11 spilgtākie eksperimenti auto interjeros. Dizainera viedoklis 0
Visus konkursa “Gada auto” dalībniekus varētu sakārtot divās grupās: klasiskie sedani, hečbeki un universāļi pret džipveidīgajiem.
Pirmajā grupā “Octavia”, “Auris”, “Mazda 6” un “Clio”.
“Mazda 6”. No ārpuses tajā apvienots kaut kas no dažādām markām, tomēr nezaudējot savu individualitāti. Gaita tiešām viegla, jaudīgais dīzelis spēj vilkt to sparīgi un ekonomiski, bet skaļi. Liekas, ka salons apstrādāts kvalitatīvi, tomēr nepamet sajūta, ka ir pamatīgi taupīts. Taupīts ir dīvaini. Klimata kontroles displeji paslēpti aiz spoža melna stikla un izskatās superīgi. Taču mediju bloks ar skārienjutīgo ekrānu ierīkots paneļu augšpusē, un to, liekas, nav dizainējis neviens. Paņemta lētāka iekārta, kas ietverta lētā plastmasas melnā rāmī. Varētu jau neko neteikt, ja tas nebūtu pašā deguna galā.
“Octavia” dizaineri ir labi pamācījušies no saviem kolēģiem Vācijā, un tāpēc ir sanākusi laba variācija par tēmu “Volkswagen”. (Bet varbūt ir tā, ka vācieši var braukt ciemos pie čehiem?)
Laba – domāju vārda labākajā nozīmē, jo auto izskatās tiešām lepni gan no ārpuses, gan iekšpuses. Tomēr pamatīgas grūtības sagādā vienlaikus vienkāršā, tomēr sarežģītām izvēlnēm bagātā mediju sistēma. Tajā jau iebūvēts izslavinātais attālinātais pieskāriena atpazīšanas algoritms, tomēr navigācija ir piemirsusies. Tā pieejama tikai dārgākajai sistēmai.
“Clio”. Vairākiem dizaineriem vajadzētu pamācīties pie “Renault” par tēmu, kā radīt tiešām seksīgu autiņu. Šeit viss ir būvēts ar īpašu dizainera akceptu un kontroli – no spidometra un multimediju bloka līdz kredītkartes lieluma aizmugurējam sānu lodziņam. Arī motors bija izturējis žūrijas smago kāju pieskārienus uz gāzes pedāļa ar patēriņu mazliet zem 5 l uz 100 km. Tas ir nopietns taupības pierādījums.
“Auris”. Te nu veicu nelielu aptauju arī žūrijas vidū. Un visi, ar kuriem parunāju, apliecināja manas pārdomas.
Esam dzirdējuši par “Toyota” labo slavu. Bet tā ar salonu apieties nevar! Nedrīkst! No agrākās perfekcijas (“Verso”) ne vēsts. Prātojām, ka darbā, iespējams, pieņemts jauns galvenais dizainers, kurš mēģinājis salikt priekšējā panelī visu, ko ekonomisti likuši. Iznākumā… nē, vēl padomāšu un skatīšos nākamajās sesijās.
Vienīgi ceru, ka ar pašu tehniku viņi nav apgājušies tāpat kā ar salona dizainu.
No ārpuses gan, liekas, strādājuši pavisam citi cilvēki. Skats pārliecinošs, dinamisks un moderns.
“RAV 4”. Te nu aina ir vēl bēdīgāka nekā ar “Auri”. Subjektīvi vērtējamam vājam dizainam klāt nākušas pamatīgas ergonomiskas kļūdas. Proti, priekšējā pasažiera vieta ir potenciāli vienkārši bīstama. Izveidotā paneļa pārkare it kā mīksta un apdarināta pat ar ādu, tomēr zem tās slēpjas asa, cieta mala, kas spiežas tieši ceļgalos. Mēģinot iekārtoties sēdeklī, vairākas reizes pret to sāpīgi atspiedos. Nu nemaz negribu domāt, kas notiktu, strauji bremzējot vai pat pēc viegla bumsa. Brrr…
“Peugeot 2008”. Kopija no “208”. Varbūt esmu palaidis ko garām, tomēr emocionālā līmenī nekādi nespēju šīs mašīnas atšķirt. Varbūt, ja noliktu abas blakus…
Vēl vēlējos pievērst potenciālo pircēju uzmanību apdares līmeņiem. Pagājušo gadu testētajam “208” bija labākā salona apdare, kuru varēja baudīt gan ar acīm, gan pirkstiem. Šajā “2008” jau cita apdare, un jāsaka, tā stipri atšķīrās… Pārējais kā jau “Peugeot” – rotaļīgi un patīkami.
“Santa Fe”. Te nu šis nosaukums ir tīri vietā. Auto kā pils un atsver par sevi prasīto naudu. Ja varat atļauties mazliet vairāk nekā tautas klasi, tad to nenožēlosiet.
“Honda CR-V”. Kad tuvojos šim auto, biju nedaudz satraucies, jo gaidīju brīdi, kad varēšu iekāpt kapteiņa Korķa (no filmas “Star Trek”) kosmosa kuģa mobilajā zemes vienībā. Tomēr nekā. Uz mani raudzījās plakana spidometra skala ar pilnīgi neitrālu, varbūt pat mietpilsonisku salonu. Vai “Honda” kuģis ir mainījis virzienu uz klusajiem ūdeņiem?
“Juke Nismo”. “Juke” esmu vienmēr vērtējis kā protestu. Protestu pret pareizajām, nolaizītajām un kārtīgajām mašīnām. “Nismo” ir nākamais loģiskais solis. Manuprāt, tas domāts ģimenes tēvam, kas savus bērnus jau izvadījis lielajā dzīvē un nu meklē sev ko tādu, kas dotu jaunas izjūtas. Tāpēc arī 200 ZS un sarkana spidometra skala varētu derēt gana labi.
“Ford Kuga”. Jau iepriekšējais modelis piesaistīja ar savu saturīgo gaitu un sajūtu, ka aparāts kalpos kārtīgi un uzticīgi daudzus gadus.
Jaunā versija ar divsajūgu kārbu šo sajūtu tikai nostiprināja. Arī jau iepriekš rakstītā kritika par priekšējā paneļa uzpūsto ultramoderno dizainu, liekas, ir izbalējusi. Sajūta tāda, ka vadu tehniski modernāko un aktuālāko auto no visiem. Neskatoties uz mazajiem ekrāniņiem un daudzajām “Sony” audiosistēmas podziņām…
“Opel Mokka”. Šis mazais ir tiešām interesants. Izdevās izbraukt tikai ar dīzeļa versiju, kas bija paskaļa, tomēr citi stāstīja, ka benzīna modelis ar mazo turbo ir ļoti labs. To pamēģināšu vēlāk. “Mokka” kā koncepts ir aktuāls ar saviem kompaktajiem izmēriem, domāju, platumā, lielajiem riteņiem un ērto salonu. Tas viss labi noderētu pilsētas lietotājiem gan sniega pilnā ziemā, gan rudenī vai pavasarī, laužoties pāri dubļu peļķēm uz lauku māju.
