Pirms 130 gadiem, 1884. gada 23. septembrī, vācu cilmes amerikāņu izgudrotājs Hermans Hollerīts iesniedza patentu komisijai ASV elektromehānisko skaitļojamo mašīnu – tabulatoru, kas spēja apstrādāt perfokartes un sistematizēt tajās iekodēto informāciju.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Lasīt citas ziņas

To vērtē kā pirmo soli pretim pasaules datorizācijai. Pirmais nopietnais Hollerīta perfokaršu mašīnas uzdevums bija 1890. gada ASV tautskaites datu apstrādāšana. Izgudrojums, kas sastāvēja no releja, skaitītāja un šķirojamās kārbas, tika ar to galā spoži, jo ļāva vairākkārt ietaupīt gan laika, gan datu apstrādei pieņemamo darbinieku ziņā. Perfokartē ziņas par katru cilvēku bija ievietotas dažādās vietās izsisto caurumiņu veidā. Kad karti ievadīja tabulatorā, tas ar adatu sistēmas palīdzību “aptaustīja” lapu. Ja adatai iepretī atradās caurums, tā saskārās ar metālisku virsmu un saslēdza elektrisko ķēdi, liekot skaitītājam pavirzīties par vienu iedaļu, bet perfokarte iekrita attiecīgajā šķirojamās kārbas nodalījumā.