Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. decembris, 2015
Drukāt

Zinātnes kvalitātes zīmē (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieks Aleksandrs Aršaņica ber kurināmās granulas pašu zinātnieku radītā mikroviļņu "krāsnī".

Uzlabots kurināmais, pretvēža preparāti, Liepājas jūgendstila arhitektūras un Šekspīra daiļrades izpēte – tik dažādi ir Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) nosauktie, kopumā vienpadsmit, šā gada pašmāju zinātnes sasniegumi.

Visiem šiem sasniegumiem tiks piešķirta kvalitātes zīme “Academia – 200”. Aizvadāmā gada zinātnisko sasniegumu konkursa uzvarētājus LZA godinās svinīgā sarīkojumā jaunā gada 19. janvārī. LZA prezidents Ojārs Spārītis slavē un apbrīno kolēģu veikumu, kā arī uzsver, ka tie tikuši veikti, par spīti valsts atbalsta trūkumam un zinātniskajos institūtos notiekošajai reorganizācijai. Kuriem pētījumiem piešķirt kvalitātes zīmi, izlēma visu četru LZA nodaļu izveidotas žūrijas komisijas, kam bija jāizvērtē vairāki desmiti zinātnisko izgudrojumu pieteikumu. Latvijas zinātnes veikuma izvērtējums liecina, ka mūsu zinātnieki aktīvi sadarbojas ar pētniekiem ne tikai Baltijā un Austrumeiropā, bet arī, piemēram, ASV. Latvijas zinātnieki, kā ierasts, sevišķi veiksmīgi bijuši pretvēža preparātu izpētē. O. Spārītis uzsver, ka jau tradicionāli godalgas iegūst pētnieki no Latvijas Organiskās sintēzes institūta, Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķās ķīmijas, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI).

Pēdējā tapis viens no pētījumiem, kura rezultāti ar laiku varētu veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un padarīt pasauli “zaļāku”. Institūta pētnieki izdomājuši, kā apstrādāt kurināmās granulas, lai tās dotu vairāk siltuma un būtu mitrumizturīgākas. Habilitētā ķīmijas doktore Gaļina Teliševa skaidro: “Latvijā ir gana daudz uzņēmumu, kas ražo kurināmo no atjaunojamiem resursiem, pārsvarā zāģu skaidām. Taču ražotāji saskaras ar gana lielām problēmām: piemēram, saskaroties ar ūdeni, granulas ātri vien izšķīst. Latvijas uzņēmējus tas uztrauc, jo lielu daļu te saražoto granulu viņi eksportē un ir sarežģīti granulām ceļā nodrošināt atbilstošus apstākļus.”

Kā panākt, lai granulas būtu efektīvākas apkurē un arī izturīgākas glabāšanā, LVKĶI zinātnieki pētījuši aptuveni septiņus gadus, tostarp arī paši ražojuši kurināmās granulas, lai varētu sekmīgāk pētīt to “uzvedību” un atšķirības atkarībā no izejvielām. Pētīts arī, kā ražot granulas no atkritumiem – piemēram, salmiem un lignīna, kas paliek pāri bioetanola ražošanā. Izpēti finansējuši gan dažādi Eiropas struktūrfondi, gan arī valsts budžets. Vācijā nopirkta īpaša granulu ražošanas iekārta, kāda Baltijā tā ir vienīgā: tajā var ražot granulas eksperimentiem tādā veidā, kādā ražošana notiktu arī uzņēmumā lielos apjomos. Proti, ja zinātniekiem būtu iespēja “pārdot” atklāto ražošanas tehnoloģiju, tā rūpniecības vajadzībām nebūtu īpaši jāmaina.

Pētījumu gaitā zinātnieki paši radīja unikālu iekārtu – lielu mikroviļņu “krāsni”, kurā granulas tiek karsētas, lai izpētītu, vai karsēšana uzlabos to siltumatdevi un mitrumizturību. G. Teliševa atzīst: arī kanādiešu zinātnieki izmantojuši mikroviļņus, lai uzlabotu kurināmo. Taču kanādieši karsē sasmalcinātu biomasu, kamēr Latvijas zinātnieki – jau gatavas granulas.

Latvijā veiktais pētījums pierādīja: granulu apstrāde ar mikrovilni palielina to siltumatdevi pat par 40 procentiem. Būtiski palielinās mitrumizturība: apstrādātās granulas neizjūk pat tad, ja tās tur ūdenī septiņas dienas.

G. Teliševa uzsver, ka granulas ir videi daudz draudzīgāks kurināmais nekā, piemēram, naftas produkti un akmeņogles, kuras, pirmkārt, dabā neatjaunojas, otrkārt, vairo CO2 izmešu daudzumu. “Ja kurināmais iegūts no augiem, tā izmeši CO2 saturu nevairo, jo atdod dabai tikai to, ko augi paši jau no atmosfēras paņēmuši,” saka zinātniece. Turklāt mikroviļņos karsētajām granulām izmešu daudzums ir mazāks nekā “parastajām” granulām. Atklāts arī – ja karsētajām granulām pievieno eļļu, tās vieglāk aizdedzināt un granulas pilnīgāk sadeg.

Taču zinātnieku panākumus apēno neskaidrība par to, vai pētījumu izdosies patentēt Eiropas līmenī. Dokumentu sagatavošanai vien vajag aptuveni pusotru tūkstoti eiro, reģistrācijai – jau piecus tūkstošus, pēc tam vēl jāmaksā par patenta uzturēšanu. G. Teliševa saka: valstij būtu jāatbalsta patentu ieguve, lai nebūtu tā, ka pētnieku darba augļus bauda citi. Kā granulu pētījuma autori līdzās G. Teliševai minēti arī ķīmijas maģistrs Aleksandrs Aršaņica, maģistrs Jegors Akišins, habilitētā ķīmijas doktore Tatjana Dižbite, ķīmijas maģistrs Valentīns Solodovņiks. Taču, kā uzsver G. Teliševa, pētījumā līdzdarbojās visa Lignīna ķīmijas laboratorijas komanda.

 

Uzziņa

Citi šā gada Latvijas zinātnes sasniegumi

Teorētiskā zinātne

1. Izstrādātas jaunas metodes nelineāro optomagnētisko rezonanšu izmantošanai vāju magnētisko lauku mērīšanai. NATO finansētu pētījumu veicis LU Lāzeru centrs sadarbībā ar Kalifornijas universitāti, Armēnijas Zinātņu akadēmijas Fizikālo pētījumu institūtu un Krakovas universitāti. (Autori: ak. M. Auziņš, ak. R. Ferbers, dr. F. Gahbauers, mg. A. Bērziņš, mg. A. Mozers).

2. Izstrādāta jauna metode astronomisko objektu sastāva un hronoloģijas precizēšanai. Pētījumu veicis LU Lāzeru centrs un Astronomijas institūts sadarbībā ar Berlīnes Tehnikas un ekonomikas augstskolu un Stambulas universitāti. (Ak. R. Ferbers, dr. M. Tamanis, mg. A. Krūziņš, dr. D. Docenko).

3. Atklātas oriģinālas selēnu saturošas pretvēža zāļu kandidātvielas. Pētījums veikts Organiskās sintēzes institūtā. Atklātās vielas var būt pamats jauniem efektīviem pretvēža preparātiem. (LZA korespondētājloceklis dr. P. Arsenjans, dr. I. Šestakova, dr. I. Domračova, mg. E. Paegle, mg. J. Vasiļjeva)

4. Pētījums par unikālo jūgendstila arhitektūru Liepājā. Tapis izdevums “Liepāja: Jūgendstila arhitektūra” latviešu un angļu valodā. (Akadēmiķis, Dr. habil. Jānis Krastiņš)

5. Pētījums par Viljama Šekspīra daiļradi un viņa darbu interpretācijām teātrī, sākot no 16. gs. angļu teātra pieredzes līdz Baltijas mūsdienu režisoru interpretācijām. Izdota monogrāfija: “Šekspīrs. Ar Baltijas akcentu”. (Dr. Guna Zeltiņa)

 

Lietišķā zinātne

1. Izstrādāta jauna magnetrona izsmidzināšanas tehnoloģija un izveidota daudzfunkcionāla iekārta caurspīdīgu vadošu pārklājumu iegūšanai. Pētījums veikts LU Cietvielu fizikas institūtā sadarbībā ar AS “Sidrabe”. Ak. J. Purāns, mg. M. Zubkins , mg. A. Beļajevs, mg. A. Anzenovs.

2. Ļaundabīgo audzēju profilakses un skrīninga pētījumi LU Medicīnas fakultātē, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Gremošanas slimību centrā “GASTRO” ar mērķi samazināt audzēju izraisīto mirstību, pārbaudot jau zināmās un meklējot jaunas iespējas, kā izskaust baktēriju H.pylori, kas izraisa kuņģa vēzi. (LZA korespondētājloceklis M. Leja, A. Rūdule, mg. D. Šantare, P. Kriķe, D. Rudzīte, dr. S. Isajevs, dr. I. Liepniece-Karele, r. I. Kikuste, dr. A. Vanags, J. Atstupens).

3. Izstrādāti jauni katalītiski procesi biomasas konversijai degvielās. Pētījums veikts RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūtā. Iegūti rezultāti jaunu biodegvielu sintēzes metožu izstrādē. (Mg. L. Apšeniece, mg. J. Brinks, ak.V. Kampars, mg. R. Kampare, mg. K. Lazdovica, mg. L. Liepiņa, dr. K. Māliņš, mg. R. Mūrnieks, mg. Z. Šustere).

4. Izstrādātas zinātniski pamatotas ar šķiedrvielām bagātinātas graudaugu pārslas. Pētījums veikts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. (Dr. I. Gedrovica, dr. S. Muižniece-Brasava, E. Ence).

5. Pētīti teorētiskie un praktiskie ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aspekti Eiropas tiesību kontekstā. Vācijā izdota monogrāfija: “EU Law on Indications of Geographical Origin. Theory and Practice.” (dr. Vadims Mantrovs).

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vislabākais un darbietilpīgākais Atbildēt

    ir pētjums par Šekspīru Latvijā. Vot tas ir izgudrojums – tik darba, laika un resursu ietilpīga zinātne. Tie granuļotāji arī labie – granuļo, karsē, pārkarsē un rezultātā Ļooooti dārgs energoietilpīgs produkts. Cik šādu granulu ražošanas procesā patētē no fosīlajiem iegūto enerģiju = siltums+elektrība. Var jau kasīt ar kreiso kāju labo ausi. Tak jau sen zināms – jo sausāks kurināmais, jo augstāka tā siltumspēja.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+