1908. gada 28. decembrī. Itālijas zemestrīces atbalss Latvijā 0
Pirms 110 gadiem Dienviditālijas pilsētu Mesīnu un Kalabrijas reģionu piemeklēja Eiropas vēsturē vispostošākā zemestrīce, kas prasīja 75–200 tūkstošu cilvēku dzīvību. Aptuveni miljons cilvēku palika bez pajumtes. Zemestrīce mainīja krasta līniju Mesīnas šaurumā, liekot daļai piekrastes nogrimt jūrā.
Pazemes grūdieni bija jūtami arī citās Eiropas daļās, pat Latvijā mūsu zemi Mesīnas atbalss jeb tā sauktā inducētā zemestrīce sasniedza ap plkst. 22. “Zemes viļņošanās” bija jūtama Daugavpils un Ilūkstes apkaimē, Medumos, pierobežas rajonos ar Lietuvu.
Zemestrīci pavadīja pērkonam līdzīgs troksnis. Medumos zemē pavērušās ap 10 cm platas plaisas, kas stiepušās pāri laukiem un pat māju pamatiem. Plaisas bijušas novērojamas arī gar Pēterburgas–Varšavas dzelzceļu, un radās bažas, vai tās nesabojās sliežu ceļu. Nākamajā dienā zemes svārstības juta Madonas un Cesvaines apkaimē. Šī nebija ne pirmā, ne pēdējā zemestrīce Latvijas teritorijā, taču viena no pamanāmākajām gan.
Četrus gadus pirms tam, 1904. gada 23. oktobrī (10. oktobrī pēc vecā stila), zemestrīci līnijā gar jūras krastu piedzīvoja Kurzeme un Rīga. Par pazemes grūdieniem ziņoja no Ventspils un Liepājas. Laikraksts “Balss” vēstīja, ka visā Rīgā plkst. 13.33 namu augšstāvos “bildes līgojušās un lampas un trauki uz galdiem kustējušies”. Šūpojās aizkari, šķīvjos sakustējās pusdienu zupa. Zaļeniekos no zemestrīces esot nolīgojies baznīcas tornis. Postījumu tomēr nebija.
