Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. marts, 2014
Drukāt

Zināmi “Lielās mūzikas balvas 2013” laureāti (2)

Foto: LETAFoto: LETA

"Lielās mūzikas balvas 2013" pasniegšanas ceremonija Latvijas Nacionālajā operā.

Otrdienas, 4. marta, vakarā Latvijas Nacionālajā operā pasniegtas “Lielās mūzikas balvas 2013”.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pasniedza balvu laureātam nominācijā “Gada izcilākais Eiropas mūzikas notikums Latvijā” – Riharda Vāgnera operu tetraloģijas “Nībelunga gredzens” iestudējuma režisoram Viesturam Kairišam.

Kategorijas “Gada jaunais mākslinieks” laureātam diriģentam Jānim Liepiņam balvu pasniedza Jānis Erenštreits, aicinot rūpēties par jaunajiem talantiem gan ģimenē, gan sabiedrībā. Diriģents saņēma arī specbalvu 2500 eiro apmērā meistarklasēm vai studijām.

Kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī” nominētie – klarnetists Mārtiņš Circenis, pianiste Herta Hansena un sitaminstrumentālists Artis Orubs – ceremonijas pirmajā daļā sniedza kopīgu priekšnesumu. Balvu šajā kategorijā saņēma pianiste Herta Hansena, un to pasniedza dziedātājs Niks Matvejevs.

Balvu kategorijā “Gada jaundarbs” saņēma Jānis Petraškevičs par fantāzijskaņdarbu ansamblim “Darkroom”, kura Latvijas pirmatskaņojums notika 5. oktobrī Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē.

Koncerta otrajā daļā ar ovācijām tika godināta balvas par mūža ieguldījumu laureāte, operdziedātāja Regīna Frinberga, kura bija atsūtījusi sveicējiem pateicību audio ierakstā.

Par “Gada uzvedumu” Lielās mūzikas balvas žūrija atzina Jura Karlsona baletu bērniem “Karlsons lido…”.

Nominācijā “Par izcilu interpretāciju” Lielā mūzikas balva piešķirta klarnetistam Egīlam Šēferam par solopartiju Volfganga Amadeja Mocarta Klarnetes koncerta atskaņojumā 16. februārī Lielajā ģildē ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Lucu Kēleru, solopartiju Romualda Kalsona Klarnetes koncerta atskaņojumā ar “Sinfonietta Rīga” un Normundu Šnē 10. maijā Lielajā ģildē.

Nominācijā “Par izcilu sniegumu” balvu saņēma pianists Reinis Zariņš par solopartiju Vitolda Lutoslavska Klavierkoncertā Cēsu mākslas festivālā 12.jūlijā Cēsu Sporta kompleksa Festivāla zālē, solokoncertu “Mīlestība” festivālā “Dominante” 23. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā un solokoncertu 14. novembrī Latgales vēstniecībā “Gors”.

Balvu kategorijā “Gada koncerts” saņēma Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) sezonas atklāšanas koncerts 25. septembrī Lielajā ģildē – solists Egils Siliņš, LNSO, diriģents Vladimirs Fedosejevs. Šo balvu pasniedza aktrise un režisore Rēzija Kalniņa.

“Delfi” lasītāju simpātiju balva tika piešķirta saksofonistam Oskaram Petrauskim.

Mākslinieku sniegumu vērtēja žurnāla “Mūzikas Saule” galvenais redaktors Orests Silabriedis, diriģents, komponists Andris Vecumnieks, muzikoloģe, LTV Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, Latvijas Radio 3 Klasika programmu vadītāja Ilze Medne, muzikoloģe Olga Pētersone, Latvijas Radio 3 Klasika direktore Gunda Vaivode, JVLMA Džeza mūzikas katedras vadītājs Indriķis Veitners.

Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, šogad tā piešķirta 21. reizi. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Māksla un mūzika nevar būt Atbildēt

    atrautas no reālās dzīves. Visu pasaulu, t.sk. arī mūs ļoti uztrauc situācija, kurā vairs na māksla, ne mūzika, ne cilvēka dzīve nav svarīga, Svarīga ir totalitāras valsts mentāli slima vadītāja anticilvēciska rīcība, kur visas pasaules noslēgtās vienošanās ir tukši vārdi, jo žvadz ieroči….Laiks to būtu saprast ne tikai jānim…

  2. ļoti patika pirmā laureāti izjustie vārdi par Ukrainu, labi ka nepieminēja Latvijas parādu un korupciju, jo tad maidanu nevar tik labi saprast un var saputroties. A tā viss skaidrs – krievi vainīgi.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+