3 dejas = 600 eiro? Vecāki soctīklos diskutē par neprātīgām izmaksām Skolēnu Dziesmu un deju svētkos 151
Dalība Dziesmu un deju svētkos nenoliedzami ir kas īpašs. Garas treniņu stundas vairāku gadu garumā saved dziesmu un deju mīļus kopā, lai svinētu latviešu tradīcijas. Taču to, kas slēpjas aiz skaistajiem uzvedumiem, atklājusi kāda sociālā medija “X” lietotāja.
@RKrezina raksta: “”Bagātie danco?” Deju svētku uzvedumā Kastaņa Puslode bērniem jāmaksā pašiem par saviem tērpiem. Viena tērpa cena – 75–200 eiro, atkarībā no kolektīva. Daži bērni dejo pat 3 dejās! Vājprāta summas, turklāt šūt var tikai pie viena uzņēmuma, un ne visur tērpus var paturēt. Kā tas ir legāli?”
"Bagātie danco?"
Deju svētku uzvedumā Kastaņa Puslode bērniem jāmaksā pašiem par saviem tērpiem. Viena tērpa cena 75-200€, atkarībā no kolektīva. Daži bērni dejo pat 3 dejās! Vājprāta summas + šūt var tikai pie viena uzņēmuma un ne visur tērpus var paturēt. Kā tas ir legāli?— Romija Krēziņa (@RKrezina) July 10, 2025
Komentāros lielākā daļa cilvēku tomēr nenostājas publikācijas autores pusē. Kāds lietotājs raksta: “Un? Es visu mūžu maksāju par visiem saviem hobijiem! Hokejs, motocikli un videospēles man vien gadā izmaksā ap pieciem tūkstošiem eiro…”
“Nevienam taču ar varu neliek dejot. Par tērpiem un izmaksām, gan jau, vecāki zināja ļoti priekšlaicīgi. Tāda nu ir tā deju mākslas ‘cena’,” savās domās dalās cits lietotājs.
Paskatīsimies, kas sakāms citiem komentētājiem!
1) Dīvains stress. Laikam pilnmēness. Mans bērna un krustbērns dejoja tajā pasākumā. Lielisks koncerts. Ārpusskola pārsvarā ir uz vecāku pleciem un maka. Daudziem bērnu laišana uz nodarbībām tāpat ir maksas pasākums. Brīvprātīgs pasākums.
— Reinis Ceplis (@Reinisceplis) July 10, 2025
Es,protams, izklausīsos ka trollis,bet.. tas ir pašizvēlēts HOBIJS! Nav obligatais pasakums. Jebkurš hobijs izmaksā naudu,lai ar to varētu uzstāties/startēt kaut kur. Skarbā dzīves realitāte 🤷🏼♂️
— Arturs Linde (@Eifelis) July 10, 2025
Ei, nu, ei?! Ja paši maksā, noteikti var paturēt, bet kur tad izmantos? Tieši padomāju, ka valsts labi atvēzējusies un iedevusi tērpiem budžetu.
— Baiba Liepiņa (@Baicis) July 10, 2025
Ja maksā vecāki, tērpu patur tas, kurš maksājis.
— Anna (@88taustini) July 10, 2025
Vel nepratīgāk būtu, ja valsts apmaksātu 100 eur par tērpu vienai dejai
— JebkursNoMums (@NoMums) July 10, 2025
Man šķiet dīvains fakti par tikai vienu uzņēmumu un tērpu nepaturēšanu. Viss pārējais kā parasti.
— Juta (@jutammm) July 10, 2025
Šo gan es nesaprotu. Ja es maksāju, es tērpu paturu. Bez diskusijām. Kādi vēl var būt citi noteikumi
— Gatis Imša (@GatisImsa) July 10, 2025
Viena no stulbākajām lietām, ko šajā “hobijā” liela daļa normalizē. Šādiem uzvedumiem tērps ir derīgs vienai reizei, varbūt divām, sevišķi bērniem, kuri aug. Pat ja tērpu patur, ir nesamērīgi tērēt milzīgas summas kaut kam, kas pēc uzstāšanās būtībā kļūst par tekstilatkritumu. 🤯
— Zane Ārmane (@vasarasraibumi) July 11, 2025
Protams, ka apmaksā vecāki, kam tad vajadzēja to apmaksāt? Nav labākais salīdzinājums un tomēr – orķestru dalībniekiem instrumentus arī pērk vecāki. Ārpusskolas aktivitātes pārsvarā apmaksā vecāki. Vienalga, bērns sporto, dejo vai zīmē.
— SanijaM (@m_sanija) July 10, 2025
Kam, tavuprāt, ir jāgādā koncerttērpi?
