1884. gada 23. septembrī 0
Pirms 130 gadiem, 1884. gada 23. septembrī, vācu cilmes amerikāņu izgudrotājs Hermans Hollerīts iesniedza patentu komisijai ASV elektromehānisko skaitļojamo mašīnu – tabulatoru, kas spēja apstrādāt perfokartes un sistematizēt tajās iekodēto informāciju.
To vērtē kā pirmo soli pretim pasaules datorizācijai. Pirmais nopietnais Hollerīta perfokaršu mašīnas uzdevums bija 1890. gada ASV tautskaites datu apstrādāšana. Izgudrojums, kas sastāvēja no releja, skaitītāja un šķirojamās kārbas, tika ar to galā spoži, jo ļāva vairākkārt ietaupīt gan laika, gan datu apstrādei pieņemamo darbinieku ziņā. Perfokartē ziņas par katru cilvēku bija ievietotas dažādās vietās izsisto caurumiņu veidā. Kad karti ievadīja tabulatorā, tas ar adatu sistēmas palīdzību “aptaustīja” lapu. Ja adatai iepretī atradās caurums, tā saskārās ar metālisku virsmu un saslēdza elektrisko ķēdi, liekot skaitītājam pavirzīties par vienu iedaļu, bet perfokarte iekrita attiecīgajā šķirojamās kārbas nodalījumā.
