1826. gada 4. martā 0
Pirms 190 gadiem, 1826. gada 4. martā, luterāņu mācītāja ģimenē piedzima vācu tautības latviešu valodnieks, folklorists, etnogrāfs un arheologs Augusts Bīlenšteins.
Būdams Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis, viņš viens no pirmajiem, pat vēl pirms pašiem latviešiem, sāka zinātniski interesēties par latviešu tautas kultūras mantojumu, senvēsturi. Tiesa, Bīlenšteins neatbalstīja latviešu politisko patstāvību, taču radīja par mūsu tautu tāda līmeņa zinātniskus darbus, kādi 19. gadsimtā vēl nebija pa spēkam nevienam no jaunās latviešu inteliģences. Viņu virzīja nojausma, ka “modernā skolu izglītība un jaunie tikumi” drīzumā iznīcinās to, kas latviešos bija saglabājies gadu simtos. 19. gadsimta 60. gados vācu valodā iznāca viņa “Latviešu valoda” divās apjomīgās daļās, “Latviešu gramatika”, “Latviešu valodas elementi”, nedaudz vēlāk arī “Latviešu valodas vārdnīca” un citi pētījumi, tostarp “Latviešu cilts un latviešu valodas robežas tagadnē un 13. gadsimtā”, “1000 latviešu mīklas”, “Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti”.
