FOTO. “Pēc kādiem 30 tūkstošiem pašu rokām taisītu bao jau kaut kas sāka sanākt!” Latviešu pavārs Imants pēc neatlaidīga darba nonāk starptautiskā arēnā
0
Nesen Latviju starptautiskā pavāru konkursā Ķīnā pārstāvēja “Bao Bun Latvia” pavārs un pirmais darbinieks – Imants Cimdiņš, kur viņš sacentās ar 28 šefpavāriem no Eiropas. No darba ofisā līdz tirdziņam Kalnciemā un konkursam Ķīnā – šis ir stāsts par attieksmi, neatlaidību un, protams, mīlestību pret ēdienu.
Lai gan no Latvijas Imants bija vienīgais pavārs, viņš saka: “Mēs braucām visi kā “Bao Bun Latvia”, kā maza delegācija.” Līdzi devās arī fotogrāfs, kolēģis kā emocionālais atbalsts un uzņēmuma īpašnieks Krišs Zupiņš. Iespēju piedalīties konkursā viņi saņēma no “WBC TOP 100 Latvija” direktores Angelikas Miglānes.
“Bija arī Michelin zvaigžņu restorānu džeki. Bija džeks, kas strādājis ar Gordonu Remziju – tiešām daudz krutu pavāru bija ieradušies,” stāsta Imants. Konkursa ideja bija vienkārša – katrs dalībnieks gatavo savu īpašo ēdienu, ko pēc tam žūrija degustē un vērtē. Imants devās prezentēt “garšīgo un mīļo pīles bao”.
Organizatoriski izaicinājumi un neparedzēti pārsteigumi
“Konkursā gāja, es teiktu, diezgan stresaini,” atzīst Imants. “Varēja būt labāka organizācija virtuves ziņā – dažkārt nācās divas stundas gaidīt produktus, pirms varējām sākt gatavot.” Ne katru dienu bija jāgatavo– vienu dienu komanda devās ekskursijā, citā apmeklēja vietējo tirgu, lai iepazītos ar produktiem. Konkurss norisinājās no 12. līdz 22. jūnijam.
“Trakākais bija tas, ka viņi gribēja, lai mēs tikai atbraucam, saņemam produktus un uzreiz sākam gatavot,” atceras Imants. Viņam gan problēmu ar sastāvdaļām nebija, jo bao ir Āzijas ēdiens, bet citiem pavāriem nācās gaidīt savus produktus vairākas dienas.
Šis bija pirmais konkurss, kurā Imants pats nesagādāja sastāvdaļas. “Es sūtīju halapenjo, bet man atveda marinētus gurķus,” viņš smej. Šādu “pazudis tulkojumā” mirkļu bija daudz.
No ofisa uz street food treileri
“Bao Bun Latvia” radās pirms astoņiem gadiem. Pirms astoņiem ar pusi gadiem Imants vēl strādāja ofisā. “Tas viss sākās ar nelielu haltūru – aizgāju palīgā uz bāru, kur ļoti forši sanāca darbs ar cilvēkiem. Tad dzima ideja par bao. Mēs uzzinājām, kas tas ir, un izdomājām, ka vajadzētu to uztaisīt. Zinājām, ko gribam, bet nezinājām, kā to panākt. Latvijā tolaik neviens nezināja, kādam jābūt bao,” pauž Imants.
Pirmajā gadā viņi trijatā ar telti devās uz Kalnciema tirdziņu, paši gatavojot visu ēdienu no nulles. Šobrīd “Bao Bun Latvia” darbojas piecās vietās Baltijā – divās Rīgā, divās Viļņā un vienā Tallinā. Vēl divas lokācijas Rīgā ir procesā – tās bao mīļiem būs pieejamas šī gada laikā.
Sākumā maizītes neizdevās perfektas, bet ar laiku komanda fiksēja, kas tiek darīts pareizi. “Pēc kādiem 30 tūkstošiem pašu rokām taisītu bao jau kaut kas sāka sanākt,” saka Imants. Tajā laikā viņi strādāja ļoti intensīvi – ap 300 stundām mēnesī. “Visa dzīve bija bao,” atklāj Imants.
Cilvēki, attieksme un nākotnes mērķi
Tolaik citur Latvijā bija iespējams iegādāties bao, bet Imants ar komandu bija pirmie, kas maizītes gatavoja paši. “Ja cenšas un labi dara savu darbu, tad ļoti foršu gandarījumu un prieku no tā var dabūt,” par darbu nozarē saka Imants. “Tā nav nekāda raķešu zinātne. To varētu jebkurš izdarīt ar pareizu attieksmi un daudz atkārtojot tas viss ir iespējams. Tad arī, kad astoņi gadi ir pagājuši, var aizbraukt uz Ķīnu,” pauž Imants – pirmais “Bao Bun Latvia” darbinieks.
Visgrūtākais, viņaprāt, ir atrast labus un uzticamus darbiniekus. “Viņiem nav obligāti jābūt profesionāļiem, bet svarīgāka ir attieksme – vēlme darīt darbu pēc labākās sirdsapziņas.”
Paplašinoties ārpus Latvijas, nākas saskarties ar birokrātiju. Lietuvā, piemēram, loģistika ir krietni lēnāka nekā Latvijā. “Mēs esam pieraduši pie tā, kā ir mums, un domājam, ka tā ir visur,” saka Imants. Tomēr lietuviešiem patīk, ka uzņēmums nāk no Latvijas – tas viņiem šķiet interesanti.
Street food gars un personīgais stāsts
Imantam visvairāk patīk street food vide – saskarsme ar cilvēkiem, tūlītēja atgriezeniskā saite, pateicības un komplimenti par ēdienu. Viņš atzīst, ka klasiskā restorāna virtuve ar 14 stundu maiņām nav viņa aicinājums – viņam svarīga ir enerģijas apmaiņa ar klientiem.
“Man ir maza, mīļa vietiņa pie “Bērnu Pasaules” – “Tre Rīga”, āzijas virtuve. Tur ir autentisks un garšīgs ēdiens par labu cenu,” labu vietu, kur paēst, iesaka Imants.
Salīdzinot Āzijas virtuvi Latvijā un Ķīnā, bao meistars saka: “Ķīnā ēdiens ir ļoti ķīnisks,” un atzīst, ka ne viss bija tā, kā āzijas ēdienu pierasts baudīt ārpus āzijas. Vistas fileju, piemēram, tur atrast bija sarežģīti – to pasūtot, bieži atnesa kaulus ar ādu un cīpslām.
Runājot par nākotni, Imants norāda, ka no biznesa puses raugoties, mērķis ir paplašināt uzņēmumu un atvērt jaunas lokācijas. “Bet es vairāk priecājos, piemēram, par šo Ķīnas braucienu. Tad, kad ilgi kaut ko dari un fokusējies uz vienu lietu, ko dari, un dari to labi, tad pēc ilgāka laika nonāc pie kaut kā tāda,” saka Imants.
