Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. jūnijs, 2012
Drukāt

Zog bites, gaida rindā uz stropiem 


Foto - Imants DaukstsFoto - Imants Dauksts

Kopš palielināts saimju skaits, kāds nepieciešams, lai saņemtu platību maksājumus, pieprasījums pēc stropiem un bitēm krietni kāpis. Iespējams, tieši tāpēc, lai varētu uzrādīt bišu saimju skaitu, kas nepieciešams platībmaksājumu saņemšanai, dažs labs izšķīries pat par zādzību – Priekuļu pagastā pagājušajā nedēļā ar visiem stropiem nozagtas piecas bišu saimes. 


Bites aizvestas naktī no novietnes, kas atradusies pie pašām mājām, brīdī, kad dravas īpašnieks bijis izbraucis. Ierosināta krimināllieta.

Kaut arī vainīgie nav atrasti, cietušais biškopis Imants Dauksts domā, ka zagļi šobrīd laimīgi nejūtoties, jo stropi, kas atšķiras no rūpnieciski ražotiem, tiekot meklēti pa malu malām. Viņš negrasās gādāt suni, taču bišu novietni zibenīgi aprīkojis ar signalizāciju, kas, automātiski ieslēdzoties, skanot pa visu pagastu.

Kā stāsta Latvijas Biškopības biedrības pārstāvis Normans Graustiņš, pieprasījums pēc bišu stropiem šobrīd ir tik liels, ka pie to gatavotājiem izveidojusies rinda. N. Graustiņš: “Kopš bites lieti noder kā pierādījums, ka zemes īpašnieks nodarbojas ar lauksaimniecību, pieprasījums pēc bišu saimēm un stropiem krietni audzis. Šopavasar, kad platībmaksājumu saņemšanai nepieciešamais bišu saimju skaits uz hektāra palielināts, galdniekiem stropus bezmaz rauj no rokām ārā. Arī tiem, kuri audzē bites pārdošanai, ir labs tirgus un cena par vienu kāri ar bitēm sasniedz desmit latus. Ir pieprasījums pēc palīgiem dravās. Arī Latvijas Biškopības biedrības biškopju kursos klausītāju skaits audzis, un šai nodarbei pievēršas ne tikai pensionāri, bet arī daudzi jaunieši.”

Arī Imants Dauksts, kas cietis no garnadžiem, ir vīrs spēka gados. Beidzis biškopības kursus, dravo trešo gadu. Sācis no nulles, nu jau kopj 60 saimju lielu dravu. Visu, ieskaitot bišu spilvenus un ziedputekšņu uztvērējus, gatavo pats. Šogad nolēmis dravu nepaplašināt, bet nopirkt vēl trūkstošo inventāru. Mācās audzēt bišu mātes, bet ziemā plānojis apgūt vaska sveču liešanu, formiņas jau sagādātas. Auzukalna tipa stropus izvēlējies tāpēc, ka tos var pārnēsāt viens pats un, vedot bišu novietni uz jaunām ganībām, nevajag palīgu, līdz ar to medus pašizmaksa ir mazāka.

 

Šobrīd gan Cēsu pusē nekāds dižais ienesums neesot, taču vēl priekšā gan aveņu, gan vējkaņepju, gan viršu ziedēšanas laiks. Biškopis lēš, ka trīslitru spainīti ar medu šoruden pārdos par kādiem četrpadsmit latiem. Tas esot pietiekami, lai ieguldītais atpelnītos.

 

Taču Latvijas Biškopības biedrības padomes loceklis Juris Šteiselis domā, ka biškopība Latvijā attīstās ne tāpēc, ka bites iegādājas tā sauktie dīvāna zemnieki, bet gan tāpēc, ka arī pie mums, līdzīgi kā Skandināvijas un citās vecās Eiropas valstīs, pamazām veidojas dravas, kurās plānots turēt tūkstoš un vairāk bišu saimes.

 

Uzziņa

Par stropu marķēšanu

Lauksaimniekam ir jābūt pietiekami izglītotam, lai saprastu, kādā veidā un kur šis marķējums ir uzrakstāms vai iededzināms, vai citādi ierīkots, lai viņa stropi ir identificējami. Tas nozīmē, ka noteikumi nepasaka, ar kādu krāsu, kādiem ciparu izmēriem un uz kura stropa daļas ganāmpulka numurs jāatspoguļo. Lauksaimniekam jānodrošina, lai šis numurs ir redzams kontrolējošām iestādēm. Ja numurs nebūs redzams un atrodams, strops netiks identificēts un lauksaimniecības datu centrā reģistrēto stropu skaits nesakritīs ar pļavā novietoto.

Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze biškopjiem iesaka izgatavot zīmogu ar ganāmpulka numuru (dravai tas ir vienots) un ar ūdensizturīgu tinti to uzspiest uz visām trim stropa daļām – grīdas, peru telpas un jumtiņa. Tas palīdz cīnīties arī ar zagļiem. Cipariem nav jābūt milzīgi lieliem, pietiek, ka tos var saskatīt, pienākot pie stropa.

No “Praktiskā Latvieša” 11. jūnija numura

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+