Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. februāris, 2013
Drukāt

ZM:: Visās lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs jānotiek ražošanai

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu sistēmai ir jānodrošina iespēja sniegt finansiālu atbalstu tikai tiem lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, Briselē notiekošajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē norādījusi Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua.

Uzstājoties sanāksmē, Latvijas pārstāve akcentēja – jau no 2014.gada ir jāparedz dalībvalstīm iespēja noteikt tiešo maksājumu atšķirīgas vērtības, lai lielāko atbalstu saņemtu tieši ražojošie lauksaimnieki.

Valsts sekretāre arī norādīja, ka ZM mērķis ir rast maksimāli efektīvus risinājumus un atbalsta mehānismus, lai aptuveni 400 000 hektāru jeb 20% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir pietiekami auglīga, taču patlaban netiek izmantota, turpmāk tiktu lietota lauksaimnieciskajā ražošanā.

“Šie 400 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes stāv pamesti novārtā un netiek ne izmantoti, ne pieteikti atbalstam. Līdz 2020.gadam šīm platībām pakāpeniski ir jāatgriežas ražošanā,” sacīja Lucaua.

Kā ziņots, sanāksmē ES dalībvalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri plāno panākt vienošanos par vairākiem svarīgiem jautājumiem kopējās zivsaimniecības politikas reformā, par kuriem līdz šim viedokļi bija atšķirīgi, īpaši par nozveju izmetumu aizlieguma ieviešanu un liegumu noteikšanas principiem aizsargājamās jūras teritorijās.

Iepriekš tika plānots, ka sanāksmē Latviju, kā ierasts, pārstāvēs zemkopības ministre Laimdota Straujuma, tomēr šoreiz ministre uz Briseli nedevās slimības dēļ.

Kā ziņots, ZM pagājušajā nedēļā akcentēja, ka, aprēķinot platību maksājumus jau par 2013.gadu, Lauku atbalsta dienests (LAD) pastiprināti vērtēs, vai persona, kas piesaka lauksaimniecības zemi tiešajiem maksājumiem, patiešām ir faktiskais zemes apsaimniekotājs.

Veicot pārbaudes uz vietas, kā arī izskatot strīdus gadījumus, LAD pastiprināti pievērsīs uzmanību dokumentiem, kas apliecina, ka pretendents ir veicis lauksaimniecisko darbību konkrētajos lauksaimniecības zemes hektāros.

Kā jau vēstīts, pēc 8.februārī ES līderu panāktās vienošanās nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+