdzības, bet apzināti noklusēt citas.

  2. Ka tik neiznāk salkans sacerējums par tēmu div dūjiņas … Tas jautājums, ko pētīs, priekš latviešu tautas ir ļoti nozīmīgs, bet smags un sāpīgs. Vai pētnieki spēs ‘būt patiesi līdz galam’un runāt arī par policijas bataljonu melnajiem darbiem un viņu vietu un lomu leģiona saistībā? Mums vajag pateikt kas ir kas, lai beidzot noņemtu žīdu šāvēju ”godu” no latviešu tautas kakla.

  3. Kur tad J’us t’a steidzaties? V’el jau visi Latvie’su Le’gion’ari nav apmiru’si un ir par agru “‘makaronus mums k’art uz aUs’im.Tom’er,ja nenociet’isieties un “‘p’et’isiet”‘,tad man l’udzu tos garos i’t’a’lu makur’inus ar sarkano komunistu m’erci !~

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+