Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. novembris, 2016
Drukāt

ZZS pārmet mediju politikas pamatiestādņu ieviešanas kavēšanu

Sotck.xcngSotck.xcng

Ilustratīvs foto

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) pārmet centienus bremzēt Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto Latvijas mediju politikas pamatnostādņu ieviešanu.

Kā aģentūru LETA informēja asociācijā, ZZS šonedēļ izplatītais paziņojums pirms Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam paredzētās izskatīšanas 8.novembra Ministru kabineta sēdē ir “klaji centieni panākt lielāku pašvaldību izdevumu ietekmi”.

LETA jau ziņoja, ka ZZS vēlas precizēt Latvijas mediju politikas pamatnostādņu projektu, lai tajā būtu skaidrība gan par ieceri par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, gan par politiku attiecībā uz pašvaldībām piederošajiem izdevumiem. Kā sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, pašlaik neesot iezīmējušies finansējuma avoti, ar ko kompensēt ieceri par reklāmas tirgus atstāšanu. Līdz ar to attiecīgie plāni no mediju pamatnostādnēm būtu vai nu jāizņem, vai atbilstoši jāprecizē, sacīja politiķis.

Tāpat esot jāatbalsta pašvaldībām piederošo izdevumu un reģionālās preses līdzās pastāvēšana, uzskata Brigmanis. Viņš pieļāva, ka konkurences nodrošināšanai ar reklāmu publicēšanu varētu nodarboties tikai reģionālā prese, savukārt pašvaldību izdevumiem ar reklāmu nevajadzētu nodarboties.

Kā norāda asociācijā, tas sasaucas ar jūlijā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un KM, kurā arī teikts, ka pašvaldības nevar ierobežot informācijas sniegšanā.

“Tas ir pretrunā ar ilgi, visu ieinteresēto pušu darba rezultātā tapušo, KM paspārnē izstrādāto mediju pamatnostādņu principiem, kuros skaidri teikts, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši informatīvie izdevumi un citi komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū,” uzsver LŽA.

Asociācijas ieskatā tas rada nevienlīdzīgu konkurenci neatkarīgajiem, privātajiem drukātajiem medijiem, līdz ar to apdraudot vienu no demokrātijas pamatprincipiem – viedokļu daudzveidību. Mediju politikas pamatnostādnēs ir skaidri definēts, ka jāpilnveido un jāprecizē normatīvais regulējums, kas nosaka pašvaldību pienākumu informēt sabiedrību, pauž LŽA.

Tāpat paziņojumā medijiem tiek norādīts, ka par informēšanu “nevar tikt uzskatīta pašvaldībās pozīcijā esošo partiju pašslavināšanās”, kad nav līdzvērtīgas iespējas izteikties opozīcijai. “Turklāt lielākā daļa pašvaldības izdevumu nodarbojas ar klaju žurnālistikas imitāciju, publicējot reportāžas no skolām, kultūras un sporta pasākumiem, pārdomu un viedokļu slejas, intervijas, receptes, jokus, labo darbu aprakstus, utt., veidojot sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā, kas īpaši izceļas pirms vēlēšanām.”

Asociācija arī atgādina, ka par negodīgu konkurenci jau pirms gada norādījusi Konkurences padome, proti, izdodot pašvaldību informatīvus izdevumus par budžeta līdzekļiem un konkurējot ar privātajiem laikrakstiem, kuru pastāvēšana dažādu iemeslu dēļ – iedzīvotāju aizplūšana no reģioniem, interneta lietotāju skaita palielināšanās, lasīšanas paradumu maiņa un maksātnespējīgas auditorijas palielināšanās laukos – jau tā ir apdraudēta.

Līdz ar to LŽA uzskata par nepieņemamu ZZS centienus bremzēt KM izstrādāto Latvijas mediju politikas pamatnostādņu ieviešanu.

Jau ziņots, ka kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) ir paudusi, ka Latvijas mediju politikas pamatnostādņu saturs vai rīcības plāns mainīti netiks.

Viņa norādīja, ka koalīcijas partneriem konceptuālu iebildumu par mediju politikas pamatnostādnēm nebija.

Kā skaidroja Melbārde, diskusija ir tikai par dokumenta pielikumā iekļauto situācijas aprakstu, kurā lielo pilsētu pārstāvji līdzās citu institūciju viedokļu atspoguļojumam prasa atbilstoši iekļaut arī pašvaldību viedokli, kā arī norādīt uz to, ka pašreizējais mediju regulējums nenovelk skaidru robežu starp komercreklāmu un informāciju par pašvaldību iestāžu, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrību, pasākumiem.

Vienlaikus ministre pavēstīja, ka darbs pie jautājuma turpināsies Saeimas Pašvaldību komisijā, kur tiek skatīti priekšlikumi grozījumiem Pašvaldību likumā. “Grozījumi faktiski arī ir galvenā iebildumu sastāvdaļa, kas nav KM kompetencē un jālemj neatkarīgiem deputātiem,” uzsvēra Melbārde.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+