10 vērtīgi padomi, lai sēņošana, ogošana vai pastaiga mežā nekļūtu par šausmu filmas scenāriju 7
Aiva Kalve, “Praktiskais latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Pirms došanās uz mežu informējiet savus piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties,” šis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mājaslapā publicētais padoms ir gandrīz vissvarīgākais, ko der iegaumēt katram, kurš dodas mežā. Un – kopā jautrāk! Nevajadzētu doties mežā vienatnē!
Vēl arī jāzina – vai iecerētā dabas velšu vākšanas vieta ir Latvijas valsts mežu (informācija aplikācijā: LVM Geo Mobile) vai privātais īpašums. Ne jau vienmēr būs žogs ap privātīpašumu, bet norādēm jābūt!
10 padomi, dodoties mežā
1. Ģērbjoties jāpadomā ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm un lietus, bet arī par to, lai glābējiem, ja nu kas notiek, būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt. Apģērbam un galvassegai jāizvēlas spilgtas, košas krāsas.
2. Gluži pasi uz mežu nevajadzētu ņemt līdzi, tomēr kādam personu apliecinošam dokumentam vai vismaz lapiņai ar uzrakstītu vārdu, dzīvesvietas adresi un kāda piederīgā tālruņa numuru vajadzētu būt kabatā.
3. Pirms došanās mežā pilnībā jāuzlādē mobilais telefons. Savai drošībai jāiemācās izmantot kartes un aplikācijas.
4. Ja ik dienu jālieto kāds medikaments, pirms došanās mežā jāpārliecinās, ka tas paņemts līdzi. Līdzi jāņem pirmās palīdzības piederumi – būs noderīgi, ja kaut kas atgadīsies.
5. Aizrautīgi sēņotāji un ogotāji laiku neskaita, tāpēc līdzi jābūt ūdens pudelei un vismaz šokolādei, lai apmaldīšanās gadījumā varētu atgūt nepieciešamo enerģiju.
6. Kabatas lukturītis tumsā ne tikai palīdzēs nekrist panikā, bet arī rādīs ceļu glābējiem. No ūjināšanas balss drīz vien aizsmaks, tāpēc var noderēt arī svilpīte, ar kuru norādīt savu atrašanās vietu. Bet vispareizāk – ogošanu un sēņošanu beigt jau laikus ar gaismiņu. Tumsā atrast izeju no sveša meža praktiski nebūs iespējams.
7. Mežā ne tikai jāskatās uz sēnēm un ogām, bet arī jāievēro kādas atpazīšanas zīmes – dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Orientēties palīdzēs meža kvartālu numuri, kas izvietoti uz kvartālu plāksnītēm stigu krustpunktos.
8. “Nekrītiet panikā,” teikts VUGD informācijā. Panika kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā cilvēks nespēj objektīvi novērtēt radušos situāciju. “Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu – tā varat ieiet mežā vēl dziļāk,” – tāds ir speciālistu padoms.
9. Orientēties palīdzēs ieklausīšanās, vai tuvumā neatrodas šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā māja.
10. Ja gadās apmaldīties purvā, tad jābūt īpaši uzmanīgiem. Rūpīgi ar garāku koku jāpārbauda ik vieta, kur plānots spert soli. Ja tomēr gadās iekrist purvā vai akacī, tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs izglābties. Strauji un haotiski vicinot kājas un rokas, tikai vēl dziļāk iestieg purvā. Jāmēģina atrast jebko, aiz kā var pieturēties vai aizķerties, un lēnām izvilkt sevi ārā.
Padoms!
Var ticēt vai ne, bet senči gan zināja, ka mežā var piemesties vadātājs. Ko nu? Ticējumi vēsta, ka var līdzēt, ja novelk drēbes, izgriež uz kreiso pusi un uzvelk atpakaļ. Cits padoms – labās kājas zābaku pārauj kreisajā, bet kreiso – labajā kājā, tad vairs nemaldīsies pa apli.
Kristīgam cilvēkam palīdz Tēvreize.
Svarīgi!
Ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet pēc iespējas konkrētākus orientierus: kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi esat uzturējies mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai pagājis tiem garām.
